Paaudze “Z” un Milleniāļi, kuru vērtības, vajadzības un intereses kļūst videi arvien draudzīgākas, ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem klimata pārmaiņu un ilgtspējas attīstībā, kļūstot par uzņēmējiem, topošiem lēmumu pieņēmējiem un aktīviem sabiedrības locekļiem. Apvienojot utopiskos ideālus ar uzņēmējdarbības garu, Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstu jaunie entuziasti izstrādā novatoriskus risinājumus aktuālām vides problēmām. Vadošais Ziemeļvalstu un Eiropas reģionālās attīstības un plānošanas pētniecības centrs Nordregio kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un partneriem no Baltijas jūras reģiona (BJR) ir izveidojuši >> IEDVESMOJOŠU BROŠŪRU
Iedvesma tepat blakus
Jau ziņojām par vidzemnieces Māras Lieplapas stāstu (lasi ŠEIT), kurā, izmantojot Vidzemes reģiona lauku neizmērojamo potenciālu, Māra ražo augu tējas, vienlaikus rūpējoties par dabas resursu ilgtspēju un augstas pievienotās vērtības iegūšanu no tiem. Viņas uzņēmējdarbības gars un mīlestība pret savu reģionu ir radījusi PLŪKT tējas, kas, sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem un zemju īpašniekiem, veicina vietējo identitāti.
Igauniete Liisa Aavik iedvesmo ar viņas ilgtspējīgo dzīvesveidu, kuru blogere dēvē par izaicinājumu pašai sev. Viņas misija ir ne tikai atrast ilgtspējīgus risinājumus ikdienas atkritumu samazināšanai, bet arī dalīties savās gaitās, vadot darbnīcas un sniedzot konsultācijas citiem bezatkritumu (Zero Waste) entuziastiem. Liisa atradusi efektīvu pieeju šķietami visam, sākot ar drēbju un mājas tīrīšanu, līdz pat dzērienu un pārtikas baudīšanai, neradot papildu atkritumus un nekaitējot videi. Savus ierosinājumus igauniete pamato ar personīgo pieredzi, kas radusies, pētot vietējo ražotāju bezatkritumu preces. “Mērķis nav manipulēt ar cilvēkiem, bet gan palīdzēt viņiem saprast, kā šīs idejas izmantot savā labā,” uzsver Liisa.
Koprades spēks
Tikmēr Kopenhāgenā Huans Medina kopā ar draugiem no dzimtās Kolumbijas nodibinājis uzņēmumu Kaffe Bueno, kurā jaunieši nodarbojas ar atkārtoti izmantotu samaltu kafijas atkritumu pārvēršanu kosmētikā, uztura līdzekļos un funkcionālos pārtikas produktos. Jau kopš bērnības Huans ir iepazinis kafijas kultūru un pārzina tās slepenās, veselību uzlabojošās īpašības. Komanda strādā ar kafijas pupiņu neizmantoto potenciālu, lai samazinātu atkritumu daudzumu un radītu vērtīgus produktus.
Savukārt Zviedrijā bāzētā komanda – Fredriks, Leo un Andželo –, atminoties savas karjeras nozīmīgāko mirkli, stāsta, „prezentējot ideju līdzās Barakam Obamam un Grētai Thunbergai, Fredriks skaidri nodefinēja mūsu misiju: nogādāt šo jūraszāli pēc iespējas vairāk govīm, pēc iespējas ātrāk”. Šobrīd jauniešu mērķis ir samazināt 4% no liellopu radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, barojot govis ar sarkanajām jūras aļģēm. Viņu radītais uzņēmums Volta Greentech jau šobrīd spēris nozīmīgus soļus, lai samazinātu lopkopības ietekmi uz vidi, piedāvājot iespēju ražot gaļu un piena produktus ar samazinātu metāna daudzumu.
Vienoti mērķi, dažādi risinājumi
Mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir arī somam Sami Holmstrēmam, kurš rada olbaltumvielas, kā ražošanai nepieciešami vien minimāli ūdens un zemes resursi, turklāt, procesa laikā netiek ietekmēti dzīvnieki. “Būtiski, ka šo olbaltumvielu ražošanas veidu Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija pētīja jau 1960. gados, taču tikai tagad atjaunojamās enerģijas ražošanas apjoms un pieejamība to ir padarījusi pielietojamu arī praksē”, stāsta Sami. Jaunietis pieļauj iespēju, ka inovācijas specifikas dēļ nākotnē resursu ražošana varētu norisināties Sahāras tuksnesī, Arktikā vai pat kosmosā. Vienlaikus ir skaidrs, ka tas varētu pilnībā mainīt pārtikas ražošanas tendences.
Vācijas ziemeļos Nadīne Sidova palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, ieviešot mieru starp dārzniekiem un gliemežiem, kas iznīcina dobēs esošos stādus. Viņas izgudrojums Schnexagon ir dabisko eļļu un virsmaktīvo vielu kombinācija, kas, neizmantojot pesticīdus, novērš gliemežu pielipšanu virsmām, tādējādi padarot augus tiem netīkamus.
Un šie ir tikai daži no iedvesmas avotiem…
Projekta “BeUBio” >> INTERAKTĪVĀ PLATFORMA
***
Brošūru, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, sagatavojuši Nordregio pētniecības centra pārstāvji Baltijas jūras sadarbības programmas projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt BSR jauniešu iesaistīšanos pārejā uz atjaunojamos dabas resursos balstītu ekonomiku un radīt sinerģiju ar citiem dalībniekiem un iniciatīvām, kas risina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Papildu informācijai: Santa Vītola, projekta “BeUBio” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola@vidzeme.lv
