Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Riverways ietvaros latviešu ūdenstūrisma jomas uzņēmēji un organizācijas no 26. līdz 28. maijam devās trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Dienvidigauniju. Brauciena mērķis bija apzināt Igaunijas pieredzi efektīvā tuvumā esošo ūdeņu izmantošanā. Tas sniedza gan vērtīgu ieskatu igauņu ūdenstūrisma attīstībā, gan arī iespēju dibināt kontaktus starp potenciālajiem sadarbības partneriem. Jaunais ir labi aizmirsts vecais – šķiet, ka šo seno teicienu varētu piedēvēt igauņiem, jo viņi spēj atsaukt atmiņā šo „veco” un iedzīvināt to modernā un pieprasītā veidā.
Labo prakšu meklēšanas ceļojums aizsākās Igaunijas ciematā Paidraar ar aptuveni 20 km garu kanoe laivu braucienu pa Igaunijas garāko upi Võhandu (162 km). Vēl upju straumes neizbaudījuši un piekrastes neapskatījuši, brauciena dalībnieki varēja redzēt labu piemēru klientu apkalpošanā – kanoe laivu brauciena instruktors laivās iekāpt ļāva tikai pēc drošības noteikumu izklāstīšanas un airēšanas paraugdemonstrējumu rādīšanas – par izvairīšanos no koku zariem un citiem manevriem uz ūdens.
Võhandu upes krastos ir pieejamas vairākas atpūtas vietas. Viena no tām ir Igaunijas valsts mežu labiekārtotā teritorija ar ugunskura vietām, galdiem un soliem, par kuras izmantošanu nav jāmaksā. Otra apskatītā laivošanas piestātnes vieta atradās Leevi ciematā. Tā ir publiski pieejama atpūtas vieta ar nelielu estrādi, šūpolēm, bērnu rotaļlaukumu. Šajā vietā varēja manīt lielisku ideju, kura noder laivotājiem, kas līdz laivu bāzei atbraukuši ar velosipēdiem – koka baļķī izgrebtas vietas velosipēdu novietošanai. Daudzviet upes krastā varēja manīt ierīkotas laipas, koka takas, nelielas atpūtas vietas un pat dzelzs laternas lāpas vai sveces ievietošanai, paliekot krastā pa nakti.
Upes otrais posms pēc atpūtas Leevi ciematā aizsākās ar laivu pārnešanu pāri dambim, un vēlāk ar krāču un akmeņu sniegto adrenalīna devu, it īpaši tiem, kas ikdienā nav aktīvi laivotāji. Kanoe laivu finišs todien noslēdzās pie Süvahavva dzirnavām, kurās vienkopus darbojas vilnas vērpšanas ražotne un muzejs.
Otrajā dienā brauciena dalībnieki viesojās uz 2005. gadā uzbūvētās senlaicīgi šarmantās buru liellaivas klāja. Tā ir veidota pēc liellaivu paraugiem, kādus būvēja jau 14. gadsimtā. Mūsdienās buru liellaiva vairs nekalpo preču pārvadāšanai, bet gan braucieniem pa Emajõgi upi vai Peipusa ezeru, kino demonstrēšanai uz laivas baltās buras pilsētas svētkos un pat semināru rīkošanai.
Igaunijas partneri sniedza iespēju doties vairāk nekā trīs stundu garā ceļā ar neierastu transportlīdzekli – ar dzinēju aprīkotu plostu, kas veda caur Emajõgi upes līkločiem līdz Kalli ezeram turpat pie Peipusa. Brauciena galamērķis bija uz plosta izvietoti divi nami, kas aprīkoti ar pirti, nakšņošanas vietu, eko tualeti, virtuvi un ēdamistabu. „Šis unikālais objekts ir katra makšķernieka sapņu galamērķis!”, stāstīja plostu un namu saimnieks. Līdz krastam tikt nevar, jo priekšā krūmāji un purvainā zeme. Vienīgais pārvietošanās ceļš līdz apdzīvotai vietai ir upe. Sēžot plosta namiņā, pārņem sirreāla sajūta, vērojot mainīgo ainavu.
Trešās dienas rītā dalībniekiem bija iespēja ar plostiem kaut mazdrusciņ apskatīt Peipusa ezeru, kur azartiskie latviešu makšķernieki ziemā nozūd uz vairākām dienām. Pēc vairāku stundu plostošanas caur upju ceļiem, tika sasniegta cietzeme, no kuras tālāk ar autobusu brauciena dalībnieki devās uz igauņu laivu ražošanas uzņēmumu Lingalaid OÜ. Starp latviešu un igauņu uzņēmējiem raisījās diskusijas par laivu veidošanas tehniku, izmantojamajiem materiāliem.
Vēl pirmspēdējo vērtīgo pieredzi sniedza ezera Võrtsjärv muzejs/izstāde un reizē ezera izpētes institūts. Savukārt trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienu noslēdza zivju audzētava ciematā Kalme, kur saimniekiem piemīt māka foreli pagatavot 17 dažādos veidos.
Apkopojot trīs dienās pieredzēto, izskan ļoti vērtīga atziņa – igauņi ļoti vienkārši, nesarežģīti spēj izveidot tūristam aizraujošus objektus: koka taciņas, atpūtas vietas gar upju krastiem, vecas dzirnavas ar vilnas ražošanas un muzeja funkciju, vienuviet izstāde un izpētes institūts, kā arī daudzus citus.
Nākamais pieredzes apmaiņas brauciens projekta Riverways ietvaros norisināsies rudenī uz Lietuvu.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā.
