No 18. līdz 27. janvārim Berlīnē risinājās pasaules lielākā un nozīmīgākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa”, kurā aktīvi līdzdarbojās arī projektā “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” iesaistītie Latvijas un Igaunijas uzņēmēji. Viņi iepazīstināja izstādes apmeklētājus ar abu valstu kopīgo gardēžu tūrisma piedāvājumu – zīmolu “Livonijas garša”. Kopīgā stendā gardēžu pieturvietu saimnieki no Vidzemes, Kurzemes, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas aicināja nobaudīt un iegādāties sev vai ciemakukulim dažādus labumus, kas atklāj Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē.
Savas izlolotās gardumlietas un spirdzinājumus izstādes “Zaļā nedēļa” laikā apmeklētājiem piedāvāja trīs Kurzemes un trīs Vidzemes uzņēmēji. Ciemojoties stendā, varēja nogaršot gan vērtīgo “Stropa” medu no Aizputes, gan veselīgos augļu našķus no zīmola “Ābolu čipsi” (Talsu novada saimniecība “Kurzemnieki”), gan stiprināties ar saimniecības “Doles tējas” zāļu tējām. Ar Vidzemei raksturīgiem labumiem cienāja Madonas novada uzņēmums “55 mārītes”, “Latvijas Ķiploks” no Raunas un Smiltenes novada bērzu sulu “BIRZĪ” ražotne.
Darbojoties izstādē – gadatirgū, uzņēmēji novērtēja iespēju piedalīties tik vērienīgā izstādē, kur vienlaikus pulcējās ļoti liels skaits apmeklētāju, kāds Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Tas bija nopietns izaicinājums mūsu uzņēmējiem, jo vajadzēja prast tik daudzus uzrunāt un ieinteresēt saimniecībās sarūpētajā. Saimnieki arī atzina, ka, ja mērķis ir apgūt jaunus tirgus Eiropā, tad šeit varēja noskaidrot, kas garšo un patīk izstādes daudznacionālajiem ciemiņiem. Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis, kurš izstādē piedāvāja dažnedažādo bērzu sulas produkciju – gan dzirkstošu un spirdzinošu, gan sīrupos ēdienu garšas papildināšanai teica: “Bija svarīgi un interesanti saprast, cik daudz izstādes apmeklētāji ārzemēs saprot tādu produktu kā bērzu sulu. Daudziem pirmais iespaids bija, ka tā domāta matu stiprināšanai. Bija tādi stenda viesi, kas kaut ko bija dzirdējuši par bērza sulu, gan tādi, kas nebija.”
Latvijas uzņēmēji arī sacīja, ka tā ir iespēja ne tikai pašiem iedvesmoties, uzzināt par sadarbības iespējām, redzēt gastronomijas tendences un saprast, kur latviešu garšas izpratne satiekas ar citu tautu garšām, bet arī parādīt sevi Eiropas tirgum gada laikā, ko paši uzņēmēji sauc par “kluso periodu”. Sintija Rude, “Latvijas Ķiploks” saimniece, secināja: “Vācieši bija pārsteigti par ķiploku šokolādi un medu. Pēc to pagaršošanas viņi pat smaržoja viens otru, vai ir jūtams spēcīgais ķiploku aromāts. Runas par mūsu ķiploku šokolādi ātri izplatījās izstādē un cilvēki nāca tieši pēc tās. Daudzi prasīja, vai būsim nākošgad. Vāciešiem ļoti svarīgi, no kurienes ir produkts, kas audzējis, vai ķiplokiem ir bioloģiska izcelsme. Varējām lepoties ar savu “Zaļo sertifikātu”.”
Ilgāk nekā nedēļu uzņēmēji iepazīstināja ne tikai ar savām gardumlietām, bet bija arī gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” vēstnieki, aicinot viesoties 249 gardēžu pieturvietās Latvijā un kaimiņos. Popularizējot jauno tūrisma piedāvājumu, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” partneriem, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, bija izdevuši brošūru, kur apkopotas Livonijas senās garšas un produkti, kā arī ievietota tūrisma karte “Livonijas garša” vācu valodā. Abi izdevumi guva lielu izstādes apmeklētāju piekrišanu, tālab jācer, ka Latvija un Vidzeme šogad sagaidīs arī daudz izstādes laikā ieinteresētu ārvalstu ciemiņu.
