Vidzemes sociālo pakalpojumu sniedzēji papildina zināšanas Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā

Vidzemes plānošanas reģions sadarbība ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas speciālistiem īstenoja informatīvus pasākumus sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Divu apmācību cikla ietvarā nodarbībās piedalījās vairāk nekā 30 grupu dzīvokļu darbinieki, lai gūtu padziļinātas zināšanas par darbu ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dažādās krīzēs.

Ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, tādēļ viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt cilvēka uzvedību, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Šajos pasākumos kopīgi ar slimnīcas speciālistiem pievērsta uzmanība tam, kā atpazīt un izprast dažādās emocijas, risināt agresijas situācijas, atpazīt pirmsagresijas izpausmes, vadīt situāciju, pielietot agresijas mazināšanas metodes, kā arī komunikācijas metodes.

Pasākumus vadīja pieredzējuši speciālisti, kuri ikdienā strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ar pacientiem. Ārste – psihiatre Inga Bauska stāstīja par slimību izpausmēm un uzvedību pacientiem ar konkrētām diagnozēm.  Savukārt par pirms agresijas pazīmēm runāja psihiatre Ieva Everte. Viņa iepazīstināja ar universālo emociju spektru (bailes, dusmas, riebums, pārsteigums, prieks, skumjas, nicinājums) un dalījās padomos, kā atpazīt šīs emocijas cilvēka uzvedībā, žestos, mīmikā. Tāpat ārste ieteica pieeju, kā rīkoties situācijās, kad novērojamas pirms agresijas pazīmes.

Klīniskais kapelāns un grupu terapeits apmācībā Andris Reiters stāstīja par cilvēka pamatemocijām. Atklājot savu lekciju, viņš citēja ārstes A. Zikusas pausto – “laipnību uztver pat agresīvs pacients”, papildus uzsverot cieņu kā vienu no pamata elementiem darbā ar jebkuru cilvēku. Ārsts -narkologs Edvīns Krastiņš stāstīja par komunikāciju ar agresīviem un iereibušiem klientiem, un dalījās savā līdzšinējā pieredzē, kā tās labāk risināt.

Savukārt slimnīcas fizioterapeites Alise Janševska un Zanda Amoliņa runāja par pašu darbinieku emocionālo pašsaglabāšanos caur fiziskajām aktivitātēm. Viņas uzsvēra stresu un izdegšanu darba vietā, piebilstot, ka profesionālā izdegšana visbiežāk rodas darbiniekiem, kuri savā ikdienā strādā ar cilvēkiem. Pasākumu laikā klātesošie iepazinās ar dažādām tehnikām un metodēm, elpošanas, muskuļu relaksācijas vingrinājumiem, kas palīdz atbrīvot sasprindzinājumu ķermenī, samazināt trauksmi un nomierinātu.

Šādus informatīvos pasākumus īstenot ierosināja Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Tiekoties un pārspriežot esošās problēmas un bažas, slimnīcas vadība un ārsti pauda atbalstu un motivāciju īstenot informatīvus pasākumus.

Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota nozīmīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki.  Papildus pakalpojumu uzsāk sniegt grupu dzīvoklis Madonā, savukārt šādi pakalpojumi vēl tiek veidoti Smiltenē un Vaidavā.

Tuvojoties projekta “Vidzeme iekļauj” noslēgumam, kas īsteno un koordinē deinstitucioalizācijas procesu sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, vēl tiek organizētas dažādas apmācības sociālo pakalpojumu darbiniekiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vasaras nometnes. Tāpat noris intensīvs darbs ar ministriju un pašvaldībām, lai aktualizētu deinstitucionalizācijas ilgtspēju pēc projekta noslēguma, kas radījis bažas ne vienai vien pašvaldībai.

Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions

Par projektu