Apvienojot ministriju, pašvaldību pārstāvjus un politiķus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, Vidzemes plānošanas reģions pasākumā “Zīmējam nākotni” janvāra izskaņā aizsāka plaša mēroga diskusiju par deinstitucionalizācijas (DI) procesa attīstību pašvaldībās, beidzoties Eiropas savienības (ES) fondu finansējumam 2023. gadā. Šobrīd oficiālā vēstulē Vidzemes plānošanas reģions rosina atbildīgās ministrijas pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes, kā arī paredzēt valsts budžeta līdzekļus sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai.
Šogad noslēdzas būtisks sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides un ieviešanas jeb DI procesa posms, kā ietvaros kopš 2016. gada pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šo gadu gaitā izdevumi par pakalpojumu sniegšanu kompensēti no ES fondu līdzekļiem, savukārt, sākot jau ar 2023. gada nogali, pašvaldībām būs jāparedz būtiski līdzekļi šo DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai. DI procesam uzsākoties, pašvaldības uzņēmās saistības pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, bet šobrīd pasaules notikumu dēļ šīs saistības pieaugušas pat trīskārtīgi (t.i. – algu pieaugums, resursu cenu pieaugums u.c.).
Tā kā šobrīd nav izstrādāts valstī vietots DI pakalpojumu finansēšanas modelis turpmākajam, Vidzemes plānošanas reģions aktualizē virkni jautājumu saistītus ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, tajā skaitā finansēšanas modeli un finansējuma avotu. Šo kopā ar citiem jautājumiem un priekšlikumiem Vidzemes plānošanas reģions ir iesniedzis Labklājības ministrijai.
Vēstulē atbildīgajām ministrijām Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šobrīd spēkā esošos normatīvos aktus saistībā ar ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai izveidotās infrastruktūras lietošanā.
Papildus Vidzemes plānošanas reģions aicina risināt jautājumus par valsts atbalstu pašvaldībām atbalsta sniegšanā personām, kuras ir pārtraukušas saņemt valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, un pārcēlušās uz patstāvīgu dzīvi pašvaldībā. Lielākajai daļai cilvēku, kuri pārcēlušies uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, ir nepieciešami vairāki sociālie pakalpojumi, visbiežāk tie ir grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu pakalpojumi, kā arī dažādas individuālās konsultācijas un atbalsta grupu pakalpojumi. Vidzemes plānošanas reģions aicina Labklājības ministriju pārskatīt un palielināt valsts atbalsta pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā noteikto apmēru.
Tāpat Vidzemes plānošanas reģions aicina rast risinājumu iespējā realizēt specializētajās darbnīcās saražoto produkciju, kā arī stiprināt sadarbību starp Veselības ministriju un Labklājības ministriju, lai sekmētu deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju, īpaši attiecībā uz veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības un apmaksas kārtību.
DI ietvaros radītie pakalpojumi ir izšķiroši cilvēku ar invaliditāti un viņu tuvinieku dzīves kvalitātei. Vidzemes plānošanas reģiona veiktā aptauja par DI procesa radītajām izmaiņām tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus, parāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Tāpat nozīmīgas izmaiņas tas ievieš viņu ģimenes locekļu dzīvē. Lai aprūpētu tuvinieku ar invaliditāti, bieži viņu ģimenes locekļi ir ierobežoti iespējā, piemēram, strādāt. DI process sniedz ievērojamu atbalstu, lai tuvinieki varētu atgriezties darba dzīvē un būt sociāli aktīvi.
