Š.g. 23. aprīļa Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī – VPR) Attīstības padomes sēdes ietvaros pašvaldību pārstāvji tikās ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem. Saeimas komisijas deputāti tika iepazīstināti ar VPR politiskās vadības un administrācijas darbu, kā arī uzklausīja VPR sagatavotos priekšlikumus, kas uzskatāmi par būtiskiem gan reģionālās attīstības stiprināšanai, gan arī valsts pārvaldes darbības uzlabošanai.
Tika iesniegti sekojoši priekšlikumi:
- Reģionalizēt valsts pārvaldi – nepieciešams tāds struktūrvienību teritoriālais sadalījums, kas ir atbilstošs valsts iedalījumam plānošanas reģionu teritorijās un statistiskajam iedalījumam NUTS3, lai nodrošinātu datos balstītu teritoriālo pārvaldību un starpinstitūciju sadarbībā balstītu reģionālo jautājumu risināšanu;
- Ministru kabinetam nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu valsts un pašvaldību iestādēm Eiropas Savienības pētniecības, attīstības, zināšanu un inovāciju programmās, tādās, kā Apvārsnis Eiropa, Erasmus, Life, u.c.;
- Saglabāt Varakļānu novada teritorijas piederību Vidzemes reģionam;
- Obligāta tāda valsts politikas īstenošana, kas ir mērķēta uz līdztiesīgu lauku teritoriju nodrošināšanu (mobilitāte, vispārējā izglītība, mājokļi, medicīna, pasts un citi pamatpakalpojumi);
- Sabiedriskā transporta nodrošināšana visā valsts teritorijā – transports pēc pieprasījuma risinājums;
- Ņemot vērā turpmāko plānoto Eiropas Savienības atbalstu Eiropas ārējai robežai, nacionāli noteikt konkrētu ārējās robežas teritoriālo kartējumu Latvijā, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā (priekšlikums izvirzīts kontekstā ar sagatavošanā esošo rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026. gadam);
- Izveidot Saeimas Vidzemes apakškomisiju reģionam būtisku jautājumu risināšanai.
Saeimas komisija lūdza klātesošos pašvaldību – Cēsu, Gulbenes, Ogres, Saulkrastu, Valkas, Valmieras, Varakļānu novada – pārstāvjus sniegt vērtējumu par būtiskākajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd tām jātiek galā ikdienas darbā. Vairākkārtīgi izskanēja secinājums, ka pašvaldību finanšu kapacitāte ir izsmelta un lielākā daļa pašvaldību šobrīd ikdienas tēriņiem izmanto līdzekļus, kas būtu novirzāmi attīstībai.
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks iepazīstināja Saeimas komisiju ar administratīvi teritoriālās reformas procesa plānošanas un īstenošanas posmiem – ko tas praktiski nozīmēja, kādi bija izaicinājumi, kas no tiem joprojām ir aktuāli un kādas jaunas iespējas un attīstības pagriezienus reforma radījusi. Ar lielu daļu iezīmētās problemātikas ik dienas saskarās teju jebkura pašvaldība.
Tāpat Vidzemes reģiona pašvaldības norādīja uz joprojām vāju starpinstitucionālo sadarbību nacionālā līmenī – viņu ikdienas darba pieredze liecina, ka joprojām par vienu un to pašu jautājumu ar katru institūciju sarunas un diskusijas norit individuāli.
Saeimas komisijas locekļiem tika atgādināts par nepieciešamību mērķtiecīgāk stiprināt Latvijas pierobežu un strādāt pie investoru piesaistes iniciatīvām. Savukārt, analizējot piejūras teritorijas attīstības potenciālu, padomes pārstāvji norādīja, ka šajā teritorijā nav iezīmēts attīstības centrs, kas konkrētajā teritorijā uzskatāms par traucēkli investīciju piesaistei un jaunu attīstības projektu īstenošanai.
Diskusiju gaitā klātesošie pieskārās arī infrastruktūras jautājumiem – gan attiecībā uz ceļu infrastruktūru, kas ir būtiska reģionālajai attīstībai, tostarp cilvēku noturēšanai reģionos, gan attiecībā uz uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas ir izšķiroša, lai reģionos aktivizētu uzņēmējdarbību un piesaistītu investorus.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gints Sīviņš norādīja, ka līdzšinējais Attīstības padomes darbs apliecina tās institucionālo un politisko spēku reģiona līmenī. Kā atzina attīstības padomes locekļi, sadarbība starp 11 pašvaldībām Vidzemē šobrīd ir cieša, savstarpējās diskusijas rezultējas ar vienošanos, un lēmumi prioritāri tiek balstīti uz līdzvērtīgas reģionālās attīstības principiem. Turklāt arvien labāk pašvaldības pārzina blakus novadu prioritātes un vajadzības, kas atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti Vidzemē š.g. 23. aprīlī viesojās izbraukuma sēdes ietvaros. Pirms tikšanās ar VPR Attīstības padomi, komisija viesojās SIA ZAAO Daibē.
