2022. gada 28. janvārī apvienotajā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas sēdē, skatot sabiedriskā transporta pieejamības problemātiku, tika aktualizēts jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojumu trūkumu mazapdzīvotās lauku teritorijās un iespējamā risinājuma “pārvadājumi pēc pieprasījuma” virzību integrēšanai normatīvajā regulējumā. Vidzemes plānošanas reģions pauž bažas par Saeimas 2020. gada nogalē Ministru kabinetam uzdotā uzdevuma – līdz 2021. gada 30. novembrim sagatavot likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma – izpildes gaitu.
Saeima uzdeva likumprojektu gatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma pārejas noteikumu 34. punktu; šis likums nosaka kārtību, kādā veicami un finansējami pasažieru pārvadājumi Latvijā, un tā mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tomēr Satiksmes ministrija ir sagatavojusi grozījumus nevis Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, bet gan Autopārvadājumu likumā, kas, savukārt, regulē komercpārvadājumu un neregulāro pārvadājumu darbību. Vienlaikus ir būtiski norādīt, ka valsts dotācijas tiek piešķirtas vien tādiem pasažieru pārvadājumiem, kas klasificējami kā sabiedriskais transports, turpretī Autopārvadājumu likumā noteiktajiem pasažieru pārvadājumu veidiem dotācijas nav paredzētas. Šāda Saeimas uzdotā uzdevuma interpretācija un formāla izpilde nekādā veidā nesekmēs jauna sabiedriskā transporta pakalpojuma ieviešanu Latvijā un neuzlabos sabiedriskā transporta pieejamību mazapdzīvotās lauku teritorijās.
Guntis Gladkins, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs norāda: “Šobrīd izveidojusies paradoksāla situācija. Lai “transports pēc pieprasījuma” kļūtu par vēl vienu sabiedriskā transporta pakalpojuma veidu Latvijā, visatbilstošāk būtu veikt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Tomēr tie tiek veikti pavisam citā likumā – Autopārvadājumu likumā. Tur piedāvātā redakcija faktiski ir lieka, es pat teiktu – formāla. Pārņem sajūta, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu klāstu neviens nevēlas papildināt ar jauniem, īpaši lauku teritorijām piemērotiem risinājumiem. Satiksmes ministrijas šī brīža piedāvātais risinājums paredz, ka pašvaldības var pašas veikt pasažieru pārvadājumus vai organizēt šāda pakalpojuma pasūtījumu, slēdzot līgumu, taču tās to var darīt arī jau esošā regulējuma ietvaros. Tas, kurā likumā tiks iestrādāts teikums par transportu pēc pieprasījuma kā pasažieru pārvadājuma veidu Latvijā, izšķirs to, vai iedzīvotājiem laukos būs tiesības uz sabiedrisko transportu, jebšu tomēr mēs visu mērām naudas izteiksmē un neesam gatavi zaudējumos norakstāmu naudu pārvirzīt uz jaunu, lietderīgāku mobilitātes iniciatīvu iedzīvināšanu Latvijā. Jāsaka, ka šāda rīcība skaidri parāda, cik mazsvarīgs mums ir cilvēks laukos un cik vienaldzīga mums patiesībā ir reģionālā attīstība. ”
Grozījumi tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā lielā steigā kopā ar virkni citām plānotajām izmaiņām nozarē, kam noteikta lielāka steidzamība īso izpildes termiņu dēļ.
Neskatoties uz to, ka VPR detalizēti informēja nozares pārstāvjus par pilotprojekta laikā secināto, kā arī sniedza statistikas datos un aprēķinos balstītas rekomendācijas par to, kā izveidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu un izmaksu ziņā efektīvāku sabiedriskā transporta pārvadājumu veidu attālās reģionu teritorijās Latvijā, priekšlikumi netika ņemti vērā.
Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja atzīmē: “Esam aktualizējuši problēmu, ar kuru saskaras ne tikai Vidzeme, bet arī citi Latvijas reģioni, bet ir sajūta, ka mūs atsakās uzklausīt. “Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā 2021-2030” teikts, ka ar sabiedrisko transportu tiek nodrošinātas visas sabiedrības grupas, turklāt arī vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu un pakalpojumu pieprasījumu. Ļoti cerīgi raudzījāmies uz tiem “Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021-2027” punktiem, kas runā par jaunas sabiedriskā transporta sistēmas iedzīvināšanu un “transports pēc pieprasījuma” ieviešanu, paredzot normatīvā regulējuma izstrādi un atbalsta plānošanu. Bija sajūta, ka beidzot kaut kas iekustējies un reģionālā politika uzņem apgriezienus. Jāsaka, kā ir – esam maldījušies savos pieņēmumos. “Uz papīra” viss ir pareizi, bet dzīvē mērķi neizpildās. Ir satraucoši redzēt, ka valsts dotēto reisu skaits reģionos samazinās un cilvēki laukos paliek bez sabiedriskā transporta – bez jebkādām alternatīvām iespējām.”
Atgādinām, ka saskaņā ar veiksmīgajiem pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātiem 2020. gadā, kad Mazsalacas un Alūksnes novadu teritorijās tika izmēģināts šāda veida pasažieru pārvadājumu veids, Saeima, skatot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, uzdeva līdz 2021. gada 30. novembrim Ministru kabinetam iesniegt likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.
VPR 11 mēnešu laikā toreizējo Alūksnes un Mazsalacas novadu teritorijās no 2019. gada 21. oktobra testēja pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”, kā rezultātā tika pārvadāti 2777 pasažieri. Viņu prioritārie galamērķi bija pamatpakalpojumu saņemšanas vietas – ārsts, aptieka, pārtikas veikals, sabiedriskā autobusa pieturas, bankomāts, bibliotēka, frizieris, valsts iestādes, pasts, interešu nodarbības, pašvaldības organizēti kultūras pasākumi. Iedzīvotāji pakalpojumu izmantoja arī nokļūšanai uz darba vietu. Pakalpojums tika organizēts vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vispār vai ir pieejams nepietiekamā apjomā; iedzīvotāju atsaucība bija liela.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv
