Ekonomikai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas zināšanas, jauni uzņēmējdarbības modeļi un radoša pieeja, kas ļauj reģioniem, to uzņēmējiem, sabiedrībai, pētniekiem, mainīties un ātri pielāgoties jaunām situācijām, kā arī nepieciešama informētība un zināšanas par to, kā un kādiem mērķiem iespējams izmantot reģionālos dabas resursus, īpaši ierobežotos cilvēku un preču kustības apstākļos. Jau esam ziņojuši, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) arvien veicina šo zināšanu ieguvi un realizēšanu reģionā, organizējot bioekonomikas informatīvus un iedvesmojošus pasākumus, integrējot bioekonomiku Vidzemes reģiona attīstības dokumentos, kā arī veicinot bioekonomikas ieinteresēto pušu savstarpējo tīklošanos.
Arī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros, kuru jau otro gadu organizēja VPR, bioekonomika ieņēma nozīmīgu lomu, pieredzes bagātiem vietējiem un ārvalstu ekspertiem daloties ar zināšanām un praktiskiem piemēriem par bioloģisko resursu izmantošanu produktu un pakalpojumu radīšanā.
Nedēļas centrālais pasākums – Inovāciju konference – tika organizēta trīs paralēlās sesijās, koncentrējoties uz inovācijām gastronomijas jomā, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un inovatīvu pakalpojumu attīstību publiskajai pārvaldei. Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam programmas projekts “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) tika prezentēts paralēlās sesijas “Bioekonomikas inovācijas pārtikas ražošanā un gastronomijā“.
Sesijas galvenais mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar bioekonomikas un aprites ekonomikas piemēriem, kurus būtu iespējams integrēt ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī citviet Latvijā. Pētniecības uninovāciju institūta Alchemia-Nova tehniskais direktors Johannes Kisser dalījās ar vairākiem iedvesmojošiem piemēriem par biomasas pārstrādes iespējām augstas pievienotās vērtības produktos – biorafinēšanas inovācijām, vienlaikus izceļot, ka “paskatoties kaut tikai uz vienu koku jūs varat redzēt, kā sabiedrība strādā kopumā. Mēs skatāmies uz augiem kā uz mūsu supervaroņiem.” Viņš iepazīstināja dalībniekus ar ideju par kokiem kā inovāciju ģeneratoriem un pakalpojumu sniedzējiem, apgalvojot, ka tie ir mūsu strādnieki, kuri var kalpot cilvēkiem dažādu mērķu sasniegšanā. Kissers atgādināja dalībniekiem, cik svarīga ir vide, kurā dzīvojam, uzsverot aprites bioekonomikas un savstarpējās sadarbības nozīmi. Tika prezentēti trīs stratēģijas ceļi – apritīgais, uz dabu balstītais un līdzdalības –, kā arī dažādi lineārās ekonomikas aspekti un problēmas, ar kurām tā saskaras. Tika apspriesta arī bioplastikas rašanās no organiskajiem atkritumiem un piedāvāti vairāki pārbaudīti risinājumi.
Noskaties Johannes Kisser video lekciju “Biomasas pārstrādes iespējas augstas pievienotās vērtības produktos – biorafinēšanas inovācijas” ŠEIT. Lekcija ir skatāma angļu valodā.
Dr. Pekka Kilpeläinen, Oulu Universitātes Kajaani konsorcija mērījumu tehnoloģiju laboratorijas pārstāvis, iepazīstināja klātesošos ar vairākiem labās prakses modeļiem dabas produktu izpētē, tostarp arī ar veiksmīgas sadarbības modeļiem. “Diezgan bieži mēs veidojam konsorcijus, kuros pārstāvēti vairāki uzņēmumi no mūsu reģiona un viens vai divi lielāki uzņēmumi, lai veidotos ekosistēma un šīs sadarbības labuma guvējs būtu ikviens,” komentēja Dr. Kilpeläinen. Dalībnieki iepazinās ar brūkleņu īpašībām un galaproduktiem un tika mudināti vairāk produktu izmantot tieši pulvera veidā, tā labvēlīgo īpašību dēļ, jo tas aizņem mazāk vietas, kā arī loģistika ir vienkāršāka. Apspriežot krio-koncentrācijas izmantošanu, Dr. Kilpeläinen prezentēja tādus piemērus kā alus un bērzu sulas ražošana un minēja, ka pastāv iekārtas arī liela daudzuma produktu radīšanai, bet lielākā daļa uzņēmumu to nevar atļauties, kas iezīmē tikai vienu no daudziem pētnieku ikdienas šķēršļiem.
Noskaties Dr. Pekka Kilpeläinen video lekciju “Biomasas pārstrāde uz augstas pievienotās vērtības produktiem – meža ogu inovatīvas pārstrādes iespējas: zinātnes un industrijas sadarbība” ŠEIT. Lekcija ir skatāma angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem.
Paneļdiskusijas “Pārtikas inovācija – iespējas un izaicinājumi” laikā, vērtīgus ieskatus sniedza ne tikai iepriekš minētie viesi, bet arī uzņēmējs, Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš un Jānis Garančs, SIA Aloja-Starkelsen valdes loceklis un Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs. “Ir nepieciešams nošķirt troksni no reālā signāla, jo šobrīd apkārt ir daudz trokšņa, kas rada nepatiesas biznesa tendences,” uzsvēra Skudriņš. Pašlaik daudzi uzņēmumi sevi pasniedz kā “dabas draugus”, vienlaikus radot negatīvu ietekmi uz vidi produkta ražošanas laikā. “Patērētājam ir jādomā, kā viņš veido savu pārtikas grozu. Tikai viens spēlētājs nevar mainīt visu sistēmu. Mums visiem ir jāmainās,” piebilda Garancš.
Viesi diskutēja arī par problēmām, ar kurām nākas saskarties lauksaimniekiem, sadarbojoties ar zinātniekiem un lielākiem uzņēmumiem. Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris tika minēts kā lielisks risinājums uzņēmumu sadarbībai, kuriem individuāli nav pietiekami daudz resursu, lai piesaistītu pētniekus. Klasteris nodrošina sadarbību ne tikai starp lauksaimniekiem, bet arī pārtikas uzņēmumiem arkopīgām vajadzībām. Tādējādi vienā klasterī ir iespējams atrast gan finansējumu, gan atbalstu no pētniecības institūcijām. Garančs iedrošināja ikvienu saprast, kas slēpjas aiz terminiem “ilgtspēja”, “eko-draudzīgums” un, radot inovācijas, neapstāties pie aspektiem, kuri ir reiz bijuši atrisināti, bet gan skatīties uz visu no plašākas perspektīvas. Dr Pekka Kilpeläinen viesošanos Vidzemē noslēdza ar uzmundrinājumu vietējiem uzņēmējiem, sakot: “Jums ne vienmēr ir nepieciešams liels, aizraujošs izgudrojums, lai radītu labu, veiksmīgu produktu. Ir jābūt reālai vajadzība pēc tā, jums ir jāmāk pareizi to pasniegt sabiedrībai, un kaut kas tajā nedaudz jāpamaina.”
Noskaties kopsavilkuma video par konferenci “Atbildīga inovācija” ŠEIT.
Sesija “Bioekonomikas inovācijas pārtikas ražošanā un gastronomijā” tika organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektos “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB), “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā” (BalticBiomass4Value) un Interreg Estonia – Latvija programmas projektā “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” (LIVONIJAS KULINĀRIJAS CEĻŠ).
Papildu informācijai: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv
