Š.g. 22. martā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību Attīstības padome pulcējās Alūksnē, lai izskatītu virkni svarīgu jautājumu un uzklausītu satiksmes ministra Kaspara Briškena ziņojumu par nozares aktualitātēm.
Padome apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjus darbam Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam Uzraudzības komitejā.
Attīstības padomes locekļi vienojās par nepieciešamību aktualizēt reģiona pozīciju jautājumā par Ministru kabineta noteikumu Nr.55 “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” grozījumiem, vēršot uzmanību uz nepietiekamu regulējumu attiecībā uz mērķorientētas infrastruktūras attīstību reģionos.
VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja klātesošos ar iesniegtajām reģionālas nozīmes pašvaldību projektu idejām ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1 1. un 2. kārtas ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.3. pasākuma “Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” ietvaros Tika pieņemts lēmums par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plāna aktualizēšanu.
VPR Attīstības padome izvērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto dokumentu “Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam.” Padomes ieskatā šī plāna tapšanā visas ietekmētās puses nav bijušas pilnvērtīgi iesaistītas dokumenta izstrādē, tādēļ Attīstības padome nolēma aicināt VARAM organizēt plāna apspriešanu Vidzemes plānošanas reģionā.
Sēdes otrajā daļā sekoja satiksmes ministra Kaspars Briškena uzruna un pārskats par aktuālo situāciju nozarē. Ministrs skaidroja autoceļu atjaunošanas un sabiedriskā transporta sistēmas izmaiņu plānus.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka 25% reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, taču šis rādītājs ir uzlabojies, jo iepriekš tas bija ap 40%. Viņš norādīja, ka plānota ceļu atjaunošanas prioritizēšana, ņemot vērā izglītības un veselības sistēmas reformu, kā arī militārās mobilitātes vajadzības.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uzsvēra nepieciešamību nākotnē palielināt pašvaldību lomu ceļu uzturēšanas un pārbūves jautājumos. Savukārt pašvaldību pārstāvji aktualizēja ikdienas uzturēšanas darbu problēmas – nepietiekamu seguma planēšanu, apmaļu un apaugumu likvidēšanu.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis iepazīstināja ar uzņēmuma darbību ceļu ikdienas uzturēšanā. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un izpilddirektors Ingus Berkulis akcentēja nepieciešamību ziemas periodā paaugstināt vairāku autoceļu uzturēšanas klases no C klases uz B klasi ziemas periodā, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvāku skolēnu pārvadājumu pakalpojumu. Tika atgādināts par V386 Alūksne-Ziemeri ceļa sakārtošanas nepieciešamību.
Autotransporta direkcijas (ATD) pagaidu valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune informēja par gaidāmajā izmaiņām sabiedriskā transporta pārvadājumu lotēs vairākos Vidzemes novados un sabiedriskā transporta tīkla rentabilitātes kritumu, kas saistīts ar pasažieru skaita samazināšanos. Viņš skaidroja par iecerēm veidot saskaņotus pārsēšanās mezglus un pieprasījuma pieturvietas, kā arī biļešu tarifu maiņu no 1.aprīļa.
Pašvaldību pārstāvji norādīja uz pasažieru daudzumam neatbilstoša lieluma autobusu sūtīšanu reisos, neizpildītiem reisiem, pasažieru neuzņemšanu pieturvietās un citām ar pasažieru pārvadātājiem saistītām problēmām.
Īpaši problemātiska situācija izveidojusies Ogres novadā. Pašvaldība nosūtījusi ATD vēstules ar lūgumu steidzami risināt šos jautājumus. Novada centrā un lielākajās apdzīvotajās vietās sabiedriskais transports kursē nepietiekami bieži, savukārt vairākās mazākās apdzīvotās vietās pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Liela daļa iedzīvotāju tādējādi ir nošķirti no izglītības, veselības un citiem pakalpojumu centriem.
Pašvaldība norāda, ka esošās autobusu kustības reižu nepietiekamais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas liedz iedzīvotājiem nokļūt darbavietās un skolās. Īpaši akūta problēma ir vakara stundās, kā arī brīvdienās, kad pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Ogres novada pašvaldība aicināja Autotransporta direkciju steidzamā kārtā risināt šo jautājumu un rast risinājumu, kas ļautu novada iedzīvotājiem izmantot sabiedrisko transportu pēc faktiskajām vajadzībām.
A. Caune atzina, ka situācija Ogres novadā ir kritiska un solīja rīkoties tās risināšanā. Viņš informēja, ka tuvākajā laikā plānota tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai diskutētu par konkrētiem risinājumiem un to īstenošanas termiņiem.
Vidzemes pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas par “Latvijas pasta” īstenoto reformu, kas ir pasliktinājusi pasta pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Ministrs tika informēts par Ogres novada Madlienas pagasta pārvaldes vēstuli ar lūgumu nekavējoties atjaunot pasta nodaļas darbību, jo tās slēgšana radījusi ievērojamu apgrūtinājumu iedzīvotājiem. Prasību “Pret Madlienas pasta slēgšanu” parakstījuši 1360 pagasta iedzīvotāji.
Satiksmes ministrs skaidroja, ka ministrija aprīlī sagaida no “Latvijas pasta” aktualizētu darbības stratēģiju, kurā paredzēti risinājumi pasta pakalpojumu nepārtrauktībai. Viens no variantiem ir pasta pakalpojumu pieejamība pašvaldību klientu apkalpošanas centros.
Ministrs norādīja, ka pasta pakalpojumu pieejamība, īpaši attālākos reģionos, ir viena no akūtākajām problēmām un tās operatīva risināšana ir augsta prioritāte. Viņš apsolīja turpināt pārrunas ar “Latvijas pastu”, lai rastu optimālāko risinājumu pasta pakalpojumu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos.
