Vidzemes jaunieši par šodienu un nākotni

vidzemes jauniesi par sodienu un nakotni

Latvijas demogrāfiskās situācijas izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā ir plašs sabiedrības diskusiju objekts. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirstības) dēļ, gan migrācijas rezultātā. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits samazinās tieši lauku reģionos, no kuriem aizplūst mobilākie – gados jaunie iedzīvotāji, par savu dzīves un darba vietu izvēloties reģionu lielākās pilsētas, galvaspilsētu vai ārzemes. Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrādes gaitā tika veikta jauniešu aptauja, kurā tika aptaujāti 346 jaunieši no Valmieras, Madonas, Vecpiebalgas un Alūksnes, vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot jauniešu uzskatus, nākotnes ieceres un vērtējumu par savas dzīves un darba vietas pievilcību. Jauniešiem tika lūgts atbildēt uz jautājumiem par to, kur viņi vislabprātāk vēlētos dzīvot un strādāt šobrīd un pēc 20 gadiem; kas, viņuprāt, nosaka vietas pievilcību darbam/ dzīvošanai; kādas ir viņu dominējošās vērtības pašlaik un kā tās varētu mainīties nākotnē.

Vilina lielās Latvijas pilsētas

Apkopojot Vidzemes jauniešu aptaujas rezultātus tika noskaidrots, ka pretstatā populāram uzskatam, ka teju katrs otrais latviešu jaunietis savu nākotni saista ar dzīvi un darbu ārzemēs, tikai 10 procenti jauniešu gribētu pēc divdesmit gadiem dzīvot un 8 procenti – strādāt ārpus Latvijas.  Lielākā daļa jauniešu kā savu potenciālo dzīves vietu pēc divdesmit gadiem labprāt redzētu reģiona lielpilsētu (34 procenti aptaujāto) vai mazu pilsētu (22 procenti). Tikai 14 procenti aptaujāto atbildējuši, ka iespējams dzīvotu laukos, vēl mazāks skaits (tikai 3 procenti) vēlētos strādāt laukos, arī mazās pilsētas reti kurš jaunietis (10 procenti) atzīmējis kā nākotnes darba vietu. Visbiežāk iespējamo darba vietu jaunieši bija minējuši reģionu lielpilsētu (teju vai puse aptaujāto – 45 procenti) vai Rīgu (34 procenti). Rīgā jaunieši vairāk gribētu strādāt, nevis dzīvot. Tikai piektā daļa aptaujāto jauniešu Rīgu minēja kā savu nākotnes dzīvesvietu. Jāpiebilst, ka jaunieši, kas pašlaik dzīvo Vidzemes laukos un mazpilsētās ir mazāk gatavi atstāt Latviju un doties labākas dzīves un darba vietu meklējumos uz ārzemēm.

Dzīve un darbs reģiona lielajās pilsētās varētu apturēt jauniešu aizplūšanu uz Rīgu

Jauniešu populārākās nākotnes darba vietas pēc 20 gadiem būtu reģionālās lielpilsētas, galvaspilsētās un mazpilsētas. Alūksnes, Madonas un Vecpiebalgas jaunieši vairāk vēlētos dzīvot un strādāt galvaspilsētā nekā Valmieras jaunieši, kas labprātāk izvēlētos dzīvot turpat – Valmierā vai kādā no mazpilsētām. Valmieras jaunieši vairāk nekā Alūksnes, Madonas un Vecpiebalgas jaunieši vairāk vēlētos dzīvot laukos, tomēr ne labprāt tur strādātu. No tā var secināt, ka dzīve lielajā Vidzemes pilsētā varētu aizkavēt jauniešu plūsmu uz galvaspilsētu.

Vismazāk ārzemes par savu dzīves vietu pēc 20 gadiem minējuši Alūksnes jaunieši. Pretēja tendence vērojama Madonas jauniešu atbildēs, kuri labprātāk dzīvotu ārzemēs un mazāk laukos. Vecpiebalgas jaunieši par vislabāko nākotnes dzīvesvietu atzina tieši Rīgu (šo atbilžu variantu atzīmēja teju trešdaļa aptaujāto). Otra populārākā nākotnes dzīvesvieta Vecpiebalgas jauniešu skatījumā bija mazpilsēta, bet trešā –  lauki. Interesanti, ka neviens aptaujātais jaunietis no Madonas nākotnē nevēlētos strādāt laukos.

Noteicošais darba vietas

Jauniešu vērtējumā viņu pašu izvēli visvairāk ietekmē darba vietu skaits un augstākas algas (šo faktoru tika minējuši visvairāk – 55 procenti aptaujāto jauniešu); seko izaugsmes un izpausmes iespējas (29 procenti), kā arī pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība un iepirkšanās iespējas. Tikai deviņi procenti aptaujāto jauniešu par izvēli ietekmējošo raksturlielumu minēja sociālos kontaktus, bet lauksaimniecības dzīvesveidu kā noteicošu minēja tikai viens procents aptaujāto.

Vidzemes jauniešu aptaujas rezultāti norāda uz valdošo tendenci – jauniešu  izvēli pamest laukus. Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka galvenais lauku pamešanas motīvs ir darbs un labs atalgojums, jānorāda, ka tikpat svarīgs lēmumu ietekmējošs faktors ir konkrētās vietas infrastruktūra, izaugsmes un izpausmes iespējas, ko piedāvā vieta, kā arī  atpūtas un izklaides iespējas, pakalpojumu pieejamība, sociālie kontakti un vides sakoptība. Izveidojot jaunas darbavietas nevar sagaidīt jauniešu masveida atgriešanos laukos, jo vietas pievilcību veido vesels faktoru kopums un jauniešu atgriešanos varētu veicinātu tikai virkne saistītu uz lauku attīstību vērstu darbību kopums, kas aptvertu vairākas sfēras.

Šobrīd  prioritāra personīgās labklājības nodrošināšana

Vairākums jauniešu uzskata, ka šobrīd valstī kopumā iedzīvotāju prioritātes ir izdzīvošana un personīgās labklājības nodrošināšana, ko garantē iekļaušanās pastāvošajā ekonomiskajā sistēmā. Tomēr apkārtējās vides apstākļi ir mainīgi un iedzīvotājiem ir jāattīsta spēja transformēties, lai saglabātu dzīves kvalitāti dažādās situācijās. Risinot uzdevumus, ar kuriem sastopamies mūsdienās reģionālā un globālā mērogā, nepieciešams attīstīt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Jaunieši prognozē, ka tuvāko 20 gadu laikā saglabāsies rūpes par personīgās labklājības nodrošināšanu, tomēr kopumā iedzīvotāji vairāk ievēros likumus – samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars un pieaugs zināšanu un profesionālo prasmju nozīme. Nākotnē arvien vairāk tiks pieņemti sociāli atbildīgi, uz zināšanām balstīti lēmumi, kas pozitīvi ietekmēs vispārējo sabiedrības labklājību, bet, meklējot radošus risinājumus, nesamazinās iespējas sasniegt indivīda personīgos mērķus. Aktuālas problēmas, ko šobrīd nākas risināt jauniešiem, ir bailes neiekļauties darba tirgū un cīņa par izdzīvošanu. Šie aspekti var atstāt negatīvu ietekmi uz nākamās profesijas izvēli – pastāv risks, ka jaunieši izvēlēsies studēt šobrīd prestižākās jomas, nevis studijas atbilstoši interesēm, spējām un aktualitātei nākotnē. Līdztekus profesionālo kompetenču iegūšanai, ar vien nozīmīgāka kļūst vispusīgas un harmoniskas personības attīstība. Lai arī daļa jauniešu šobrīd izjūt nedrošību saskaroties ar apkārtējo pasauli un nenoteiktību par nākotni, kā arī ikdienā ir spiesti daudz laika un enerģijas veltīt pamatvajadzību nodrošināšanai, lielākā daļa Vidzemes jauniešu jūtas kopumā apmierināti ar dzīvi, trešā daļa ir daļēji apmierināti ar esošo dzīves situāciju. Pozitīva tendence parādās, ka jaunieši prognozē, ka nākotne pieaugs zināšanu un prasmju nozīme – tās būs svarīgākas par varu un statusu, lēmumu pieņemšanā lielāka loma būs diskusijai un spējai vienoties. Ar vien lielāka iedzīvotāju daļa, līdztekus rūpēm par personīgās labklājības nodrošināšanu, kļūs sociāli atbildīgāki un sabiedriski aktīvāki – brīvajā laikā iesaistoties sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, piemēram, rūpēsies par dabas vērtību saglabāšanu, cilvēktiesību ievērošanu, sociālu problēmu risināšanu.

Jauniešu aptauja tika veikta Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrādes gaitā projekta “Lauku reģionu pievilcīgā tēla veidošana” (Trans In Form)  ietvaros. Jauniešu aptaujas anketu un tehnisko informāciju var lejuplādēt šeit. Projekts piedāvā lauku novadiem un pilsētām jaunas idejas un meklē veidus kā palīdzēt mazāk apdzīvotiem lauku centriem un teritorijām attīstīties.

 

Raksta autori:
Silva Sprinģe, Inese Ebele, Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes ilgtermiņa scenāriju izstrādes darba grupa