Laikā, kad pasauli pārapdzīvotības un cilvēku neapdomīgas rīcības rezultātā arvien vairāk apdraud pārtikas krīze, cilvēki biežāk aizdomājas par to, ka pārtika kļūst vērtīgāka. Ikdienā ar to vairāk saskaramies preču sadārdzinājuma kontekstā, tomēr lai šo situāciju risinātu ilgtermiņā, svarīgi apzināties to, ka arī izejvielas pārtikas ražošanai var izsīkt. Iepriekšējās nedēļas izskaņā Vidzemes plānošanas reģions aicināja esošos un topošos pārtikas nozares uzņēmējus “Vidzemes burkānu hakatonā” meklēt inovatīvus risinājumus tam, lai devīzi “Ēd. Radi. Neizmet.” ieviestu dzīvē: ēstu pēc iespējas veselīgāku vietējās izcelsmes pārtiku, radītu gudrāk un neizmestu to, ko var izmantot.
Hakatonā, kas Valmieras tehnikumā norisinājās 24 stundu laika periodā no 25. novembra pulksten 16:00 līdz 26. novembra pulksten 16:00, piedalījās četras komandas. Trīs no komandām izvēlējās attīstīt savas idejas Latvijā unikālu produktu ražošanai. To, ka šī formāta pasākumos piedalīties izvēlas ar iniciatīvu apveltīti, radoši un entuziastiski cilvēki, apliecina fakts, ka, jau ierodoties, dalībniekiem līdzi bija ideju prototipi: suši lapas, kas izgatavotas no gurķiem, sīpolu mizu pulveris un banānu mizu čipsi. Ceturtā komanda pieņēma izaicinājumu no augstas kvalitātes šokolādes ražotāja, lai izvērtētu dažādas iespējas veiksmīgākai produktu virzīšanai tirgū.
Ideju attīstīšanas procesā dalībniekus atbalstīja profesionāli mentori no dzērienu un pārtikas ražošanas nozares kā arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas eksperti: uzņēmuma “Labas saknes” dibinātāja un garšu radītāja Daina Eglīte-Antona; lauku teritoriju un kopienu attīstības veicinātāja Daiga Siliņa; eksperte ekonomikas un attīstības jautājumos Irīna Kulitāne; Cēsu Digitālā centra valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ļubinskis; biedrības “ZINIS” vadītāja Vita Brakovska un LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Juris Čeičs. Šāds mentoru sastāvs nodrošināja to, ka dalībnieku prezentācijas ideju attīstīšanas starpposmos bija iespējams analizēt, argumentēti kritizēt un izcelt to stiprās puses visdažādākajos uzņēmējdarbībā svarīgos rakursos.
Hakatonu vadīja līdzdalības un sabiedrības iesaistes eksperts Vilis Brūveris, kurš atzinīgi novērtēja dalībnieku gatavību un vēlmi darboties, kā arī organizatoru veiktos priekšdarbus. Veidojot programmu, organizatori bija padomājuši par papildus iedvesmas devas un zināšanu paplašināšanas iespējām. Iedvesmas runu teica Vamiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš, cita starpā, atgādināja, ka aprite nav nekas jauns, drīzāk uzskatāma par latviešu tautas dzīvesziņu, kur visam tiek saskatīta vērtība un nekas netiek izmests. Par aprites ekonomikas izaicinājumiem un iespējām pastāstīja un ar Latvijā veiksmīgi strādājošu uzņēmumu piemēriem padalījās Irīna Kulitāne, aicinot jaunos uzņēmējus izmantot iespēju saņemt atbalstu praktisku pētījumu veikšanai produktu izstrādes procesā. Plašu pieredzi un enerģijas devu savā prezentācijā par inovatoru ceļu līdz jauniem risinājumiem bija iekļāvusi Vita Brakovska.
Jautāta par to, kāpēc Vidzemes plānošanas reģions izvēlējās organizēt hakatonu tieši šajā nozarē, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja un “Vidzemes burkānu hakatona” organizatore Lienīte Priedāja Klepere atbild: “Tēmas aktualitāte gan sabiedrībā, gan globāli ir skaidra, turklāt tehnoloģiju un eksporta ietilpīgas ilgtspējīgas pārtikas un dzērienu ražošana ir arī viena no Vidzemes plānošanas reģiona definētajām viedo specializāciju prioritārajām tautsaimniecības jomām. Tā, protams, ir ļoti plaša un ietver dažādas apakš nozares, no kurām šoreiz izvēlējāmies dalībniekiem piedāvāt četras: aprites ekonomika; veselīga un ilgtspējīga pārtika; pārtikas inovācijas; digitalizācija un produktu virzīšana tirgū.”
Hakatons ir starptautiski atzīts pasākuma formāts, kas veicina izpratni par jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību. Šādi pasākumi ir lieliska platforma, kur labām idejām un to radītājiem tikt saredzētiem un sadzirdētiem.
Komanda “Sabiedrības krējums”, daloties iespaidos par hakatona norisi, savas idejas attīstību un ieguvumiem no šī pasākuma stāsta: “Komandas nosaukums radies atbilstoši Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lozungam, kas apliecina to, ka bez pārtikas ražotājiem iztikt nevar. Uz hakatonu līdzi ņēmām jau salīdzinoši gatavu ideju par lapām (plāksnēm), kas izgatavotas no gurķiem un paredzētas suši pagatavošanai, aizstājot grauzdētās nori lapas. Kā risināmi jautājumi vēl bija palikušas iztrūkstošās sastāvdaļas, lai uzlabotu lapas plasticitāti, visatbilstošākās ražošanas iekārtas izvēle un iepakojums, kas absorbē mitrumu. Hakatonā piedzīvojām tā saucamās vajadzīgās grūtības, lai pārvarētu uzstāšanās stresu. Par vērtīgāko ieguvumu uzskatām mentoru jautājumus un padomus, kas ievērojami paplašina redzesloku. Līdz šim jaunu produktu izstrāde brīžiem šķita neiespējama, jo pārtikas preču piedāvājums jau ir ļoti plašs, taču pamainot vidi, satiekot cilvēkus no dažādām nozarēm, tomēr gribas domāt, ka inovācijas var būt bezgalīgas. Intensīvs praktiskais darbs ļoti strauji ved uz apmierinošu galarezultātu. Kopumā šāda pieredze ir pārnesama arī uz citu ideju attīstīšanu, kad tādas radīsies.”
Hakatona noslēgumā idejas un to progresu ceļā uz risinājumu vērtēja žūrija četru locekļu sastāvā: Latvijas lauku foruma projektu vadītāja Zane Siliņa, SIA “pesto.lv” īpašnieks Jānis Pirsko, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lienīte Priedāja Klepere un Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ineta Tauriņa. Rezultātam vajadzēja atbilst kopumā 11 kritērijiem, piemēram, vai izvēlētā ideja risina kādu no pārtikas nozares problēmām un rastais risinājums ir inovatīvs, ar komerciālu un eksporta potenciālu un skaidru mērķa tirgu. Inovatīvākie un ilgtspējīgākie priekšlikumi, par kādiem tika atzīti visi, saņēma balvas no organizatoriem un atbalstītājiem. Šajā hakatonā uzvarēja komanda “Zero-snack”, kura saņēma galveno balvu – iespēju doties pieredzes braucienā uz Norvēģiju, kur paredzēts apmeklēt dzērienu un pārtikas ražotāju izstādi kā arī doties vizītēs pie nozari pārstāvošiem uzņēmējiem.
Uzvarētāju komandu “Zero-snack” veido Olga Latišenko un Andrejs Bānis un par tikko gūto pieredzi viņi saka: “Pārliecības par to, ka uzvarēsim nebija, jo konkurence šajā hakatonā bija jūtama. Iespējams, mūsu priekšrocība bija iepriekšējā pieredze šāda formāta pasākumā, bet tajā piedalījāmies ar citu ideju. Banānu mizu čipsu ražošanu pētām un attīstām Andreja bakalaura darba ietvaros. Lielākais ieguvums no šī pasākuma viennozīmīgi ir mentoru padomi. Papildus teorētiskajām zināšanām šeit uzaicinātie profesionāļi katrs savā jomā iedeva ļoti specifisku un līdz ar to noderīgu viedokli. Ņemot vērā, ka mentori šeit ir no dažādām nozarēm, to visu kopā saliekot, sākām vairāk domāt kā uzņēmēji – biznesa plāna, dizaina virzienā. Īpaši noderēja kritika pirmo prezentāciju laikā – tā liek apzināties stiprās un vājās puses, saskatīt izaugsmes zonas. Pēc divām nedēļām esam rezervējuši vietu un laiku laboratorijā, tad nākamais solis – brauciens uz Norvēģiju, par ko esam ļoti priecīgi. Tas noteikti paplašinās redzesloku un varbūt atradīsim, kādu, kuram bijuši līdzīgi izaicinājumi citu unikālu produktu izstrādē un ieviešanu tirdzniecībā.”
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai
Hakatonu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) aktivitātes.
