Līdz šī gada nogalei tiks sagatavots Vidzemes reģiona enerģētikas un klimata rīcības plāns 2030.gadam, kas ietvers rīcības gan SEG emisiju samazināšanai, gan klimata pārmaiņu radīto risku novēršanai. Veicinot vairāku pušu iesaisti plāna sagatavošanā, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un interesentiem.
Viena no diskusijām notika jūlija sākumā Cēsīs, kurā uzsvars tika likts tieši uz SEG emisiju samazināšanu Vidzemē, identificējot pasākumus dažādos sektoros – mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, transports, atkritumu apsaimniekošana, enerģijas ražošana.
Ar ievadprezentāciju pieredzē un idejās dalījās Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. J.Ikaunieks stāstīja par Rīgas pašvaldības izvirzīto mērķi kļūt par klimatneitrālu viedpilsētu līdz 2030.gadam. Mērķis ir gana augsts un tas ietver vairākus pasākumus. J. Ikaunieks uzsvēra: “Klimatneitralitāte ir stāvoklis, kur cilvēka darbība rada “nulles” neto ietekmi uz klimata sistēmu. Tā ietver racionālu enerģijas patētiņu; atjaunīgo resursu izmantošanu; aprites ekonomikas principu ieviešana produktu ražošanā, patēriņā un atkārtotā izmantošanā; energodrošību; tautsaimniecības veicināšanu; gaisa piesārņojuma mazināšanu; pielāgošanos klimata pārmaiņām.” Vēl joprojām būtisks instruments enerģētikas mērķu izvirzīšanai ir energopārvaldības sistēma, kas ļauj pārvaldīt esošo enerģijas patēriņu, identificēt un priotizēt nepieciešamos pasākumus un investīcijas, stāstīja J.Ikaunieks.
Vidzemē vairākos sektoros ir augsts SEG emisiju samazināšanas potenciāls. Tā, piemēram, – mežsaimniecība. Vidzeme ir mežiem visbagātākais reģions Latvijā. Procentuāli tie aizņem 54,1% no reģiona teritorijas. Reģiona līmenī pievienotā vērtība var tikt radīta, izveidojot un uzstādot modernas koksnes apstrādes iekārtas un veidojot ražotnes, kas ļautu koksnes atlikumus vai pārpalikumus pārveidot enerģētiskajā koksnē. Turklāt ekonomiskā izaugsme reģiona līmenī var tikt veicināta, veidojot investīcijām un investoriem pievilcīgu vidi un izglītojot sabiedrību. Diskusiju dalībnieki grupu darbā uzsvēra, ka ir jāveicina mežsaimniecības profesijas prestižs, svarīgas ir zināšanas mežu apsaimniekošanā.
Diskusijā uzmanība tika pievērsta arī mājokļu fondam un tā atjaunošanai, kur ir milzīgs potenciāls energoefektivitātes veicināšanai. Starp rīcībām un idejām izskanēja vienas pieturas aģentūru esamība reģionos, kur saņemt informatīvo atbalstu par ēkas atjaunošanas soļiem. Jāuzsver, ka Vidzemes plānošanas reģionā šāds atbalsta punkts ir izveidots kopš šī gada aprīļa – Vidzemes EnergoGids. Tāpat ES finansējums ēku atjaunošanai šobrīd ir pieejams viļņveidīgi, un pieteikšanās process var šķist sarežģīts iedzīvotājiem.
Savukārt rūpniecībā un atkritumu apsaimniekošanā diskusijas dalībnieki pievērsās biogāzes ražošanai no organiskajiem atkritumiem. Šis process ir ne tikai efektīvs atkritumu apsaimniekošanas veids, bet arī svarīgs solis ilgtspējīgā enerģijas ražošanā.
Diskusijā tika uzsvērti vēl citi pasākumi, kuriem ir augsts SEG emisiju samazināšanas potenciāls – bioogles izmantošana aramzemēs; dabiskie zālāji privātmāju pagalmos un koku stādīšana daudzīvokļu māju pagalmos; viedo tehnoloģiju izmantošana neefektīva energopatēriņa mazināšanai; atjaunīgās enerģiju izmantošana sabiedriskajā transportā; precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana; biomasas (t.sk. koksnes atkritumu) izmantošana enerģijas ražošanai u.c.
Vidzemes reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā tiks definētas prioritātes, mērķi, uzdevumi un pasākumi reģiona līmenī, kas vērsti uz reģiona enerģijas sistēmu, klimata pārmaiņu radīto negatīvo seku mazināšanu un ilgtspējīgiem enerģētikas attīstības virzieniem. Pirmā šāda veida darba grupa notika maija beigās, vērtējot klimata riskus Vidzemē tuvāko gadu laikā. Tiklīdz dokuments tiks sagatavots, to paredzēts iesniegt diskusijas dalībniekiem, VPR pašvaldībām un citiem interesentiem priekšlikumu iesniegšanai.
Diskusiju organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).
