Vidzeme uzsāk ceļu pretī zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā (video)

Vidzemes reģions uzsācis ceļu pretī zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions un Vides risinājumu institūts martā organizēja starptautisku bioekonomikas inovāciju forumu Cēsīs, pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.

Bioekonomika ir atjaunojamo dabas resursu izmantošana produktos un pakalpojumos, ar ko var aizstāt tos resursus, kas dabā neatjaunojas un kas pamazām izsīkst. Lai arī tā ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, tomēr vienlaikus tā skatāma arī kā pavisam jauns ekonomikas virziens.

Latvijā bioekonomika ir nacionāli definēta kā viena no viedās specializācijas jomām. Arī Vidzemes reģionā tā identificēta kā joma, kurai nepārprotami saskatāms reģiona attīstības izaugsmes potenciāls, tāpēc bioekonomikai reģiona attīstībā šobrīd piešķirta virzītājspēka loma.

Vidzemes reģionā ir apjomīgs meža resurss, tomēr jāatceras, ka bioekonomika aptver daudz plašāku jomu klāstu – gan pārtikas ražošanas, gan lauksaimniecības sektoru, arī tādas nozares kā mežsaimniecība un kokrūpniecība, ķīmijas un farmācijas rūpniecību, enerģētiku un energoefektivitāti, būvniecību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) veselības nozari u.c.

Lene Lange, pētniecības un konsultāciju uzņēmuma “LLA-Bioeconomy” vadītāja un Ziemeļvalstu bioekonomikas paneļa biedre (Dānija), lektore arī Vidzemes bioekonomikas forumā uzsver: “Pārtikas pārstrādes un ražošanas procesā ir ļoti liels blakus produktu apjoms. Tie netiek izmantoti, bet potenciāls ir neiedomājami liels. Iegūstamie produkti ir ne vien ar augstu uzturvērtību, bet arī ar lielu garšas potenciālu”.

Foto: Slieku izmantošanas iespējas pārtikā

Bioekonomikas forumā Cēsīs ar savu 25 gadu pieredzi mežsaimniecībā dalījās Arne Rørå – “Norskog Group” izpilddirektors. A. Rørå bijis atbildīgs par Norvēģijas nacionālo meža inventarizāciju un pārstāvējis Norvēģiju vairākās starptautiskās programmās, kas saistītas ar meža inventarizāciju un gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežu uzraudzību. Eksperts Latvijā bieži viesojas kopš 2001. gada un secinājis, ka šeit meža potenciāls netiek izmantots pilnībā.

Arne Rørå norāda: “Latvijā ir ļoti augstvērtīga augsne. Novērojumi liecina, ka Latvijas Valsts meži lieliski tiek galā ar mežu apsaimniekošanu, kamēr privātajā sektorā būtu jāvairo zināšanas un jāinformē par iespējām, kā to veikt efektīvāk, vienlaikus iegūstot lielāku pievienoto vērtību no resursa. Latvijā joprojām meži ir pārāk skraji un ir daudz platību, kas aizaugušas krūmiem – tā ir resursa izniekošana.“ Eksperts zina teikt, ka ar  vienu eiro, kas investēts mežā, ieguldījums vērtību ķēdē atmaksājas 10 reizes, vienlaikus atgādinot, ka nekādā ziņā nedrīkst aizmirst par dabas aizsardzību.