Vides risinājumu institūts (VRI) kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR), vietējiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem un pētniecības institūtiem attīsta bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Vidzemē, lai sekmētu reģiona pāriešanu no naftas ekonomikas uz tādu, kas ļauj gudrāk izturēties pret dabas resursiem un radīt augstvērtīgus produktus un pakalpojumus.
VRI izpilddirektore Inese Suija-Markova uzsver, ka “mūsu paaudzes lielākais izaicinājums ir atrast veidus, kā apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas un ūdens, vienlaikus radot mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu”.
Līdz šim neapdomīgi rīkojoties ar dabas resursiem, cilvēce veicinājusi virkni negatīvu procesu – straujas klimata pārmaiņas, augšņu noplicināšanu, dabas daudzveidības mazināšanu, bišu un citu apputeksnētāju izzušanu un saldūdens resursu izsīkšanu. Paradoksāli, bet rezultātā vislielāko kaitējumu esam nodarījuši paši sev – dabas resursu, ko varam izmantot saimniekošanai un savas labklājības celšanai, kļūst arvien mazāk. Tas notiek ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Tomēr vēl nav par vēlu. Citējot angļu dabaszinātnieku Davidu Atenboro viņa jaunākajā filmā “Dzīve uz mūsu planētas” (2020): “Lai vērstu situāciju sev par labu, mums jārīkojas tieši tagad”. Bioekonomika var iedot atbildes – kā to izdarīt. Vidzemes reģions ir viens no pirmajiem Baltijas valstīs, kas praktiski ielicis pamatus zināšanās, tehnoloģijās un starptautiskajā sadarbībā balstītas bioekonomikas attīstībai.
Attēls Nr.1. Vides risinājumu institūta analītiskās ķīmijas laboratorija, kurā tiek pētītas vielas, kas iegūtas no ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Foto: VRI
Kas ir bioekonomika?
2012. gadā Eiropas Savienība pieņēma Bioekonomikas attīstības stratēģiju, definējot, ka “bioekonomika ir atjaunojamo bioloģisko resursu ražošana un šo resursu un atkritumu plūsmu pārvēršana produktos ar pievienotu vērtību”.
Bioloģiskie resursi var veidoties no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas pārstrādes, parku, dārzu un mājsaimniecību atlikumiem. Zinātnieki bioloģiskos resursus sadalījuši pēc krāsām: dzeltenā biomasa – salmi un šķelda; zaļā biomasa – zaļās lapas, piemēram, zāle, āboliņš, bietes; zilā biomasa – tas, ko var iegūt no jūras un saldūdeņiem; sarkanā biomasa – dzīvnieku gaļas ražošanas atlikumi; pelēkā biomasa – barības un pārtikas rūpniecības atlikumi; brūnā biomasa – notekūdeņu dūņu organiskais saturs.
Bioekonomika piedāvā prakses, kā iegūt lielāku vērtību un ekonomisko ieguvumu no 1 hektāra vai 1 bioloģisko resursu vienības. Domājot par šo resursu gudru pārvaldību, būtu jāņem vērā biomasas vērtības piramīda (Attēls Nr.2.). Viszemāko vērtību iegūst, ja sadedzina biomasu, lai saražotu elektrību un siltumu. Vērtība ir zema, jo neizmantojam visu materiāla potenciālu. Lai iegūtu augstāku produkta vērtību un ekonomisko labumu, jācenšas tiekties uz piramīdas augstākā līmeņa produktiem. Tie ir veselību veicinoši produkti, pārtikas sastāvdaļas, dzīvnieku barības sastāvdaļas un produkti, kurus šobrīd ražojam no fosilajiem resursiem.
Attēls Nr. 2. Biomasas vērtības piramīda. Attēls: Somijas Vides institūts, 2017.
Bioekonomika Latvijā
Latvija ir viena no pirmajām ES valstīm, kas pieņēmusi savu nacionālo Bioekonomikas stratēģiju. Tajā bioekonomika definēta kā “bioresursu izmantošana, lai saražotu pārtiku, barību, enerģiju, preces un pakalpojumus”.
Latvijā bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ko nosaka vairāki labvēlīgi apstākļi. Pirmkārt, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā ES. Otrkārt, meža platības uz vienu iedzīvotāju ir ceturtās lielākās ES, taču saražotās produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām ES.
Šogad Bioekonomikas ražotāju konsorcijs savā ziņojumā par Centrāleiropas un Austrumeiropas bioekonomikas potenciālu norādījis, ka Latvijas tautsaimniecības nozares rada lielu atkritumu un neizmantotā materiāla daudzumu. Tie netiek izmantoti pievienotās vērtības radīšanai. Lauksaimniecība, būdama lielākā Latvijas tautsaimniecības daļa, rada visvairāk atkritumu (ap 9 milj. tonnu gadā), savukārt mežistrādē rodas 2,9 milj. m3 neizmantotā materiāla. Neefektīvi apsaimniekojam arī aramzemes un pļavas. Latvijai ir augsts bioekonomikas attīstības potenciāls, ko vajadzētu izmantot. Lai to sekmētu, nepieciešams attīstīt bioekonomikas inovāciju ekosistēmu dažādos līmeņos – uzņēmējdarbībā, izglītībā, zinātnē, publiskajā pārvaldē un starptautiskajā sadarbībā.
Attēls Nr.3. SIA “Field and Forest” bioloģiski audzēto kumelīšu lauks, kurā augi tiek novākti ar pašu būvētu kombainu. Foto: SIA “Field and Forest”.
Latvijas nākotne un labklājības līmenis ir cieši saistīts ar lauku attīstību. Ņemot vērā pandēmijas un citu faktoru ietekmi, priekšstats, ka augsta dzīves kvalitāte un inovāciju rašanās ir iespējama tikai pilsētās, ir strauji novecojis. Zinātnes un tehnoloģiju progress rada jaunas iespējas lauku reģionos. Līdztekus tradicionālajām lauksaimniecības praksēm ir iespējams attīstīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī apgūt jaunas tirgus nišas.
Bioekonomikas ekosistēma Vidzemē
Pēdējo trīs gadu laikā Vides risinājumu institūts un Vidzemes plānošanas reģions spēruši vairākus nozīmīgus soļus, lai attīstītu un stiprinātu Bioekonomikas ekosistēmu Vidzemē. Abu organizāciju mērķis ir palīdzēt reģionam un uzņēmējiem pārorientēties no naftas ekonomikas uz tādu, kas ļauj gudrāk izturēties pret dabas resursiem un ilgtermiņā veicināt ekonomisko izaugsmi.
Sadarbojoties ar nacionāla un starptautiska līmeņa ekspertiem, Vides risinājumu institūts un Vidzemes plānošanas reģions izstrādājuši “Rīcības plānu zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes reģionā”. Tajā ietverti mērķi un aktivitātes, lai sekmētu zināšanās balstītu inovāciju rašanos bioekonomikā un sniegtu atbalstu inovāciju ieviesējiem. Kopā ar starptautiskajiem ekspertiem Vidzemē norisinājušies jau trīs bioekonomikas inovācijām veltīti forumi.
Vidzemē izveidots pirmais Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris. Tā ir platforma, kurā uzņēmēji un zinātnieki apvieno dažādu veidu resursus – finanses, cilvēkus, iekārtas un materiālus. Tas ļauj iegūt jaunas zināšanas, izstrādāt produktu prototipus, piekļūt starptautiskai ekspertīzei, kas nepieciešams augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanai. Klasteris stiprina uzņēmumu konkurētspēju un sekmē to startu eksporta tirgos. Klasterī jau iesaistījušies SIA “Aloja-Starkelsen”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Felici”, SIA “Very Berry”, SIA “Dimiņi”, SIA “Skrīveru Saldumi”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Ekotri”, SIA “Konso”, APP Agroresursu un ekonomikas institūts, APP Dārzkopības institūts, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.
Reģions iesaistīts starptautiskā bioekonomikas sadarbības tīklā Biobord (www.biobord.eu). Tas apvieno pētniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus, lai apmainītos ar zināšanām un veidotu atvērtus inovatīvus bioekonomikas risinājumus. Kopā ar tīkla biedriem Vidzemes plānošanas reģions izdevis brošūru “25 stāsti par bioekonomikas inovācijām Baltijas jūras reģionā”. Tajā iekļauti arī 5 stāsti no Latvijas, kas spējuši pierādīt savu konkurētspēju starp Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Igaunijas veiksmīgajiem bioekonomikas piemēriem.
Attēls Nr.4. Vides risinājumu institūta un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar bioekonomikas ekspertiem pirmajā Vidzemes bioekonomikas forumā 2019. gadā. Foto: Roberts Āboltiņš
Veiksmīgi bioekonomikas piemēri Vidzemē
Starp Vidzemes veiksmīgajiem bioekonomikas inovāciju piemēriem minami tādi uzņēmumi un institūti kā Vides risinājumu institūts, SIA “Field and Forest”, SIA “Aloja Starkelsen”, AS “Smiltenes piens”, SIA “Polylabs”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskais institūts un AS “Latvijas valsts meži”. Ar dažiem bioekonomikas inovāciju piemēriem iespējams iepazīties zemāk.
Vides risinājumu institūts sadarbībā ar bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu “Field and Forest” attīstījuši pētniecības virzienu, kas saistīts ar ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrādi augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai pārtikas, kosmētikas, farmācijas un zaļās ķīmijas industriju vajadzībām.
Kā norāda VRI izpilddirekote I.Suija-Markova, “šobrīd novērojams augošs pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem un izejvielām. Latvijas augstvērtīgā un tīrā augsne ir ideāli piemērota nišas kultūru audzēšanai, kas zemniekiem spētu nodrošināt teju 10 reizes lielākus ienākumus no katra hektāra. ”
Vides risinājumu institūta bioekonomikas pieeja augstākas pievienotās vērtības lauksaimniecības produktu attīstīšanai video iespējams noskatīties šeit.
AS “Smiltenes piens” no ražošanas atlikumiem – siera sūkalām – ražo piena sūkalu olbaltumvielu dzērienu “Piena spēks”. Tajā ir trīsreiz vairāk olbaltumvielu nekā parastā pienā. Ražošanas process sākās ar pamatprodukta siera ražošanu. Pēc tam no sūkalām ar filtrācijas palīdzību tiek iegūts olbaltumvielu koncentrāts un laktozes šķīdums. To hidrolizējot un iebiezinot, iegūst medum līdzīgu sīrupu, ko izmanto pārtikas rūpniecībā.
SIA “Polylabs” no rapšu un tallu eļļas ražo bio poliolu, kas ir cieto putuplastu un poliuretāna izejmateriāls. Uzņēmums uzsver, ka viņu ražotais bio poliols ļauj būtiski samazināt CO2 izmešu līmeni, aizstājot naftas izcelsmes ķīmiju ar atjaunojamo resursu ķīmiju. Bio polioli ir konkurēt spējīgākā cenu līmenī nekā citi alternatīvi atjaunojamo resursu polioli. SIA “Polylabs” ražotajos poliolos ir līdz par 83% atjaunojamo resursu.
Par projektu
Vidzemes bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšana uzsākta projekta RDI2CluB (Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos) ietvaros. Tā ir daļa no Baltijas jūras reģiona programmas 2014 – 2020 projektu ģimenes, 1. prioritārā virziena “Inovācijas spējas” ietvaros. Prioritārais virziens veltīts pasākumiem, kas stiprina Baltijas jūras reģiona spēju radīt un komercializēt inovācijas.
Mūsu mērķis ir apvienot bioekonomikas inovāciju tīklus, dalīties ar idejām, veidot partnerības un strādāt kopā, lai attīstītu praktiski pielietojamas bioekonomikas uzņēmējdarbības iespējas. Kopā mēs radām zināšanas un vairojam izpratni par ilgtspējīgas bioekonomikas uzņēmējdarbības potenciālu Baltijas jūras reģionā. Lai veicinātu starptautisko sadarbību, esam izveidojuši Biobord tiešsaistes platformu, kas kopā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem tiek testēta un uzlabota.
Vides risinājumu institūts un Vidzemes plānošanas reģions turpinās attīstīt Vidzemes bioekonomikas ekosistēmu Baltijas jūras reģiona programmas atbalstītā projekta “Connected by Biobord” ietvaros. Tajā iesaistījušies bioekonomikas eksperti un inovāciju attīstītāji no sešām Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris, Valsts Meža dienests un Pārtikas un veterinārais dienests.
Papildu informāciju par bioekonomikas attīstību Vidzemē iespējams iegūt: www.videsinstituts.lv, www.vidzeme.lv.
Informāciju sagatavoja: Guna Dātava, Vides risinājumu institūta projektu vadītāja, guna.datava@videsinstituts.lv
