Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem.
Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas.
LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. “Latvijas valsts mežos” savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti,” skaidro speciālists.
Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiem
Zinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse).
Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. “Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem,” stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil).
Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecība
Kopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos “stāvos”, dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami “meža dārzi” – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem.
Mežsaimniecības nākotne
“Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas,” saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas.
Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem.
Meža “peldes” kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža “peldes” palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv.
Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
