Lai pārrunātu tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveides iespējas Vidzemes reģionā, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicināja uz tikšanos tūrisma nozares pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Gaujas Nacionālā parka (NP) tūrisma klastera “Enter Gauja”, kā arī vairākām Vidzemes pašvaldībām un tūrisma uzņēmumiem. Sanāksme tika rīkota VPR īstenotā Interreg Europe programmas 2014.-2020. gadam projekta “Destination SMEs” ietvaros, kas ļāvis vairākiem tūrisma nozares pārstāvjiem Latvijā iepazīt citu Eiropas valstu labās prakses tūrisma galamērķu pārvaldībā.
Sanāksmes laikā viņiem bija iespēja dalīties savos iespaidos par citur redzēto un apspriest šīs labās prakses ar kolēģiem. Īpaši tika izcelts Slovēnijas tūrisma zīmols un darbs pie tā ieviešanas un ilgtermiņa attīstības. Tāpat Vidzemes pašvaldību tūrisma speciālisti novērtēja Maltas pieredzi un spēju sabalansēt tūristu iecienītāko galamērķu, kultūrvēsturisko objektu atšķirīgās funkcijas priekš dažādām iedzīvotāju grupām. Proti, lai tās nezaudējot to sākotnējo funkcionalitāti spētu uzņemt arī lielu skaitu tūristu. Vairāku valstu pozitīvajā pieredzē iezīmējās vienoti, fundamentāli atslēgas elementi sekmīgai tūrisma galamērķu attīstībai – cieša mazo un vidējo uzņēmēju savstarpējā komunikācija un sadarbība, spēja kaimiņā saskatīt sadarbības partneri, kā arī nacionālā līmenī koordinēta un vienota reģionālā tūrisma mārketinga stratēģija.
Ideju darbnīcas laikā tūrisma nozares pārstāvji diskusijās vērtēja tūrisma attīstību veicinošos un kavējošos faktorus Vidzemes reģionā, analizēja atbalsta politikas stiprās un vājās puses tūrisma uzņēmējdarbībai, jaunu un inovatīvu tūrisma produktu izveidei un izteica priekšlikumus reģionālās tūrisma politikas uzlabošanai.
Klātesošie dalībnieki iezīmēja pie mums esošās sekmīgās tūrisma galamērķu pārvaldības prakses un darba grupās izstrādāja ieteikumus to tālākai attīstībai. Kā viens no pozitīvajiem piemēriem tika novērtēts Gaujas NP tūrisma klasteris “Enter Gauja” un tā darbība, kas kalpo par piemēru citiem uzņēmējiem, veicinot izpratni par sadarbības ieguvumiem vienotā tūrisma galamērķī. Savukārt, kā galvenais izaicinājums pilnvērtīgākai tūrisma galamērķu darbībai tika minēts pārvaldības jautājums, atsaucoties uz šobrīd pastāvošajiem dažādajiem teritoriālajiem iedalījumiem atšķirīgos pārvaldības līmeņos. Nozares pārstāvji norādīja uz reģionālās tūrisma pārvaldes līmeņa neesamību un uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams pilnveidot hierarhisku tūrisma pārvaldības sistēmu valsts, reģionu un pašvaldību līmenī ar katram noteiktām funkcijām, atbildību un finansējumu, nodrošinot efektīvu un saskaņotu tūrisma galamērķu pārvaldību. Papildus tam, saskaņotība tūrisma komunikācijā uz vietējiem un ārvalstu tirgiem Latvijā, kas tiek realizēta caur Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018. – 2023. gadam, tika minēts kā būtisks faktors Latvijas tūrisma attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas, kā atzīmēja nozares pārstāvji, var tikt uzlabots ar reģionālā līmeņa aktīvu iesaistīšanos, taču tam nepieciešamas praktiskas vadlīnijas nacionālā zīmola izmantošanā un reģionālā līmeņa pozicionējums tajā.
