14. martā, Pārgaujas novada Plācī, Vidzemes plānošanas reģions organizēja semināru „Kvalitatīvi publiskie iepirkumi pārtikas produktu iegādei un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai” ar mērķi apspriest kvalitatīvus pārtikas produktu iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus pašvaldībās, iepazīstināt ar iespējām atbalstīt vietējos ražotājus ar pārtikas iepirkumu palīdzību un ar aktualitātēm publisko iepirkumu regulējumā.
Seminārs sākumā Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe iepazīstināja ar ministrijas veiktajiem pasākumiem vietējo ražotāju atbalstam, uzsverot, ka šobrīd vietējo ražotāju pārstāvniecība pārtikas publiskajos iepirkumos ir nepiedodami maza (vien ~2%). Zemkopības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus vietējo produktu tirgus veicināšanai, piemēram, pārskatu par sezonālo dārzeņu un augļu pieejamību tirgū un citus materiālus, ar kuriem var iepazīties Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. R. Lerhe arī ieteica izmantot lauku attīstības konsultantu kā preču vai pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju “satikšanās” vietu.
Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktore Agnese Irmeja iepazīstināja ar saimnieciski izdevīgā iepirkuma piemērošanu un tipiskākajām kļūdām iepirkumos. Lai samazinātu sūdzības, viņa ieteica iepirkuma dokumentos paredzēt izvēles kritērijus, prasības norādīt pēc iespējas precīzāk, kā arī pieprasīt preču paraugus samērīgā daudzumā. A. Irmeja atgādināja, ka iepirkumu likums paredz iespēju izslēgt nekvalitatīvos piegādātājus. Kvalitatīvāku ēdināšanas pakalpojumu iepirkšanai viņa ieteica iepazīties ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas ieteikumiem iepirkumu kvalitātes pilnveidošanai.
LKKC Limbažu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Zaiga Blaua iepazīstināja ar Limbažu pieredzi, meklējot labas, kvalitatīvas pārtikas piegādes. Viena no problēmām, ar ko saskārās pašvaldība, bija pretendentu trūkums, kā arī tas, ka mazie pretendenti neiedomājās sadarboties, lai padarītu savu piedāvājumu pievilcīgāku. Nereti potenciālie piegādātāji uzskatīja, ka birokrātiskās barjeras un cena padara iepirkumu neizdevīgu, bet Helmuts Zvejnieks, zemnieku saimniecības “Anuļi” saimnieks, apstiprināja, ka prasmīgi saimniekojot, ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos ir vērts piedalīties.
Pašvaldības nereti baidās no saimnieciski izdevīgākā iepirkuma, jo nevēlas pārsūdzības, kā arī nesadala iepirkumu lotēs, kas būtu izdevīgāks nelielajiem piegādātājiem, bet nozīmētu iepirkuma izsludinātājam vairāk darba un birokrātijas. Ilona Dreimane, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve, uzsvēra, ka zemākās cenas princips kropļo tirgu, izspiežot godīgākos pretendentus, jo ļauj atkārtoti uzvarēt mazāk kvalitatīviem piegāgātājiem, kas vēlāk uzdrošinās līguma laikā celt cenas vai piegādāt neatbilstošus produktus, bet pašvaldība šķiet bezspēcīga. Visi speciālisti atzina, ka zemākās cenas izmantošana pārtikas iepirkumos nebūtu pieļaujama. Laura Lapsiņa, Pārgaujas nobada pašvaldības iepirkumu komisijas sekretāre, iedrošināja ar sava novada pozitīvo pieredzi izstrādājot iepirkumu, izmantojot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli. Nopietna problēma ir bērnu skaita samazināšanās, kā arī bažas par bērnu vecāku maksātspēju, izvēloties dārgākus ēdināšanas pakalpojumus. Prasību par bioloģisko produkciju pašvaldības nereti baidās iekļaut, jo šaubās, vai būs piegādātāju atsaucība.
Maija Placēna, pārtikas tehnoloģe, uzsvēra: “negodīgie piegādātāji jāsit ar naudas maku”. Ja piegādā neatbilstošu produkciju, vai līguma laikā ceļ cenu, līgumu var lauzt, bet šāda iespēja jāparedz pašā līgumā – viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka līgumā tas nav paredzēts. Nekvalitatīvos produktus var arī nocenot. Pārkāpumi līguma laikā ir jādokumentē, lai vēlāk šādus pretendentus varētu izslēgt no nākamās iepirkuma procedūras. Viņa ieteica apzināt tirgus situāciju pirms iepirkuma veikšanas, tostarp izvērtējot faktisko patēriņu iepriekšējā periodā un salīdzināt ar atvēlēto budžetu. Ļoti būtisks jautājums ir transporta loģistikas optimizēšana, kas var samazināt piegādes cenas. M. Placēna arī ieteica kvalitātes novērtēšanai izmantot degustācijas, kā arī pašvaldībās rīkot tematiskas apmācības ēdinātājiem, līdzīgi kā pedagogi sadarbojas metodiskajās apvienībās.
Dalībnieki darba grupās apsprieda galvenās barjeras, kas traucē panākt kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu un pārtikas iegādi, kā arī izteica priekšlikumus to pārvarēšanai, pārskatu skatīt tabulā.
Semināra izskaņā Maija Placēna uzsvēra, ka iepirkuma specifikācijas sagatavošana ir tikai daļa no iepirkuma procesa, bet tā izpildes kontrole ir nepelnīti piemirsta, tomēr ļoti būtiska daļa kvalitātes nodrošināšanai. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, semināra noslēgumā, piedāvāja pilotprojektu – pašvaldībām sadarboties ar Vidzemes plānošanas reģionu, lai izstrādātu kvalitatīvu pārtikas iepirkumu dokumentāciju, piesaistot vajadzīgos ekspertus.
Semināra prezentācijas pieejamas šeit.
Informāciju sagatavoja semināra moderatore Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centra valdes priekšsēdētāja, Latvijas Vecāku foruma valdes locekle.
