Septembris Via Hanseatica projektā pavadīts aktīvi diskutējot par tūrisma maršruta dzīvotspēju pēc projekta beigām (projekts noslēdzas 2014.gada nogalē). Vēlme radīto uzturēt un attīstīt ir liela, jāatrod tikai efektīvākais veids un līdzekļi, kā to izdarīt. Projektā iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka Via Hanseatica ir dzīvotspējīgs tūrisma maršruts ar lielu potenciālu, kas var dot savu artavu gan ekonomikas attīstībai reģionā, gan arī piesaistīt teritorijai tūristus un celt kopējo vietas pievilcību.
Tikšanās reizē Valkas novada pašvaldībā, domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis klātesošos uzrunāja, sakot: „Mums jāsaprot, kā attīstīties tālāk. Esam ieskicējuši jauna tūrisma zīmola aprises – tās jāturpina pilnveidot, iesaistot Via Hanseatica tīklā arvien vairāk tūrisma pakalpojumu sniedzējus. Mums cieši jāsadarbojas ar kaimiņiem, jāstrādā pie kopējiem projektiem ar Igauniju. Bet, kas pilnīgi noteikti, mums jātiek skaidrībā, kā mēs, sadarbojoties, varam viens otram palīdzēt, aicinot pie sevis arvien vairāk tūristu un stiprinot reģionu ekonomiku gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Krievijā!“
Projektā iesaistītā ekspertu komanda no Vidzemes Augstskolas aktīvi strādājusi, lai izvirzītu nākotnes scenārijus, kā Via Hanseatica, esot pārrobežu tūrisma maršruts, kurā iesaistīti vairāki simti uzņēmēju, gidu un tūrisma speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Krievijas, varētu veiksmīgi pastāvēt arī turpmāk un attīstīties nākotnē pašu spēkiem. Zināms, ka vārdam „Hanza“ piemīt spēks un tas uzskatāms par kvalitātes zīmi – Via Hanseatica maršrutam eksperti ieteikuši šo priekšrocību izmantot mārketingā. Savukārt, izpētot, kā cilvēki atlasa informāciju par Vidzemi internetā Latvijā, atklājies, ka vārdu „Gauja“ izmanto daudz biežāk nekā vārdu „Vidzeme“ –arī šādi faktori jāņem vērā, lai efektīvi attīstītu tūrisma produktus. Eksperti uzsvēra, ka projekta laikā radītās vērtības (ceļojuma plānotājs, mobilā aplikācija, utt.) nepieciešams popularizēt, izmantojot arī pasaulē slavenus ceļvežus, kā piemēram, „Lonely Planet“ vai „Baedeker“, kas tūristu vidū tiek uzskatīti par kvalitatīviem un uzticamiem informācijas avotiem, kā arī jādomā, kā Via Hanseatica tūrisma maršrutu varētu integrēt līdzīgu maršrutu tīklojumos citur Eiropā.
Piesaistītie eksperti klātesošajiem pauda pārliecību, ka Via Hanseatica tūrisma maršrutam iespējams nodrošināt ilgstpējību, aicinot padomāt par konkrētu piedāvājumu radīšanu tūristiem, sniedzot iespēju tos iegādāties ar kāda tūroperatora starpniecību vai izveidojot Via Hanseatica tūrisma ceļojumu internetveikalu. Via Hanseatica tūrisma maršruta attīstītājiem nākotnē būs nopietni jādomā par jaunu tūrisma produktu attīstību, lai tos veiksmīgi vēlāk pārdotu.
Pastāv iespēja, ka Via Hanseatica tūrisma maršruta uzturēšana 2015.gadā tiks līdzfinansēta no projektā iesaistīto pašvaldību budžeta, kā arī daļu uzturēšanas izmaksu segs Via Hanseatica tīklojumā iesaistītie uzņēmēji. Pausta ticība, ka Via Hanseatica nākotnē varētu būt būtisks, tūrisma nozares attīstību veicinošs produkts.
Tikšanās noslēgumā klātesošie vienojās, ka nepieciešams izvērtēt Eiropas Savienības fondu iespējas, lai turpinātu Via Hanseatica tūrisma maršruta attīstību arī turpmāk – šo ideju atbalsta visas projektā iesaistītās puses. Iespējams nākotnē Via Hanseatica tūrisma maršruts tiks attīstīts tālāk, iekļaujot tajā arī Lietuvas un Polijas tūrisma piedāvājumu. Oriģināli senais Hanzas tirdzniecības ceļš veda līdz pat Lībekai Vācijā.
Papildu informācija: Dagnija Ūdre projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: +371 29219477, e-pasts: dagnija.udre@vidzeme.lv , www.vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina@vidzeme.lv; www.vidzeme.lv
