Vidzemes plānošanas reģions aizsācis diskusiju par mūžizglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, norādot uz to, ka sabiedrība noveco, un tas radīs lielas izmaiņas darba tirgū, kamēr izglītības sistēma, īpaši mūžizglītības piedāvājums, šī brīža darba tirgus vajadzībām neatbilst. Turklāt problēma tiek aktualizēta ne tikai reģionālā vai nacionālā mērogā, bet visā Baltijas jūras reģionā, iesaistot arī citas reģiona valstis, tām apvienojoties projektā “BSR SMART LIFE”. Iepriekš jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative), tādējādi šī partnerība uzņēmusies būt par celmlaužiem mūžizglītības izaicinājumu risināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs.
Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem – izstrādāt visaptverošu situācijas analīzi par pieaugušo izglītības novērtējumu mūžizglītības kontekstā Baltijas jūras reģionā. Šim nolūkam bija nepieciešams veikt situācijas izvērtējumu arī Latvijā – pavisam nesen saņemti pirmie ziņojuma rezultāti. Aprīļa vidū tie tika pārrunāti arī projekta komandas tikšanās laikā Šauļos (Lietuvā).
Veiktajā pētījumā secināts, ka mūžizglītības piedāvātas iespējas Latvijā izmanto vien 7,3% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem[1], turklāt vecumposmā no 55-64 gadu vecumam iesaiste ir īpaši zema. Situācijas analīzes ietvaros veiktais mūžizglītības pārvaldības novērtējums atklāj, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir skaidras atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības un mūžizglītības politikas veidošanā, un ir pietiekami labs profesionālo izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra modernai apmācībai, šī brīža pieaugušo izglītības piedāvājums reģionos neatbilst vietējā darba tirgus vajadzībām un specifikai. Tāpat valstī nav vienkopus nodrošināta informācijas par pieejamajām pieaugušo izglītības programmām visā valstī, nav nodrošināta datubāze ar pieejamajiem mūžizglītības programmu īstenotājiem, kā arī trūkst informācijas par tiem, kas programmu apguvuši.
Analīzē tiek norādīts, ka uzmanība jāpievērš tam, lai pieaugušo izglītības piedāvājums tiktu veidots, balstoties uz īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm par darba tirgus vajadzībām. Tāpat secināts, ka būtu jāizvērtē arī mūžizglītības piedāvājuma kvalitāte. Tiek atzīmēts, ka programmu saturs un metodes ne vienmēr atbilst plānotajiem rezultātiem un dalībnieku vajadzībām. Šobrīd LR Izglītības likums nosaka, ka “pašvaldības īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Likums arī paredz, ka ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim tiks noteikts valsts finansiālais atbalsts pieaugušo izglītībai. Latvijā ir 119 pašvaldības, to kapacitāte un iespējas nodrošināt pieaugušo izglītību ar saviem resursiem patlaban ir atšķirīgas.
Projekta noslēgumā šāda analīze būs izstrādāta par katru Baltijas jūras reģiona valsti (Vācija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija), kā arī identificējot kopējās iezīmes un izaicinājumus pieaugušo izglītības jomā. Projekta partnerība ir apņēmības pilna iegūtos secinājumus izmantot lielāka mēroga projekta pieteikuma izstrādei. Jau šobrīd, projekta “BSR Smart Life” ietvaros, partnerība veidos atbilstošas zināšanu platformas un tematiskās darba grupas, lai panāktu saskaņotu rīcību mūžizglītības sistēmas uzlabošanā.
Projekts “BSR SMART LIFE” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam Seed Money fonda ietvaros.
Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob. t. 29266757, lelde.abele@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob. t. 29454752, anita.abolina@vidzeme.lv
[1] 2016. gada dati
