Projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, no 11. – 13. oktobrim Vidzemes plānošanas reģions uzņēma visu Latvijas plānošanas reģionu uzņēmējdarbības speciālistus, lai kopīgi apmeklētu gan lielus, gan mazus uzņēmumus Alūksnes, Madonas un Cēsu novados, kas darbojas pārtikas ražošanas, kokapstrādes un viesmīlības nozarēs. Līdzās uzņēmumiem tika iepazītas arī uzņēmējdarbības vides atbalsta iespējas un vienības Vidzemē. Reģiona uzņēmēji speciālistiem pauda pārliecību, ka, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus un ieguldot neatlaidīgu darbu, iespējams izpildīt mērķus, kas sākotnēji šķiet arī nesasniedzami.
Apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos jaunatklātajā Alūksnes Biznesa stacijā, kurā saimnieko četri uzņēmumi – Amatu alus darītava “Alūksnes alus”, “Alūksnes ezera zutis”, “IMPRESS Print” un darbnīca “BOTTERA”. Biznesa stacija izveidota, sadarbojoties Alūksnes pilsētas pašvaldībai ar Alūksnes Lauku partnerību mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, nodrošinot ražošanas un tirdzniecības telpas uzņēmumu darbībai un attīstībai. Kā atklāja Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere, stacijas izveidei finansējums tika apgūts no apjomīga ERAF fondu finansējuma un pašvaldības ieguldījuma.
Alūksnē reģionu speciālisti viesojās arī vēsturiskajā dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī, kur izvietota multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”. Unikālā šaursliežu dzelzceļa interaktīvais stāsts ļauj doties virtuālā un mūsdienīgā ceļojumā, dzīvesstāstos, fotogrāfijās un videosižetos atklāt vienīgā regulāri kursējošā šaursliežu vilciena Baltijā stāstu. 2022. gadā Alūksnes Bānīša stacija iekļauta Eiropas 60 labāko un interesantāko muzeju gada balvas nominantu sarakstā.
Ar degustācijām un stāstu par vīna gatavošanu vairākās paaudzēs Madonā uzņēma Astra un Ilze Riekstiņas, kuras turpina vīnkopja Kārļa Dumbrāja vismaz 60 gadu garumā koptās mājas vīna gatavošanas tradīcijas. 2012. gadā viņas izveidoja savu ģimenes uzņēmumu SIA “Domu pietura” un darina vairāk nekā 20 veidu mājas vīnus no ogām, kas atrodamas gan Latvijas mežos, gan izaudzētas dārzos.
Savukārt, ar uzņēmējdarbības vides atbalsta iespējām un īstenotajiem projektiem reģionu speciālistus iepazināja Iveta Vabule, LIAA Madonas Biznesa inkubatora vadītāja, un Madonas pilsētas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, uzņēmējdarbības atbalsta jomā, Ilze Vogina, kā arī Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere-Levina, kura arī uzsvēra vizītes nozīmi: “Šādi pieredzes apmaiņas braucieni, uzņēmējdarbības atbalsta jomā strādājošiem, ļauj iepazīt un izprast faktiskās uzņēmēju vajadzības un izaicinājumus, kā arī rodas izpratne par reģionālajām atšķirībām. Šādu vizīšu laikā raisās diskusijas par uzņēmēju vajadzībām, ko, savukārt, jau tālāk varam izmantot darbā.”
Kokapstrādes tradīcijas un inovācijas tika iepazītas uzņēmumā SIA “Timber ART”, kas bāzēts Madonā un ir atpazīstams ar mucveida un karkasa pirtiņu, mikro māju, kā arī citu, līdzīgu produktu ražošanu. Uzņēmums dibināts 2019.gadā un, kā atklāja tā vadītājs Aivis Lejiņš, bija viens no pirmajiem, kas aizsāka termokoksnes pirtiņu ražošanu Latvijā. SIA “Timber ART” produkciju iecienījuši arī klienti no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī citur Eiropā. Uzņēmums attīstības veicināšanai izmantojis arī LIAA inkubācijas atbalsta saņemšanu, kā arī Lauku atbalsta dienesta finansējumu.
Apmaiņas braucienam turpinoties, ar veselīgām un uzturvērtībām bagātām, sāļām un arī saldām uzkodām, kā arī to ražošanu iepazīstināja uzņēmums SIA “Letari”, kas izveidojis zīmolu O’BYTE. Uzņēmums dibināts 2019. gadā un, lai izveidotu piemērotas telpas pārtikas pārstrādei, veiksmīgi piesaistījis gan privāto, gan publisko finansējumu – LEADER un LIAA biznesa inkubatora finansiālo atbalstu. Savus produktus ražotājs pozicionē kā veselīgus našķus, jo to sastāvā ir dažādi pilngraudi, galvenokārt, rīsi un kukurūza kā arī kartupeļi, lēcas un citi pākšaugi. Produktu pagatavošanai ieviesta inovatīva ražošanas tehnoloģija, cepšana aizstāta ar gaisa spiediena un smidzināšanas metodi, tādejādi iegūstot galaproduktu bez konservantiem, mākslīgajām krāsvielām, garšas pastiprinātājiem un bez ģenētiski modificētiem organismiem.
Kā noslēdzošā pieturvieta Madonas novadā – augstākās kvalitātes kompozītbloku un palešu dēļu ražotājs, uzņēmums SIA “Baltic Block”, ar kuru iepazīstināja tā valdes loceklis Gints Radziņš. Uzņēmums ir izstrādājis ilgstpējīgu produktu palešu sastāvdaļu ražošanā, kā arī spēj nodrošināt bezatlikumu ražošanu, jo visi koksnes pārpalikumi, kas rodas ražošanas procesā tiek sadedzināti, lai nodrošinātu ražošanas vajadzībām nepieciešamo siltumenerģiju, kas koģenerācijas režīmā spēj saražot elektroenerģiju neatkarīgai rūpnīcas darbībai.
Ar viesmīlību, prieku un vietu, kur bauda gan atpūtu, gan kultūru, sagaidīja Cēsu novada Līgatnē izveidotais, radošais kvartāls “ZEIT”. Šeit ar stāstu par atpūtas kompleksa pirmsākumiem un attīstības ceļu iepazīstināja Marģers Zeitmanis, kurš bija arī radošā kvartāla idejas autors. Uzņēmums savu darbību pamestajās Līgatnes ķiveru ceha telpās uzsāka 2017. gadā, kad atklāja pirmo tīklu parku Latvijā, bet jau 2019. gadā, saglabājot arī nedaudz no vēstures elpas, atklāta visa kompleksa ēka.
Pieredzes apmaiņas brauciens noslēdzās radošā un iedvesmojošā stāstā koprades mājā “Skola6”, Cēsīs, kas izveidota ar pašvaldības iesaisti, lai atbalstītu mazos uzņēmējus un dotu telpas viņu attīstībai. Kā pastāstīja “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele, šobrīd kopienā darbojas 58 uzņēmēji, kas lielākoties pārstāv radošās industrijas.
Par satikšanos ar Vidzemes uzņēmējiem un pieredzes apmaiņas brauciena pozitīvajiem ieguvumiem viedokli izteica arī Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā: “Vidzemes plānošanas reģiona teritorija ir plaša un šeit darbojas liels skaits inovatīvu, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmumu, kas pārstāv projekta nozares, tādēļ uzņēmumu atlase nebija vienkārša, taču esmu pārliecināta, ka iepazīstinājām ar tiešām labiem un spilgtiem piemēriem Alūksnes, Madonas un Cēsu novados. Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji atzinīgi vērtēja gan uzņēmēju neatlaidību, gan to, ka uzņēmēju un pašvaldību vai uzņēmējdarbības atbalsta speciālistu teiktajā nav pretrunu veiksmīgai sadarbībai – atbalsts tiek nodrošināts un uzņēmumi to sekmīgi izmanto. Katra apmeklētā uzņēmuma lielākā panākumu atslēga ir stāsts, ko tie kopā ar savu produktu spēj pārdot, piešķirot papildus pievienoto vērtību.”
