Teritorija
Vidzemes plānošanas reģions teritorijas ziņā ir lielākais plānošanas reģions Latvijā – tas aizņem gandrīz trešo daļu (19770 km² jeb 30,6 %) no visas Latvijas teritorijas. Vidzemes reģions ir NUTS 3 līmeņa reģions.
Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ietilpst 11 novadi:
- Alūksnes novads
- Cēsu novads
- Gulbenes novads
- Limbažu novads
- Madonas novads
- Ogres novads
- Saulkrastu novads
- Smiltenes novads
- Valmieras novads
- Valkas novads
- Varakļānu novads
Reģiona teritorijā dzīvo ~273 835 iedzīvotāji, kas ir 14,6 % no visas Latvijas iedzīvotājiem (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati (2024)). Vienlaikus Vidzemē ir zemākais iedzīvotāju blīvums Latvijā – 14 cilv. / km² (vidēji Latvijā – 30 cilv. / km²).
Daba un ilgtspēja
Vidzemes plānošanas reģions ir bagāts ar bioresursiem (augsnēm, ūdeni u. c.), piemēram, 56 % tā teritorijas aizņem meži. Reģionu raksturo augsta vides kvalitāte, ekosistēmu līdzsvars un salīdzinoši zemāks vides piesārņojums. Tas veido augstvērtīgu dzīves vidi un rada labvēlīgus nosacījumus reģiona attīstībai.
Vidzemes plānošanas reģionā, Gaujas nacionālā parka teritorijā un ap to, tiek attīstīts pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā. Bioreģions ir teritorija, kur saimnieciskā darbība notiek saskaņā ar bioloģiskiem un videi draudzīgiem principiem, kā arī tiek īstenota ilgtspējīga resursu pārvaldība.
Attēlā: Gauja - Latvijas garākā upe, kas sākas Vidzemē
Ekonomiskā izaugsme un attīstība
Vidzemes plānošanas reģionā ir dinamiska ekonomiskā vide, kur tradicionālu nozaru attīstība mijas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un inovācijām. Uzsvars tiek likts uz augstas pievienotās vērtības veidošanu uzņēmumu procesos, produktos un pakalpojumos. Reģionā darbojas vairākas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, tai skaitā Vidzemes Atvērto inovāciju centrs, Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, LIAA reģionālās pārstāvniecības, Eiropas Digitālās inovācijas centrs u. c.
Nozīmīgu pienesumu reģiona izaugsmei sniedz Vidzemes Augstskola, kas līdztekus plašam bakalaura un maģistra studiju programmu klāstam piedāvā arī mūžizglītības programmas, kā arī veiksmīgi sadarbojas ar dažādu nozaru uzņēmumiem, ar savu pētniecisko darbību nodrošinot akadēmisko pienesumu praktisko problēmu risinājumos, tādējādi ceļot reģiona uzņēmumu konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā. Vidzeme ir izvirzījusi mērķi sasniegt augstāku ražīgumu un radīt vērtīgākus produktus, tādēļ reģiona ekonomiskā transformācija mērķtiecīgi tiek virzīta uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku reģiona resursu izmantošanu.
Attēlā: LVM Podiņu kokaudzētava
Transporta infrastruktūra
Reģionam ir stratēģiski svarīgs ģeogrāfiskais novietojums: Vidzeme ir Eiropas Savienības robežreģions. Tai ir arī piekļuve Baltijas jūrai. Vidzemi šķērso vairāki nozīmīgi starptautiskie transporta koridori: TEN-T (Trans-European Tranport Network), Via Hanseatica, Via Baltica, arī Rail Baltica. Ap šiem koridoriem veidojas Baltijas jūras reģiona integrācijai nozīmīgas stratēģiskās attīstības zonas.
Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, kā arī funkcionāli Vidzemes plānošanas reģions ir cieši saistīts ar Rīgas plānošanas reģionu, uzturot ciešu saikni ar galvaspilsētu kā valsts administratīvo centru un transporta mezglu.
Attēlā: Ceļš – attīstības un kustības pamats.
