SWOT analīze audiovizuālajam sektoram Vidzemes plānošanas reģionā

swot analize audiovizualajam sektoram vidzemes planosanas regiona

Attēlā: SWOT analysis and strategic planning technique concept. SWOT words means Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats on wooden cube blocks with grunge grey background including copy space

Projekta “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) laikā tika izstrādāta arī SWOT analīze audiovizuālajam sektoram Vidzemes plānošanas reģionā.

Stiprās puses Vājās puses
 

Pietiekams interneta nodrošinājums uzņēmējdarbības vadīšanai, sadarbības veidošanai attālināti

 

Ilglaicīga pieredze TV satura veidošanā, jauns perspektīvs produkts Re:TV

 

Pieredze globāli veiksmīgu produktu radīšanā

 

Nozares attīstībā ieinteresēti „spēlētāji”: Valmieras biznesa un inovāciju inkubators, Vidzemes Augstskola, Vidzemes plānošanas reģions

 

Pieejami radošo cilvēku resursi (VDT aktieri, mūzikas, mākslas skolu audzēkņi u.c.), ko iesaistīt audiovizuālajā uzņēmējdarbībā

 

Kopumā uzņēmējdarbību atbalstoša nodokļu sistēma

 

Pastāv sadarbības tīkli nozares iekšienē

 

Latvija ir piemērots testa tirgus dažādiem jauniem IKT risinājumiem

 

Izmaksu priekšrocības biroja uzturēšanai reģionā

 

 

Profesionāļu trūkums nozarē — trūkst programmētāju, digitālās vides dizaineru

 

Uzņēmējdarbība nozarē balstās projektu principā, nav iespējams ģenerēt vienmērīgu ienākumu plūsmu, tas mudina perspektīvus speciālistus meklēt nodarbošanos ārpus reģiona, Rīgā

 

Kopējais tirgus LV ir mazs, vietējais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem — neliels

 

Radošiem un talantīgiem profesionāļiem trūkst uzņēmējdarbības iemaņu

 

Nozarei raksturīgi augsta riska projekti – grūtības finanšu piesaistē

 

 

 

 

Iespējas Draudi
Paredzams IKT risinājumu aizvien plašāks lietojums visdažādākajās jomās, pieprasījums pēc digitāliem un mobiliem risinājumiem

 

Radošās industrijas nacionālā mērogā identificēta kā prioritāra nozare

 

Globālā tirgus pieejamība, iespējas veidot un realizēt starptautiski pievilcīgus produktus un pakalpojumus

 

Uzņēmēju, profesionāļu ieinteresētība sadarboties ar dažādu citu sfēru pārstāvjiem, klāsteru nozīmīguma apzināšanās

 

Studiju procesa Vidzemes Augstskolā plašāka saistīšana ar praktisku risinājumu izstrādi reģionā strādājošajiem uzņēmumiem, jaunu produktu vai ideju radīšanu

 

Speciālistu sagatavošana pieprasītajās profesijās – mobilo risinājumu programmētājs, digitālās vides dizaineris

 

ES finansējuma pieejamība

 

Filmu veidotājiem no Krievijas un Āzijas ir interese par kino uzņemšanu Latvijā

 

Latvijas mērogā ir brīva un pievilcīga niša Vidzemes reģionam pozicionēties kā digitālo un audiovizuālo iespēju centram

 

Globālā konkurence mobilo tehnoloģiju tirgū, nepieciešamība pēc izciliem produktiem, kas spētu konkurēt

 

Nozares ārkārtīgi straujā attīstība, pieprasījuma izmaiņas, nepieciešamība reaģēt, pielāgoties, nemitīgi pilnveidot produktus

 

Efektīvu biznesa modeļu trūkums digitālā satura radīšanai

 

Valsts līmenī IKT nozare tiek pielīdzināta tradicionālai ražošanai

 

Mazais vietējais tirgus traucē audiovizuālajam sektoram kļūt par nozīmīgu reģiona ekonomikas daļu.

 

Ļoti ierobežots valsts finansējums filmu nozarei

 

Valsts politika izglītības un pētniecības finansējuma sadalē

 

(+Latviešu mentalitāte: neuzņēmīgums, bailīgums, nevēlēšanās dalīties ar citiem un sadarboties)