SWARE projekts: sabiedrības līdzdalība veicina dabas un kultūras mantojuma attīstību

burtniekos diskute par ainavu vertibam un nozimi kulturas un dabas mantojuma saglabasana

Viens no priekšnoteikumiem labai pārvaldībai ir plašākas sabiedrības iesaiste un līdzdalība publiskās pārvaldes darbībā. Pagājušajā nedēļā (22. – 24. maijā) projekta SWARE ietvaros pārstāvji no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Amatas novada pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” viesojās Īrijā, Tiperarī apgabalā, kur iepazina dažādas iniciatīvas un pieejas sabiedrības līdzdalības veicināšanā.

Trīs dienu vizītes laikā dalībnieki – projekta partneri, iesaistīto pušu un nacionālā līmeņa institūciju pārstāvji – uzklausīja virkni prezentāciju un piedalījās diskusijās gan šaurāku grupu ietvaros, gan plenārsesijā. Tiperarī apgabala organizāciju pārstāvji sniedza vairākus interesantus piemērus sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā.

Tiperarī apgabalā aktīvi darbojas plašs sabiedrības līdzdalības tīkls, kurā ietilpst vairāk nekā 1200 organizācijas. Šis sadarbības tīkls ne tikai izvirza pārstāvjus dažādām pašvaldību darba grupām, tādējādi tieši ietekmējot pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī kalpo visai sabiedrībai par informācijas avotu saistībā ar vietējās nozīmes jautājumiem un piedāvā iespējas pilnveidot kvalifikāciju, saņemt informāciju par finansējuma piesaisti vai citā veidā stiprināt atsevišķu sabiedrības indivīdu vai organizāciju kapacitāti.

Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja uzzināt, kā Derga ezers (Lough Derg), kas ir viens no lielākajiem Īrijā un robežojas ar trim apgabaliem, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp pašvaldībām un sadarbībai starp publisko un privāto sektoru, ir kļuvis  par nozīmīgu tūrisma objektu. “Man kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvim tas bija saistošs temats – uzzināt, kā notiek tūrisma procesu organizēšana un kopējas infrastruktūras izveide starp trīs pašvaldībām, kur pastarpināti tiek atbalstīti arī uzņēmēji. Derga ezera kopējā projektā šīs trīs pašvaldības katru gadu investē ap trim miljoniem eiro, savukārt kopējais apgrozījums (publiskā un privātā sektora finansējums) sasniedz pat 10 -11 miljonus. Tas parāda to, ka, nebaidoties investēt un pielietojot pareizus politiskos un organizatoriskos lēmumus, iespējams veiksmīgi attīstīt publiski pieejamos ūdeņus un ar privātā sektora palīdzību tos apsaimniekot,” norādīja Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis.

Tāpat tika sniegtas prezentācijas par to, kā sabiedrības līdzdalība pozitīvi ietekmē attīstības plānošanu, palīdz saglabāt dabas daudzveidību un atbalsta informācijas apkopošanu par dažādiem tematiem. Programmā tika iekļauti arī ar sabiedrības līdzdalības rezultātiem saistītu apskates objektu apmeklējumi, piemēram, Derga ezera apkārtne vai kanoe slaloma trase Šīras upē (River Suir). Visas prezentācijas vienoja kopīgā atziņa, ka sabiedrības līdzdalība var radīt papildu pievienoto vērtību dabas un kultūras mantojumam objektiem. Dažādu sabiedrības grupu iesaiste arī sekmē līdzsvara saglabāšanu starp šo objektu aizsardzību un ekonomisko lietderīgumu.

Ļoti nozīmīga daļa no pasākuma bija tieši praktiskie risinājumi, kā sekmēt sabiedrības līdzdalību. Piemēram, iesaistes formāti var būt ļoti dažādi – no publiskiem forumiem un aptaujām līdz pat individuālām pārrunām. Tikšanās dalībnieki atzina, ka ļoti būtiski ir arī patiešām ņemt vērā ieteikumus un iespēju robežās tos ieviest, nevis tikai formāli uzklausīt. Tikai tādā gadījumā sabiedrības līdzdalība un iesaiste var sekmēt vēlamos ilgtermiņa efektus. “Nevar teikt, ka tas bija pilnīgs jaunums, tomēr bija interesanti redzēt, cik lielā mērā vietējās politikas veidošanā un caurspīdīguma nodrošināšanā iesaistās sabiedrība un nevalstiskās organizācijas. Varēja redzēt, ka politiķi ir sapratuši, ka ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās un ka to iespējams veiksmīgi izmantot kopēju mērķu sasniegšanai, piemēram, labklājības veicināšanai,” sacīja M. Lietuvietis.

Kā vēl viens būtisks ieguvums no pieredzes apmaiņas brauciena tika minēts Kabras (Cabragh) mitrāju apmeklējums, kur bija redzams, kā ar vienkāršām lietām var piesaistīt sabiedrības uzmanību dabas procesu izzināšanai. “Šis dabas objekts ir salīdzinoši neliels, kur finanšu līdzekļu ieguldījums arī nav pārspīlēts, savukārt tiek iegūts maksimāls efekts – izveidota infrastruktūra mācību procesu nodrošināšanai, maz ietekmēta aplūkojamā mitrāja teritorija un sakārtota vide gan mācību, gan rekreācijas vajadzībām,” piebilda Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors.

Iegūtās atziņas no šī brauciena un nākamajiem diviem, kas paredzēti šī gada rudenī, palīdzēs izstrādāt reģionālos rīcības plānus politikas instrumentu uzlabošanai pie iekšzemes ūdensceļiem esošā dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā. Atlikušo braucienu centrālie temati būs infrastruktūra tūrisma un mantojuma objektos un mārketinga un publicitātes aktivitātes.

 

Par projektu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit). Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

 

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 29266757

lelde.abele@vidzeme.lv