Stora Enso hakatons
5. un 6. decembrī uzņēmumi un pētniecības institūti no Latvijas, Somijas, Ukrainas, Turcijas un Zviedrijas pulcējās Vidzemes Augstskolā Valmierā, Latvijā, un tiešsaistē, lai risinātu Stora Enso ilgtspējības un aprites ekonomikas izaicinājumus. Hakatona galvenais uzdevums bija novatorisku, videi draudzīgu risinājumu izstrāde ar mērķi, cīnīties pret zāģmateriālu zilēšanu izraisošām sēnītēm un kokus bojājošiem insektiem, nepalielinot ūdens patēriņu. Izvirzot ambiciozus mērķus uzlabot ūdens apsaimniekošanu un samazināt procesa notekūdeņu izplūdes, Stora Enso apņemas transformēt mežsaimniecības nozari ilgtspējīgākai nākotnei.
Par Stora Enso
Somijas un Zviedrijas uzņēmums Stora Enso ir vadošais atjaunojamu produktu piegādātājs iepakojuma, biomateriālu un koka būvniecības jomā. Tas darbojas visā Eiropā, Āzijā un ASV, koncentrējoties uz ilgtspējību un aprites bioekonomiku. Izmantojot atjaunīgos resursus, piemēram, koksni, uzņēmums virza inovācijas, vienlaikus veicinot atbildīgu mežsaimniecību un samazinot oglekļa emisijas.
Latvijā Stora Enso pārvalda Launkalnes kokzāģētavu Smiltenes novadā, kas pārstrādā gadā 500 000 m³ baļķu zāģmateriālos, termokoksnē, granulās un biomasā. Puse no 260 000 m³ zāģmateriālu paliek Baltijas reģionā, bet pārējā daļa tiek eksportēta visā pasaulē.
Ceļā uz ātrāku pārēju uz aprites bioekonomiku
Aprites ekonomika ir galvenā Stora Enso ilgtspējas pieeja, koncentrējoties uz atkritumu samazināšanu, resursu efektivitāti un pārstrādi. Uzņēmums stiprina aprites bioekonomikas principus, īstenojot ilgtspējīgu mežsaimniecību un uzlabojot izejmateriālu pārstrādes infrastruktūru, tādējādi radot mazāku ietekmi uz vidi.
Ūdens apsaimniekošana ir svarīgākā prioritāte, ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt procesa notekūdeņu izplūdi par 17 % uz vienu pārdodamo tonnu (salīdzinot ar 2019. gada bāzes līmeni) un vēl vairāk samazināt kopējo ūdens izlietojumu (salīdzinot ar 2016. gada bāzes līmeni). Šo centienu mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus uzlabojot uzņēmuma darbības efektivitāti un samazinot izmaksas.
Vasarā Stora Enso koksnes kvalitātes nodrošināšanā saskaras ar diviem galvenajiem izaicinājumiem: zāģmateriālu zilēšanu izraisošo sēnīšu un kokus bojājošu insektu apkarošanu. Zilēšana bojā koksnes izskatu un kvalitāti, un tās apkarošana primāri tiek risināta ar baļķu laistīšanu – šis process pēdējos gados ir veidojis vairāk nekā pusi no Launkalnes kokzāģētavas ūdens patēriņa (2023. gadā – 76 %). Uzņēmums pēta videi draudzīgas alternatīvas ūdens patēriņa samazināšanai, kas vienlaikus novērstu arī baļķu zilēšanu. Turklāt siltajos mēnešos koksnē ievērojami palielinās koksngraužu kukaiņu skaits, pasliktinot koksnes kvalitāti un dubultojot zemas kvalitātes baļķu daudzumu. Stora Enso mērķis ir abas problēmas risināt ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu pieeju, aizsargājot koksni, samazinot ūdens patēriņu un efektīvi pārvaldot kaitēkļu radītos bojājumus.
Sadarbības risinājumi
Pavisam dalībai hakatonā pieteicās deviņi uzņēmumi un pētniecības institūti. No tiem tika atlasīti seši, kuri izaicinājumu risināšanai sniedza unikālu skatījumu.
- Good bugs (Latvija): ierosināja izmantot labvēlīgus kukaiņus un sēnītes, kas ir dabiskie mizgraužu ienaidnieki.
- Valsts meža resursu aģentūra (Ukraina): piedāvāja integrētu kaitēkļu apkarošanas (IKA) stratēģiju, kas apvieno bioloģiskās kontroles metodes ar agrīnas noteikšanas un uzraudzības sistēmām ,piemēram, dabiskos plēsējus un derīgos kukaiņus,.
- Woolherd (Somija): prezentēja Woolherd biovilnu – tas ir inovatīvs produkts, kas izgatavots no vilnas pārpalikumiem un uzlabo ūdens izlietojuma efektivitāti koksnes pārstrādes procesos.
- KAGON (Zviedrija): piedāvāja ProLog 3 – laikapstākļu kontrolētu apūdeņošanas sistēmu, kas izstrādāta, lai optimizētu ūdens izmantošanu kokzāģētavās un celulozes rūpniecībā.
- SLU & Silava (Latvija un Zviedrija): ieteica veikt lauka un kokzāģētavu izpēti, lai noteiktu, kur kukaiņi galvenokārt apmetas nocirstajos baļķos, – uzraudzīt baļķu krāvumus gan mežos, gan kokzāģētavās, izmantojot slazdus un vizuālas pārbaudes, lai novērtētu kukaiņu aktivitātes līmeni un uzvedības modeļus.
- Crop Genius (Turcija): iepazīstināja ar Kemursgen kartēšanas un uzraudzības sistēmu (Kemursgen Mapping & Monitoring System) – tas ir mākslīgā intelekta vadīts risinājums ar mērķi aizsargāt koksnes uzglabāšanas vietas no koksni bojājošiem kaitēkļiem.
Abpusēji izdevīgs rezultāts
Uzņēmumam Stora Enso hakatons nodrošināja pieeju ne tikai inovatīviem risinājumiem – papildus tā bija ļoti bagātinoša pieredze. “Uzaicinājums pievienoties hakatonam bija lieliska iespēja paplašināt zināšanas un gūt jaunas idejas,” apliecina Uldis Deisons, uzņēmuma Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavas direktors. “Mums ir iedvesma ne tikai īstenot uzvarētāju komandas ideju, bet sīkāk izpētīt arī citu komandu piedāvātās koncepcijas. Rezultātā ieguvām vairāk nekā bijām cerējuši. Es tiešām iedrošinu arī citus uzņēmumus piedalīties līdzīgos pasākumos.”
Hakatonā uzvarēja KAGON AB. Viņu ProLog 3.0 sistēma piedāvā profesionālu, laikapstākļiem pielāgotu un pieprasījuma kontrolētu apūdeņošanas risinājumu kokzāģētavām, kokmateriālu termināļiem un celulozes rūpnīcām. Šī progresīvā tehnoloģija, kas izstrādāta, gadiem ilgi sadarbojoties ar kokapstrādes un celulozes rūpniecības nozarēm, nodrošina gan vides ilgtspējību, gan efektīvu izejvielu aizsardzību.
Vides aizsardzības institūcijas ir atzinušas, ka kokzāģētavām un celulozes rūpnīcām ProLog 3.0 ir ilgtspējīga tehnoloģija, kas uzraudzību padara elastīgu un lietotājam draudzīgu. “Kā piegādātājam piedalīšanās hakatonā ir vērtīga pieredze,” atzīst Daniels Otterbeks no KAGON AB. “Tā sniedza iespēju sadarboties tieši ar lēmumu pieņēmējiem, izpētīt dažādus risinājumus un paplašināt redzesloku. Ir ļoti svarīgi iepriekš sagatavoties un piedāvāt sekmīgi pārbaudītu ideju, lai radītu paliekošu iespaidu.”
Nozīme Vidzemes plānošanas reģionam
Stora Enso hakatons uzsvēra meža nozares nozīmīgo lomu Vidzemes reģiona ekonomikā. “Šī nozare ir mūsu iedzīvotāju, nozaru un MVU labklājības stūrakmens,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. “Nozares izaugsme un attīstība ir ļoti svarīga mūsu kopienas labklājībai un ekonomiskajai ilgtspējai.”
“BioBoosters modeļa hakatonus Vidzemē un Latvijā organizējam jau otro gadu, un ir gandarījums, ka tie gūst arvien lielāku atzinību un uzticēšanos gan izaicinājumu devēju, gan dalībnieku komandu vidū. Īpašs prieks ir par aizvien pieaugošo starptautisko komandu interesi risināt problēmas, ar kurām saskaras Vidzemes plānošanas reģions. Šī gada Stora Enso izaicinājums ir izrādījies ļoti nozīmīgs kokrūpniecības nozarei, radot izteiktu interesi par tam piedāvātajiem risinājumiem,” atklāj BioBoosters projekta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā Inguna Kucina. “Šogad hakatonu organizēšana noritēja ievērojami raitāk, pateicoties vērtīgajai pieredzei, kas tika gūta, izvērtējot projekta partnerībā veiksmīgi sarīkotos 9 pasākumus pagājušajā gadā – hakatoni ir snieguši taustāmus rezultātus un vienlaikus ievērojami paplašinājuši mūsu sadarbības partneru tīklu. Tomēr katrs gads organizatoriem nāk ar unikālu izaicinājumu, jo līdz ar katru jaunu nozari un risināmo problēmu mainās apstākļi un pasākuma dinamika”
Veicinot sadarbību un inovācijas, Stora Enso hakatons ir noteicis ilgtspējīgas prakses etalonu mežsaimniecībā, piedāvājot transformējošus risinājumus, kas sola ilgstošus ieguvumus gan nozarei, gan videi.
BioBoosters hakatoni: otrā organizēšanas gada galvenās atziņas
BioBoosters hakatonu organizēšana jau otro gadu pēc kārtas ir izrādījusies efektīvāka, pateicoties pagājušā gada rezultātu analīzei un uzlabojumiem, kas veikti, pamatojoties uz dalībnieku atsauksmēm. Pagājušajā gadā uzmanība bija pievērsta pārtikas rūpniecībai, šogad – kokrūpniecībai. Lai gan nozares ir gana atšķirīgas, ir gūta pārliecība, ka BioBoosters hakatonu modelis ir piemērots dažādām jomām. Lielāko atšķirību šogad nosaka tieši izaicinājuma raksturs. Ātri kļuva skaidrs, ka nepieciešamība pēc risinājuma kokrūpniecībā ir steidzama un vajadzīga plašā mērogā. Sarunas ar uzņēmumiem un pētniecības institūtiem atklāja vienotu vēstījumu: ir izteikta vēlme atrast šo “vienradzi” – novatorisku risinājumu, kas varētu atrisināt ieilgušo problēmu.
BioBoosters modeļa panākumi ir atkarīgi no spēcīgām partnerattiecībām un plašā sadarbības tīkla, kuram ir izšķiroša nozīme potenciālo risinājumu sniedzēju noteikšanā. Bez partneru atbalsta sasniegt starptautiskus uzņēmumus, piemēram, šī gada uzvarētāju komandu (kura bija veiksmīgi izmēģinājusi savu produktu Skandināvijā, bet bija mazāk pazīstama Baltijā), būtu bijis izaicinājums. Šis gads atnesa arī jaunu pieredzi, īpaši aktīvās komandu piesaistes (active scouting) jomā. Tas ļāva piesaistīt dalībniekus ārpus Baltijas jūras reģiona, tādējādi palielinot kopējo sadarbības kvalitāti. Partneru metodes, meklējot potenciālos risinājumus, bija stratēģiskākas, nodrošinot mērķtiecīgāku pieeju. Atšķirībā no iepriekšējiem hakatoniem, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumu vadības līmeņa un lēmumu pieņēmēju iesaistīšanai, šogad bija ļoti svarīgi sazināties ar pētniekiem vai uzņēmumu pārstāvjiem, kas strādā tieši ar konkrētajiem izaicinājumiem. Tas izrādījās grūtāks, taču galu galā vērtīgāks process.
Šogad ieviesām būtiskas izmaiņas mentoru un komandu sadarbības modelī. Atšķirībā no pagājušā gada, kad komandas konsultēja divi mentori, šogad mēs katrai komandai piešķīrām noteiktu laiku ar vienu mentoru, tādā veidā nodrošinot mērķtiecīgāku atbalstu. Lai gan komandu sastāvs bija izteikti starptautisks, mentori šogad pārsvarā bija vietējie eksperti. Šis sadalījums izrādījās ļoti veiksmīgs, jo mentori ar zināšanām par vietējo kokrūpniecību varēja sniegt pielāgotākus, vietējā izaicinājuma kontekstam specifiski atbilstošus norādījumus, jo īpaši attiecībā uz Latvijas tirgu.
Vidzemes plānošanas reģions hakatonus rīko dažādos formātos un dažādām mērķauditorijām. Lai gan ne visi BioBoosters modeļa elementus var precīzi iekļaut un izmantot, vairāki tā aspekti ir iedvesmojuši citu iniciatīvu īstenošanu. Viens no svarīgākajiem pēdējo divu gadu secinājumiem ir tas, ka šāds hakatona formāts ir izcils, lai ātri savestu kopā uzņēmumus ar risinājumu nodrošinātājiem, kuriem jau ir pārdošanai gatavi produkti. Turklāt formāts nodrošina platformu arī inovatīvām idejām, kurām nepieciešami papildu dati un testēšana, pirms tās var ieviest praksē. Mēs turpināsim sadarbību ar BioBoosters partneru tīklu, jo tā ir neatņemama šī modeļa panākumu sastāvdaļa.
