26. martā tiešsaistes seminārā – diskusijā par izaicinājumiem un risinājumiem viedās lauksaimniecības ieviešanā pulcējās 40 Vidzemes un citu reģionu kartupeļu audzētāji, zinātnisko un atbalsta organizāciju pārstāvji no visas Latvijas.
Kartupeļu audzētāji bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums kultūrauga sekmīgai izaudzēšanai ir mainīgie un neprognozējamie laikapstākļi, kā arī kultūrauga attīstības gaitas specifika – maz kas līdzams, ja kartupeļiem laika gaitā, piemēram, tiek konstatēta lakstu puve. Kā atzina vietējie kartupeļu audzētāji – starptautiskajā tirgū pastāv dažādas laikapstākļu prognozēšanas programmas, tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka tās ir ļoti neprecīzas, tādējādi pilnveidojamas.
Pieaicinātie ārvalstu lektori no Čehijas Zinātnes un sabiedrības centra atgādināja, ka datiem kartupeļu audzēšanā ir liela nozīme un lielākais efekts sagaidāms tad, ja laika prognoze tiek apvienota ar tiem datiem, kas iegūti mērījumos uz lauka. Ārvalstu speciālisti norādīja, ka būtiski, lai dati būtu savstarpēji salāgojami.
Viens no jautājumiem, kuram diskusijas laikā dalībnieki pieskārās, bija lauku laistīšana, kas Latvijā vēl nav populāra – apūdeņošanas sistēmas ierīkošana prasa resursus, kā arī jāņem vērā fakts, ka laistīšanai paredzētais ūdens ir jāuzkrāj, jo kartupeļus nedrīkst laistīt ar aukstu ūdeni. Viena no alternatīvām, lai izvairītos no pazemes aukstajiem ūdeņiem, ir lietus ūdens uzkrāšana – tāds risinājums tiek izmantots ārvalstīs, konkrēti Spānijā.
Diskusijās dalībnieki sprieda arī par dažādu tehnoloģisko risinājumu potenciālu Latvijas kartupeļu laukos, jo platības, kādās kultūraugu audzē Latvijā, ir salīdzinoši nelielas, tāpēc joprojām tiek apsekotas klātienē, izmantojot salīdzinoši tradicionālas metodes, lai noteiktu augsnes mitrumu vai kartupeļu lakstu veselību. Tomēr, atzīstot tehnoloģiju un digitalizācijas iespējas, kartupeļu audzētāji sprieda, ka ļoti noderētu, ja tehnoloģijas varētu palīdzēt prognozēt iegūstamās ražas apjomu vai kartupeļu cietes līmeni konkrētā lauka ražai – šie būtu virzieni, kurā strādāt zinātnei un pētniecības institūcijām.
Semināru-diskusiju kartupeļu audzētājiem projekta StarGate ietvaros organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola, un tas bija iekļauts Vidzemes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība. Tehnoloģijas. Drošība” programmā.
Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem.
Par StarGate
Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs – Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim.
Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām.
Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu/
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta@vidzeme.lv
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv
