Cilvēki par iecienītāko laivošanai piemēroto upi uzskata Gauju, liecina akcijas „Upes oga” apkopotie dati. To kā savu laivošanas maršrutu norādījuši 51% aptaujāto. Nākamā populārākā bijusi Abava – jau tikai ar 8%, kam seko Daugava, Salaca, Irbe un Brasla – ar mazāk nekā 5% katra. Un tikai pāris laivotāji savus laivošanas maršrutus atzīmējuši Ventā, Tebrā, Misā, Lielupē, Rojā, Mēmelē, Aiviekstē, Durbē un citās upēs.
Savai izskaņai strauji tuvojas 2014. gada vasaras – rudens sezonā organizētā akcija “Upes Oga” ar mērķi popularizēt laivošanu un atpūtu pie upēm, ezeriem un jūras piekrastē Latvijā un Igaunijā, popularizējot to, kā lielisku aktīvās atpūtas veidu un alternatīvu jau pierastajiem izbraucieniem ar auto vai velo. Savā ziņā tas ir bijis ne vien aicinājums aizstāt pasīvu pārvietošanos autosēdeklī ar aktīvu rosību dabā, bet arī stāsts par ūdeņiem kā dabas vērtību, Latvijas atklāšanu no jauna, skatoties no ūdens puses, kā arī par daudziem veidiem, kur un ar ko to darīt, jo ne jau piepūšamā gumijas laiva ar alus kasti un Gauja ir vienīgais veids un vieta.
“Upes Ogas” līdzšinējie rezultāti* liecina, ka tradīcijas lauzt nav viegli, un sabiedrības lielākā daļa, kura izvēlas laivošanu kā brīvā laika pavadīšanu, izvēlas Gauju starp Valmieru un Siguldu, jo tā ir zināma no Rīgas samērā netāla vieta, kuras krastu krāšņums aktīvi reklamēts jau kopš neatminamiem laikiem, krasti ir samērā apdzīvoti, un straume šķiet pietiekami droša laiskai plūšanai, apvienojot to ar piknika elementiem.
“Gauja jau tradicionāli ir populārākais laivošanas maršruts, kas arī nepārsteidz, bet mūsu mērķis ir popularizēt ūdenstūrismu arī pa mazākām un ne tik populārām upēm, un šajā joma esam spēruši soli uz priekšu,” atzīst Latvijas – Igaunijas pārrobežu programmas projekta “Riverways” vadītāja Aiga Petkēvica.
Ar pašvaldību līdzdalību ir attīrītas turpat 20 mazās upītes Kurzemē, Vidzemē un Rīgas tuvumā, dodot cilvēkiem iespēju laivot arī pa jauniem, neatklātiem maršrutiem – Mazajā Juglā, Lielajā Juglā, Amatā, Abulā, Raunā, Rīvā, Durbē, Tebrā, Šķēdē, Ēdā, Engurē, Rojā, Vārtājā un Liepājas cietokšņa kanālā, arī Svētupē, Misā un Braslā, kas tīrītas, pateicoties vietējām iniciatīvām. Savukārt vairāk nekā 60 atpūtas vietas un 80 informācijas stendi pie 22 upēm Kurzemē, Vidzemē un Rīgas reģionā padarīs laivošanu patīkamāku un informācijas ziņā bagātāku. Laivu nomu kompānijas jaunos maršrutus jau šobrīd iekļauj savos piedāvājumos un aicina laivotājus atklāt arvien jaunas Latvijas upes un izvēlēties ne tik tradicionālus galamērķus.
Šogad upju krasti kļuvuši sakoptāki un atpūtas vietu ir vairāk nekā iepriekš, piemēram, projekta ietvaros tapušas atpūtas vietas pie Salacas – Burtniekos, Mazsalacā, Staicelē un Salacgrīvā, pie Vaidavas – Apē, pie Lielupes – Jūrmalā, pie Lielās Juglas – Ropažos, pie Ogres – Ogrē, pie Daugavas – Salaspilī un Ķekavā, pie Mazās Juglas – Ikšķilē un pie Gaujas – Valkā, Strenčos, Carnikavā; Kurzemē – pie Engures upes, pie Tebras un Durbes – Aizputes un Pāvilostas novados, pie Vārtājas un Bārtas – Priekules un Grobiņas novados, pie Rojas upes – Rojā, pie Cietokšņa kanāla Liepājā un pie Ventas.
Tādejādi vēl pat šajā rudenī nav nokavēts doties jauna maršruta izpētē. Ja māc neziņa, kurp doties, var izvēlēties kādu no laivu operatoru organizētajām ekspedīcijām, piemēram, 8. novembrī doties ekspedīcijā pa Rīvu, ko organizē Sofijas laivas. Un tieši mazās upītes, kas ir attīrītas no koku sanesumiem, būs labākā izvēle rudens laivošanai, jo ūdens līmenis ir augstāks nekā vasarā.
Šovasar latviešiem atklājums bija Omuļupe, igauniski – Ohne, kur braucienu var sākt Igaunijā, bet beigt jau Latvijā; līkums aiz līkuma, miers un dabas pirmatklāšanas prieks ir brauciena sabiedrotais. Sarunās ar laivu operatoriem noskaidrojām, ka igauņi Salacu uztver par savējo un tas nav nekas neparasts laivot pa upi šeit – Latvijā. Kāpēc gan mums – latviešiem Ahju vai Emajogi nepadarīt par „savu”? Tomēr praksē novērots, ja dabā nav robežas, tās ir mūsu prātos un laivošana Igaunijā šķiet kā tāls ceļojums citā valstī.
Vēl līdz 15. novembrim turpinās akcija „Upes oga”, kura aicina ikvienu reģistrēt savu šīs vasaras vai rudens laivošanas maršrutu mājaslapā www.upesoga.lv un laimēt vērtīgas balvas atpūtai Igaunijā vai karšu izdevniecības “Jāņa sēta” karšu komplektu “Ar karti dabā”.
Taču rudens ir arī pārgājienu laiks, jo pēc lapu nokrišanas skatam paveras pavisam citāda ainava. Pārgājienos gar upi iespējams baudīt upju skaistos krastus un iziet vietas, kas vasarā ir aizaugušas. Arī pārgājienus var ieplānot tā, lai būtu iespēja izbaudīt sakopto infrastruktūru kādā no jauna iekārtotajām atpūtas vietām.
* Lai sniegtu informāciju par populārākajiem laivošanas maršrutiem, apkopoti akcijas „Upes oga” pieteikumi un sociālo tīklu sekotāju atzinumi par iecienītāko maršrutu.
