10. decembrī Tartu risinājās pirmais projekta “Smart Skies” (Kopīga uz droniem balstītu pašvaldības pakalpojumu attīstība) partneru un iesaistīto pušu seminārs “Dronu pakalpojumi urbānā vidē”. Pasākums kopā pulcēja ap 30 dalībnieku, un to organizēja projekta vadošais partneris – Tartu Zinātnes parks. Programma tika veidota atbilstoši vienai no būtiskākajām “Smart Skies” projektā paredzētajām aktivitātēm – dronu testa lidojumu veikšanai Valmieras novadā un Tartu. Seminārs sniedza ieskatu jau esošos piemēros ārzemēs, un palīdzēja veidot labāku izpratni par projektā veicamo uzdevumu realizēšanu.
Kas dronam ''vēderā''?
Igaunijas Aviācijas akadēmijas un Tartu lidostas apmeklējums ļāva ieskatīties procesos, kas bieži paliek neredzami, bet ir jebkuru lidojumu pamatā. Ekskursijā Aviācijas akadēmijā tika rādīti dažādi lidojumu simulatori, kuros studenti apgūst pilotu un dispečeru profesijas, savukārt remontdarbnīcās notiek gan dažādu lidmašīnu un helikopteru detaļu izgatavošana un labošana, gan tiek konstruēti dažāda veida droni.
Vairumam semināra dalībnieku jaunums bija fakts, ka Tartu lidosta aizvien ikdienā apkalpo pasažieru reisus uz un no Helsinkiem. Tāpat lidostu izmanto arī Igaunijā dislocētie NATO karavīri no sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem.
Kartēšana, pūļa kontrole un palīdzība glābšanas darbos
Turpinājumā semināra dalībniekiem tika prezentēti pieredzes stāsti no Viļņas pilsētas un Nīderlandes dronu uzņēmuma “AirHub” par dronu izmantošanu dažādu pašvaldības funkciju veikšanā.
Viļņā bāzētās pilsētplānošanas tehnoloģiju kompānijas “ID Vilnius” pārstāvji savā prezentācijā atklāja, ka dronus Lietuvas galvaspilsētā aktīvāk sākts izmantot pirms četriem gadiem, Covid-19 pandēmijas sākuma iespaidā. Droni pilsētvidē tika izmantoti, gan piegādājot mazus sūtījumus (tostarp medikamentus), gan veicot iedzīvotāju apziņošanas un novērošanas funkcijas. Uzņēmuma pielietotais risinājums balstās autonomā dronu tehnoloģijā, kad pilots var ievadīt nepieciešamos iestatījumus, bet lidojumu vadīt no attāluma, nevis klātienē ar pulti.
Laika gaitā dronu pielietojums Viļņā krietni paplašinājies – tas izmantots gan īpašumu apsekošanā, satiksmes plūsmas novērošanā, būvobjektu monitoringā, ko “Smart Skies” projekta ietvaros paredzēts testēt arī Valmieras novadā un Tartu.
Tāpat vieslektori no Viļņas attālināti prezentēja arī “DBOX” tehnoloģiju. Tā nodrošina iespēju lidojuma procesu automatizēt. Šo risinājumu plašāk izmantojuši Viļņas operatīvie dienesti. Fiksējot negadījumus, kā ugunsgrēkus vai auto avārijas, drons tiek nosūtīts to izpētei, pirms uz notikuma vietu devušies glābēji vai attiecīgo dienestu darbinieki. Drona fiksētie fotouzņēmumi un citi dati sniedz vērtīgu informāciju, lai atbilstoši reaģētu un plānotu glābšanas darbus.
Nīderlandes uzņēmums “AirHub” dronus izmanto valsts piekrastes reģionā Randstadē. Šī teritorija izceļas ar vienu no augstākajiem iedzīvotāju blīvuma rādītājiem Eiropā, lielāko Eiropas ostu – Roterdamas ostu, kā arī “Schiphol” starptautisko lidostu Amsterdamā, kas ik gadu apkalpo ap 70 miljonus pasažieru. Plašās savienojamības iespēju dēļ Randstadē notiek dažādi liela mēroga pasākumi, kas automātiski paredz arī dažādus drošības riskus. Ar dronu palīdzību tiek veikts “crowd control” jeb liela pūļa kontrolēšana un novērošana.
Pēc uzņēmuma pārstāvju stāstītā, Nīderlandē dronus jau šobrīd izmanto lielākā daļa valsts aģentūru, kopā ap 1000 dronu. Kā galvenie izaicinājumi dronu pielietojumā tika izceltas nepilnības normatīvajā regulējumā un lidojumu uzraudzībā, privātuma un datu aizsardzības ievērošanā, kā arī straujā tehnoloģiju attīstība, kurai jācenšas tikt līdzi.
Privātums un datu regula - izaicinājums arī dronu nozarē
Seminārs tika noslēgts ar diskusiju par datu aizsardzības regulas (GDPR) ievērošanu, veicot dronu fotouzņēmumus, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu dronu lidojumos. Tika secināts, ka robeža starp privātuma ievērošanu un drona novērošanas funkciju veikšanu ir ļoti šaura. Gadījumos, kad konkrēta persona drona uzņemtā attēlā var tikt atpazīta, tas var tikt traktēts kā privātuma pārkāpums, taču novērošanai jābūt legālam pamatam. Eksperti sprieda, ka mākslīgais intelekts varētu tikt izmantots kā palīgs šādu situāciju novēršanā, bet tam vēl vajadzīga padziļinātāka izpēte.
Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona komandu, dalībai seminārā Tartu atsaucās arī vairāku organizāciju un nozaru pārstāvji, ko reģions aicinājis uz sadarbību “Smart Skies” projektā – Valmieras novada pašvaldība, Civilās aviācijas aģentūra, LMT, Rīgas Aeronavigācijas institūts, dronu tehnoloģiju un pakalpojumu uzņēmums “dronueksperts.lv”.
Nākamais seminārs projekta “Smart Skies” ietvaros paredzēts nākamā gada februārī, Vidzemē. Kopā gaidāmi astoņi šāda veida pasākumi, kas tiks rīkoti reizi ceturksnī, līdz pat projekta noslēgumam 2026. gada augustā.
