Oktobra beigās Smart Living projekta ietvaros Valmierā pulcējām interesentus, kuri vēlējās ko vairāk uzzināt par energokopienu jēdzienu, topošajiem normatīvajiem aktiem, kas drīz būs spēkā un regulēs energokopienu darbību, kā arī iepazinās ar virkni labajiem piemēriem gan kaimiņos – Igaunijā, gan arī citviet Eiropā. Prezentācijas rādīja un ar savu viedokli dalījās gan pašmāju eksperti, gan arī pieaicinātie viesi no ārvalstīm. Lai arī šī konference uzskatāma par oficiālu projekta “Smart Living” noslēgumu, kas trīs gadu garumā ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu tika ieviests Latvijā un Igaunijā, un kura ietvaros tika organizēti vairāk nekā 60 izglītojoši semināri mājsaimniecībām, uzņēmumiem un energoefektivitātes speciālistiem, projekta komanda bijusi gana ambicioza, lai projekta noslēgumā aktualizētu jaunu tēmu, kas ik dienas kļūst arvien aktuālāka Eiropas un Latvijas dienaskārtībā.
Pasākumu atklāja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kurš teica: “Energokopienu tēma ir ļoti aktuāla – Latvijā tas ir kaut kas jauns, un nereti no visa jaunā mēs mēdzam baidīties. Atceros, cik smagi mums gāja iekustinot ēku siltināšanas procesu Valmierā – pirmā māja pilnībā tika nosiltināta 2004. gadā. Regulāri organizējām sanāksmes citiem ēku apsaimniekotājiem, informējot par sasniegtajiem rādītājiem un tā palēnām motivējām iesaistīties arī citu māju iedzīvotājus. Šobrīd pa šiem gadiem mums ir izdevies ietaupīt siltumenerģijas patēriņu pilsētā par vismaz 30%, kas ir ļoti labs rādītājs. Pašvaldības investīcijas atmaksājušās arī uzstādot viedo apgaismojumu pilsētā – tās bija lielas investīcijas, taču to rezultātā 80% no apgaismojuma ir ar automātisko vadības sistēmu – šobrīd, taupot elektroenerģiju, mēs centralizēti samazinām apgaismojuma spilgtumu, taču pilsētu tumsā neatstājam. Ir ļoti būtiski, ka pašvaldība varēs būt daļa no energokopienas, tas ļaus īstenot virkni labu risinājumu.”
Pārstāvot visu Smart Living projekta komandu, kuras sastāvā ir arī Vidzemes plānošanas reģions un Tartu Reģionālā enerģētikas aģentūra, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes locekle Ieva Meikšāne uzsvēra tik nozīmīgo dalīšanos ar zināšanām: “Smart Living projekta ietvaros esam noorganizējuši 40 darbseminārus mājsaimniecībām, 24 seminārus uzņēmumiem, energoefektivitātes speciālistiem un citiem kopienu pārstāvjiem gan Latvijā, gan Igaunijā, pulcējot kopā vairāk nekā 1600 interesentus. Tas pierādījis, cik svarīgi ir piedāvāt zināšanas un informāciju – pieprasījums ir ievērojams.” Savukārt Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts norādīja: “Esam bijuši gana ambiciozi – ar semināru palīdzību vēlējāmies celt enerģijas tēriņa pratību sabiedrībā un to darīt, stāstot par fundamentālām, praktiskām lietām, turklāt vienkāršā valodā. Piedāvājām zināšanas, kas bija bez maksas, ļoti vērtīgas un kas joprojām ir pieejamas interneta vidē ikvienam, kas interesējas. Aktualitāte nezūd! Sākumā būs pilnīgi pietiekami, ja energokopienā būs vismaz viens gana zinošs un drosmīgs dalībnieks, kurš saredzēs, ka ir ekonomiski izdevīgi startēt kopā enerģijas ražošanā, un ka tas nes ne tikai finansiālus ieguvumus, bet sniedz labumu arī klimata politikas realizēšanā.”
Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts izstāstīja par to, kā norit darbs pie normatīvo aktu izstrādes, kas solās būt gatavi 2023. gada februārī vai martā, kad būs iespējama energokopienu dibināšana un reģistrēšana aktīvai darbībai. Tikmēr jau šobrīd interesenti varēja uzzināt par plānotajām divu veidu energokopienām – elektroenerģijas kopienu (tā darbosies tikai elektroenerģijas sektorā) un atjaunojamās enerģijas kopienu (ietver arī citus iespējamos atjaunojamo energoresursu veidus). Tāpat E.Cilinskis pastāstīja par faktoriem, kas citās valstīs stimulēja energokopienu rašanos, kā arī ministrijas pārstāvis identificēja problēmas, kas kavē energokopienu izveidi Latvijā – starp tām vispirms fakts, ka normatīvo aktu izstrāde vēl nav pabeigta (dažādi dokumenti ir atšķirīgās izstrādes stadijās), nav pietiekama institucionālā kapacitāte (ar šo jautājumu ministrijā strādā pamatā viens cilvēks), nav iepriekšējas pieredzes (citviet Eiropā jau eksistējuši enerģijas kooperatīvi; šāda darbības forma ir pazīstama), Latvijas sabiedrībai nav tīkams kolektīvais īpašums , kā arī tai nepatīk tarifu atbalsta sistēma (nesenais OIK piemērs). Ekonomikas ministrijas pārstāvis E.Cilinskis atgādināja klātesošajiem: “Viena lieta ir samazināt izdevumus par patērēto enerģiju, tomēr vienlaikus ir jādomā par lokālās enerģētiskās neatkarības saglabāšanu.”
Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve savu prezentāciju sāka citējot atjaunīgās enerģijas koordinatores Sedas Orhanas (Seda Orhan) atziņu: “Valstīs, kur energokopienu normatīvais regulējums jau ir spēkā, ir redzams, ka bieži vien tas ir vienkārši pārkopēts no Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī – kā izrādās, jaunais ietvars nemaz tik ļoti neveicina kopienu rašanos.” K. Pētersone norāda, ka regulējums pats par sevi nenesīs pārmaiņas, energokopienu dalībniekiem ir jāizprot pienesums, ko tās dod sabiedrībai, videi, dzīvesvietai. Viņa arī iesaka pievienoties dažādiem Eiropas tīkliem – tas ļauj attīstīt jaunas ieceres, satikt līdzīgi domājošos, rast iespējas, kā idejas īstenot. K. Pētersone norāda: “Eiropas saules enerģijas stratēģija (EU Solar Strategy) paredz, ka ar laiku Eiropas Savienībā ēkām būs jāatbilst tādiem parametriem, lai uz tām būtu iespējams uzstādīt saules iekārtas -tām tur vienkārši būs jābūt.”
Nele Ivask, Tartu reģionālās enerģētikas aģentūras pārstāve atzina, ka arī Igaunijā ir līdzīgi izaicinājumi energokopienu formēšanās procesā – cilvēki nav pieraduši kooperēties, trūkst uzticamības, trūkst finanšu un atbalsta sistēmas, trūkst labie piemēri, no kuriem mācīties un iedvesmoties, trūkst arī līderu, kuriem sekot. Taču jautājums ir ļoti aktuāls, ņemot vērā enerģijas krīzi. Igauņi daudz diskutē arī par nepietiekamo tīklu kapacitāti, kā arī norāda, ka joprojām ir tādas vietas, kur pieslēgties tīklam nav iespējams, turklāt pieaug interese kopumā ražot atjaunīgo enerģiju, nepieslēdzoties kopējam tīklam. “Igaunijā šobrīd pašvaldības aktīvi izstrādā enerģijas un klimata rīcības plānus – šo aktivitāti finansiāli atbalsts valsts un Igaunijas vides centrs; liela daļa no šiem plāniem ietver arī energokopienu jēdzienu. Interese no pašvaldību puses ir ievērojami pieaugusi, tomēr arī tām ir izaicinājumi – nav finanšu mērķa izpildei, trūkst zināšanu un arī darbinieku. Turklāt būtisks traucēklis ir publiskā iepirkuma likumā atrunātā kārtība, kas ir saistoša pašvaldībai. Piemēram, ja pašvaldība vēlas iznomāt jumtu vai zemi energokopienai, vai arī – tā vēlas iegādāties energokopienu saražoto enerģiju –, vienmēr uz šo jāraugās no publisko iepirkumu likuma skatupunkta. Tā šobrīd ir ļoti nopietna barjera,” norādīja N.Ivask. Viņa aicināja konferences apmeklētājus izmantot REScoop sagatavotās vadlīnijas pašvaldībām, kurās aplūkoti dažādi citu valstu piemēri par energokopienu attīstību un pašvaldību lomu tajās. Vienlaikus eksperte pastāstīja arī par dažiem projektiem, kas Igaunijā īstenoti: Tartu iedzīvotājiem pieder saules paneļu parks, kas izvietots uz pašvaldības bērnudārza jumta un kur saražoto enerģiju 90-95% izmanto bērnudārzs. Igaunijā pirmā oficiāli reģistrētā energokopiena “Energiaühistu” šobrīd sastāv no 84 dalībniekiem, pirmais īstenotais enerģijas ražošanas projekts atrodas Hijumā salā, tā darbība uzsāksies 2023. gada martā. N.Ivask atzina, ka ļoti laba pieredze izvērtusies, organizējot energokopienu apaļā galda diskusijas, kuras aizsākās 2022. gada martā, un nu jau aizvadītas 4 sanāksmes. Tajās piedalās dažāda līmeņa ieinteresēto pušu pārstāvji, kas brīvi runā par aktuāliem jautājumiem. Diskusiju saturs ļauj identificēt vajadzības un barjeras, lai veidotu energokopienu attīstībai veiksmīgu vidi un nodrošinātu to veiksmīgu darbību.
Stavrola Pappa pārstāv Briselē bāzētu atjaunīgās enerģijas kooperatīvu asociāciju REScoop.eu, kas apvieno šobrīd ap 2000 energokopienām no visas Eiropas. Organizācija veic energokopienu ietekmes izvērtējumus, veic politikas un normatīvo aktu analīzi, kā arī piedāvā konsultatīvo atbalstu tās biedriem.
S.Pappa novērojusi, ka dalība energokopienās ļauj samazināt arī individuālo enerģijas patēriņa apjomu – tas nav tikai jautājums par finanšu resursu taupīšanu. Pārstāve pastāstīja par situāciju citās Eiropas Savienības valstīs – kāda tipa energokopienas tiek dibinātas, kā to darbība integrēta nacionāla līmeņa tiesību aktos, vienlaikus atkārtojot jau iepriekš izskanējušo faktu, ka daudz valstu savu normatīvo aktu sagatavošanā izmantojušas 1:1 Eiropas Savienības dokumentos rakstīto, taču ļoti būtiski ir skaidrot jēdzienus lokālā kontekstā, izvērtēt tur pastāvošos šķēršļus un piemērot politiku vietējām vajadzībām un apstākļiem. Detalizēta REScoop analīze par deviņu valstu sekmēm, veidojot energokopienas, tostarp Latvijā, lasāma šeit.
Konference noslēdzās ar gana spraigu diskusiju, kurā piedalījās pārstāvji no AS “Sadales tīkls”, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zaļā Brīvība”, Rīgas Enerģētikas aģentūras. Ekspertiem tika uzdoti virkne provokatīvu jautājumu, modelējot iespējamo energokopienu nākotni Latvijā. Diskusijas laikā tika apspriesti, piemēram, šādi jautājumi – vai AS “Sadales tīkls” raugās pozitīvi uz energokopienu masveida rašanoas Latvijā, kā tas ietekmēs uzņēmuma darbību; vai energokopienu veidošanās neveicinās tirgus cenu pieaugumu, piemēram, saules paneļiem; vai saules paneļu intensīva izmantošana risinās klimata pārmaiņu izraisītās problēmas; vai energokopienas būtu jāierobežo teritorijā; vai elektroenerģijas tirgotāji atradīs kopīgu valodu ar energokopienām; vai energokopiena daļēji nepārklājas ar sociālā uzņēmuma darbības principiem; kādas tiesības jāpiešķir pašvaldībai, ja tā pievienosies energokopienai.
Atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī detalizētu ieskatu konferences lektoru prezentācijās aicinām skatīt konference video ierakstā, kas pieejams > ŠEIT
Konferences prezentācijas (angļu valodā):
– Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrija / “Latvijas normatīvie regulējumi par energokopienām”
– Krista Pētersone, biedrība “Zaļā brīvība” / “Energokopienu ieguvumi un iespējamās sadarbības iespējas”
– Nele Ivask, Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūra / “Energokopienas Igaunijā”
– Stavroula Pappa, REScoop.eu / “Energokopienas Eiropā – tiesiskais regulējums un labie piemēri”
– Ieva Meikšāne, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris, Smart Living projekts / “Zināt, kā dzīvot viedāk. Smart Living veiksmes stāsts”
FOTO: Klāvs Vasiļevskis
Konference tika organizēta projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” ietvaros ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu.
