Otrdien, 13. septembrī, norisinājās projekta “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” darba grupas sēde par projektā sasniegtajiem rezultātiem politikas plānošanā un projektā iesaistīto reģionu SVID analīzes rezultātiem. Papildus darba grupai, projekta partneriem un uzaicinātajiem dalībniekiem bija iespēja diskutēt par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašreizējo situāciju siltumapgādē un tās attīstību nākotnē, izmantojot koksni kā galveno energoresursu.
Diskusiju vadīja Vidzemes augstskolas. lektors doc. Visvaldis Valtenbergs. Savu viedokli par pašreizējo situāciju un tās attīstību izteica pārstāvji no a/s “Latvijas Valsts Meži”, SIA “Granulinvest”, SIA “Stora Enso”, Amatas novada pašvaldību, SIA “ITA”, SIA “Rūjienas Siltums”, VPR, Igaunijas dabaszinātņu universitātes Tehnoloģiju institūta EULS, Ostergotlandes reģiona pārvaldes CAB, a/s “Valmieras Enerģija”, Meža īpašnieku biedrība, Granulu ražotājs no Mazsalacas, SIA “Valmieras siltums”, SIA “Rairu”, Ērgļu arodviduskolas, Burtnieku un Kocēnu pašvaldībām.
Sanāksmes laikā projekta partneri prezentēja reģionu SVID pētījumus un enerģētikas politikas plānošanas procedūru vadības pētījumus. Prezentāciju laikā tika atspoguļotas būtiskas atšķirības starp projektā iesaistīto partneru reģionālo pārvalžu funkcijām un politikas plānošanas līmeņiem. Kā vispieredzējušākos un pilnvērtīgāko sistēmas pārvaldi var minēt zviedru kolēģu pārstāvēto Ostergotlandes reģionu. Ostergotlandē enerģētikas jautājumi tiek risināti caurskatāmi un plānošanas norit visos līmeņos, akcentējot ilgtermiņa redzējumu. Savukārt VPR kā būtisku trūkumu var minēt traucētu funkciju pārdali no valsts uz reģionālo līmeni, kā piemēram, enerģētikas jomā. Papildus tam VPR ir nepieciešams izstrādāt enerģētikas attīstības vadlīnijas, kuras kalpos par pamatu novadu attīstības dokumentu un rīcības plānu izstrādei.
Galvenie secinājumi no VPR SVID pētījuma projekta “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas”
Secinājumi
- Galvenie VPR plānošanas dokumenti, tāpat kā nacionālā enerģētikas politika, tika izstrādāti 2006. – 2007. gadā. Kopš 2007. gada Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas būtiski ietekmēs gan enerģijas patēriņu, gan enerģijas ražošanas veidus visās tās dalībvalstīs.
- Pēc būtības VPR un nacionālā politika vienu otru papildina. Gan Latvijas valsts rīcības iztrūkums AER jomā, gan VPR plānošanas dokumentos minētie mērķi veicina fosilā kurināmā – dabas gāzes – īpatsvara palielināšanu Latvijas kopējā enerģijas gala patēriņā. Jau šobrīd Latvijas centralizētā siltumapgādes sistēmā dabas gāzes īpatsvars ir 80%, bet koksnes – 20%. Savukārt VPR elektroenerģija tiek ražota tikai izmantojot fosilo kurināmo koģenerācijas stacijās Cēsīs un Valmierā.
- Lielākajai daļai novadu VPR attīstības programmu izstrāde notiek šobrīd, bet to novadu attīstības programmas, kas ir jau pieejamas, iezīmē tendenci energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu attīstības virzienā. Izvirzītās novadu attīstības prioritātes enerģētikas sektorā ir vērstas uz koksnes un citu atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, neplānojot pieslēgumu dabas gāzes cauruļvadam. Tas nesaskan ar VPR attīstības plānos definētajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa plāniem.
- Lai vērtētu novadu izvirzītās prioritātes kā ilgtspējīgas un videi draudzīgas, nepieciešama nopietna uzstādīto mērķu analīze un izvērtēšana, it īpaši, ja VPR plāno kļūt par pirmo „zaļo” plānošanas reģionu Latvijā ar ekonomiski attīstītu infrastruktūru.
- Ņemot vērā, ka mežsaimniecības sektors, ieskaitot kokapstrādi, ir viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas attīstības sektoriem, tad VPR un nacionālās politikas mērķi ir līdzvērtīgi. Galvenais uzsvars ir uz mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, produkcijas ar augstu pievienoto vērtību palielināšana, nodrošinot Latvijas konkurētspēju.
- Šobrīd vēl joprojām aktuāls paliek jautājums par efektīvu koksnes izmantošanu. Jautājums prasa kompleksu risinājumu. Vēl joprojām grāvmalās un atmatā aizlaistajos laukos aug krūmi, kas ir lieliska izejviela enerģētiskajai koksnei. Bieži malka pirms izmantošanas kurtuvēs netiek žāvēta līdz tās mitruma saturs samazinās līdz 25-30%.
- Svarīgi ir izstrādāt koncepciju koksnes izmantošanai ar maksimālu pievienoto vērtību. Reģionālā līmenī koksnei pievienoto vērtību rada tādi pasākumi kā modernu kokapstrādes tehnoloģiju uzstādīšana un jaunu rūpnīcu atvēršana, no kurām uzņēmumu blakus produktus var izmantot kā augstas kvalitātes enerģētisko koksni. Radot investoriem labvēlīgu vidi un veicinot sabiedrības izglītošanu un pozitīvu attieksmi, iespējams paaugstināt reģiona ekonomisko attīstību.
- Cits iespējamais risinājums, kas prasa izpēti, ir enerģētiskās koksnes biržas izveide novadā ar sakārtotu transporta loģistiku un nepieciešamības gadījumā ar kurināmā noliktavas izveidi.
- Lai novados, kur meži sastāda ievērojamu īpatsvaru no kopējās teritorijas platības, varētu sekmēt savu vietējo izaugsmi, var tikt veikti šādi pasākumi:
- ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai jāmeklē sadarbība ar privātajiem mežu īpašniekiem;
- ņemot vērā, ka Latvijas Valsts meži (LVM) nodarbojas ar enerģētiskās koksnes pārdošanu (nodošanu) līdz 50 metriem attālumā no ceļa, t.i. pārdod to koksni, kas ir perimetrā līdz 50 m no ceļa, novads, vienojoties ar LVM un atrodot ekonomiski izdevīgākos risinājumus, varētu iet dziļāk.
Diskusijas laikā tika runāts par koksnes resursiem, to pieejamību un nākotnes tendencēm. Tika diskutēts arī par enerģētiskās koksnes eksporta attiecību pret iekšējo patēriņu, par siltumražošanas sistēmām un pašvaldību iesaistīšanos šajās aktivitātēs, kur novērojama salīdzinoši zema aktivitāte. Salīdzinājumā ar pārējiem plānošanas reģioniem, VPR enerģētiskās koksnes patēriņš centralizētajai siltumapgādei ir augsts, bet tai pašā laikā ir daudz darba pie efektivizācijas visā kopējā siltumapgādes ciklā, sākot ar koksnes resursu ieguvi līdz siltuma patērētājam.
Priekšlikumi no diskusijas dalībniekiem:
- Resursi – to pašreizējie apjomi ir pietiekoši, tai pašā laikā tuvākā nākotnē jāpanāk sabiedrībā skaidrs redzējums par to, kas notiek ar dabas aizsargājamām teritorijām un kurām no tām būtu maināms statuss.
- Katrā no pašvaldībām jābūt savam enerģētikas plānam nākotnei. Pašvaldībai ir jāmeklē un privātiem investoriem jāpiedāvā koncesijas sadarbības modeļi, lai nodrošinātu pašvaldībā siltumražošanu. Koncesijā nekas nav jāatpelna. SIA “Granulinvest” piedāvā sadarbību pašvaldībām siltumražošanas nodrošināšanai.
- Jāveido šķeldas biržas, izvietojot tās maksimāli koncentrēti ap vietējām patēriņa vietām. Tas regulēs arī cenu.
- Jānodrošina maksimāla AER izmantošana un papildus tam efektīva meža platību apsaimniekošana un saglabāšana.
- Jāveic vispārēja inventarizācija/audits siltumapgādes sistēmās VPR. Jāīsteno maksimāli energoefektivitātes pasākumi VPR teritorijā.
- Jau pamatizglītības saturā jāiestrādā vispārēja informācijas par ekolietām, vidi, zaļo enerģiju.
- Novados ir jāveido kopēja informācijas bāze par siltumražošanas rādītājiem.
- Vispārēja nodokļa ieviešana fosilajiem kurināmajiem arī pašvaldību līmenī.
- Cilvēkfaktors, izglītība un pieredze, gan pašvaldībās, gan arī pārējā sabiedrībā. Šo ideju tālāk attīstīsim veidojot pilotprojektu Ērgļu arodvidusskolā, multiplikatoru apmācības programmas „Ilgtspējīga siltumapgādes sistēma ar AER”.
- VPR īstenotajos projektu pētījumos ir jābūt sadaļai par EU finansējuma piesaistēm.
- Pilnīgāk jāplāno koksnes kā resursa izmantošana maksimāli visos iespējamos variantos.
- Jāveido VPR pārskats par nepieciešamo siltumražošanas jaudu apjomu (arī potenciālo) un reālo piedāvājumu (arī potenciālo).
- Nepieciešama ilgtermiņa sistēma, valstiski, reģionāli un novadu līmenī.
- Analizējot VPR ilgtermiņa attīstības scenārijus, svarīgi saprast, ka laika maiņā mainīsies resurss. Ja biomasa kļūs dārgāka, tad saules un vēja enerģija ir izmantojama. Ir nepieciešams paredzēt šo elastīgumu.
- Latvijā Publiskā un privātā partnerība (PPP) ir kā tāds lamuvārds, taču siltumapgādē PPP forma var būt kā sadarbības modelis ar pašvaldībām, kurā tiek izmantota noma vai kopuzņēmums. Droši vien pēc definīcijas noma ir vislētākā.
