Aizvadītajā nedēļā, no 12.-15. jūnijam, Līgatnē un Augšlīgatnē norisinājās ar projektu “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk-RurCultural) saistītas norises. Šajā starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, trīs Eiropas vietās (Latvijā, Lietuvā, Dānijā) tiek veiktas dažādas ar kartēšanu saistītas aktivitātes. Vidzemes plānošanas reģions ir viens no partneriem, un Līgatne Vidzemē ir izvēlēta par vienu no pilotteritorijām.
Līgatnē un Augšlīgatnē vairākas dienas darbojās projekta RurCultural eksperte Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste. Viņa tikās ar vietējās kopienas pārstāvjiem, tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējiem, Līgatnes apvienības pārvaldē, tās struktūrvienībās un uzņēmumos strādājošajiem. Sarunās tika aplūkoti dažādi jautājumi. Piemēram, kā sarunas dalībnieki uztver savu dzīvesvietu vai vietu biznesam, ko vēlas šajā vietā mainīt un attīstīt, kā to “lieto”, kādi ir sapņi, tradīcijas, kultūra un vērtības. Eksperte centās izzināt Līgatni un Augšlīgatni, iepazīt ieinteresētās puses. Viņa lūkoja uzzināt vietējos resursus, problēmas un intereses. L. Kreislerei radās jauns skatījums un sapratne, ko projekta ietvaros pētīt vairāk un attīstīt.
Projekts RurCultural balstās uz kultūrplānošanas pieeju. Kas ir kultūrplānošana? Tā nav kultūras aktivitāšu plānošana, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet gan pilsētplānošana caur kultūras un mākslas aktivitātēm, organizācijām un māksliniekiem. Kultūrplānošana cenšas paplašināt kultūras jēdzienu un izpratni tieši pilsētas kontekstā, lai plānošanas dokumentos radītu vietu arī dažādām mazajām vietējām kultūras aktivitātēm un institūcijām, kas nav tieši saistītas ar pašvaldību darbību, taču ir vitālas, lai pilsētas būtu enerģiskas, aicinošas un patīkamas dzīvošanai. Tās mērķis ir parādīt, ka ilgtspējīgai pilsētas apkaimju un teritoriju attīstībai ir nepieciešama cieša saistība ar dažādām nozarēm, sadarbība dažādās jomās (sociālā, vide, ekonomika, kultūra u.c.). Galvenais ierosinātājs pārmaiņām ir vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Kultūrplānošana kā pieeja ir vērsta uz iedzīvotājiem, viņu vēlmēm un ciešu iesaisti procesos. Tā ļauj attīstīt teritoriju, ceļot tās sociālo un radošo kapitālu.
L. Kreislere saka: “Šī metode mēģina iet pret pilsētas [teritorijas] pārdošanas ideju. Tās mērķis ir aktivizēt pilsētu. Pašā centrā ir pilsoniskā iesaiste. Pieeja vedina pašvaldības un industrijas domāt, ka kultūra var būt platforma, kur satiekas iedzīvotāji, lai diskutētu. Ir lietas, kas nav “monetizējamas” – dzīves kvalitāte, piesaiste vietai, demokrātijas procesi. Tam palīgā nāk kultūra.” Sarunās dažu dienu laikā tika uzzināts daudz, dažādi viedokļi. L. Kreislere uzsver: “Kartējot vietas, var ieraudzīt jaunus resursus un konfliktus, kurus paši iedzīvotāji ikdienā bieži pat nepamana.” Kultūras kartēšanas aktivitātes tiks turpinātas.
Tāpat kā Līgatnē kultūrplānošanas metode tiek testēta Papilē (Papilė) Lietuvā un Bilundā Dānijā. Projekta eksperti uzsver, ka katrai vietai ir sava specifika. Līgatnes unikalitāti veido kādreizējā industrija (Līgatnes papīrfabrika, ķiveru fabrika jeb “kasku cehs” u.c.), kas šeit tiek “pielūgta”, vēsturiskā apbūve un daudzveidīgā daba. Šajā vietā ir jūtama spēcīga kultūras un tradīciju klātbūtne. Visi iesaistītie uzsvēra, ka Līgatne strauji mainās – ienāk jauni cilvēki, investori, tiek sakārtota vide, rodas jaunas tradīcijas, kultūra paliek daudzveidīgāka.
