Lai dalītos pieredzē, veicinātu savstarpējo sadarbību un pārņemtu labās prakses piemērus tepat Latvijā, trešdien, 2. aprīlī, Vidzemes reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības un attīstības speciālistus ciemos uzņēma Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvalde.
Tikšanās laikā galvenie akcenti tika likti uz pieredzes stāstiem un diskusijām par atbalstu un īstenotajām aktivitātēm topošo un esošo uzņēmēju, kā arī jauniešu iesaistes uzņēmējdarbībā veicināšanu katrā no pašvaldībām. Speciālisti aktīvi iesaistījās sarunās un dalījās ar savu praksi grantu programmu īstenošanā – to piešķiršanas kārtību, atbalsta apjomu, nosacījumiem, uzraudzību un citām ar to saistītām niansēm. Turklāt, kā pēc tikšanās atzina daudzi no tās dalībniekiem, tieši grantu programmu īstenošanas prakse citās pašvaldībās bijis ļoti saistošs temats.
Diskusijas skāra arī tēmu par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā – skolēnu mācību uzņēmu veidošanu, to atbalstu un sadarbību ar novada skolām. Aktualizētas tika arī tādas tēmas kā nodokļu atvieglojumi, datu ievākšanas problemātika, novadu preču zīmju veidošana un piešķiršana, atbalsta veidi un formas mazajiem uzņēmējiem – dalība tirdziņos, amatnieku un mājražotāju veikaliņu veidošana, kā arī citi ar uzņēmējdarbības atbalstu un veicināšanu saistīti jautājumi un izaicinājumi.
Ar savu pieredzi dalijās arī Cēsu novada pašvaldības pārstāvji, izceļot gūtās atziņas un mācībstundas, attīstot radošo un digitālo kvartālu “Rainis”, un tā lomu uzņēmējdarbības veicināšanā. Dalībniekiem tika izrādītas kvartāla telpas un dota iespēja klātienē satikt tajā esošos uzņēmējus. Parādīta tika arī vēl būvniecības stadijā esošā jaunā kvartāla ēka, atklājot plānoto ēkas funkcionalitāti un ilgtermiņa attīstības plānus.
Dienas izskaņā tika izzināta Līgatnes papīrfabrikas rašanās vēsture, darbības vēriens un šī brīža vietas attīstītāja nākotnes plāni un idejas, kā arī jau šobrīd paveiktais darbs – atkal papīrfabrikas teritorijā atdzīvinot papīra ražošanas tradīciju. Savukārt, uzņēmumā SIA “Dores” speciālisti iepazinās ar uzņēmuma darbības virzieniem, eksporta tirgiem, publisko koka ēku celtniecības praksi ārvalstīs un Latvijā, nākotnes plāniem un sadarbības veidošanu ar pašvaldību. Lielu interesi izpelnījās uzņēmuma īpašnieku stāsts par Somijas pieredzi jaunu ciematu attīstībā, kurā vienkopus iesaistās pašvaldības, kas nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, bankas kā aizdevuma nodrošinātājs un māju būvnieki, kas uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem piedāvā iespēju ēkas iegādāties savā īpašumā. Izaicinošs formāts īstenošanai Latvijā, bet ar lielu potenciālu teritoriju attīstībai.
Pēc viesošanās Cēsu novadā speciālisti atzina, ka šāda vienas dienas pieredzes apmaiņa bijusi ļoti vērtīga, jo tā ir iespēja vienam otru dzirdēt, sēžot pie viena galda, uzdodot interesējošos jautājumus, aktualizējot tēmas, kuras ir kopīgas daudzām pašvaldībām. Galvenā atziņa, kas dienas laikā tika pausta – sadarbojamies, nevis konkurējam.
“Pieredzes apmaiņa Cēsu novadā turpināja stiprināt Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības jomas pārstāvju savstarpējo komunikāciju un sadarbību. Vērtīgi bija pārrunāt aktivitātes, kuras katra pašvaldība īsteno. Tas deva citu redzējumu turpmāko aktivitāšu īstenošanā. Savukārt, viesošanās Cēsu radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”, Līgatnes papīrfabrikā un SIA “Dores” deva iedvesmu un idejas jaunu iniciatīvu uzsākšanai,” savā atsauksmē par pieredzes apmaiņas pasākumu dalījās Sabīne Stūre, Limbažu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības attīstības speciāliste.
Viedokli, ka savstarpējai sadarbībai ir liela nozīme, pauda arī Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Dille: “Pieredzes apmaiņas diena Cēsu novadā bija vērtīgs pasākums, jo svarīgi ir Vidzemes reģiona pašvaldības speciālistiem tikties klātienē, dalīties ar pieredzi, idejām un izaicinājumiem. Šādi pasākumi veicina sadarbību, jaunu ideju ģenerēšanu un atgādina, ka mēs neesam konkurenti, bet gan partneri vienota Vidzemes reģiona attīstībā. Īpaši nozīmīgi šķita tas, ka tika aktualizētas tēmas, kuras ir kopīgas daudzām pašvaldībām – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atbalsts topošajiem un esošajiem uzņēmējiem, kā arī jaunu, inovatīvu attīstības teritoriju, piemēram, “Raiņa” kvartāla, izveide un attīstība. Līdzīgas problēmsituācijas, kas skar dažādas pašvaldības, bieži vien sniedz iespēju meklēt kopējus risinājumus, kas ir piemērojami visam reģionam.”
Uz to, ka šādās tikšanās reizēs ir iespējams apmainīties ar reāliem pieredzes stāstiem un, piemēram, nolikumu atšķirībām dažādu uzņēmējdarbības grantu piešķiršanā, kā arī saprast vajadzības, kas vieno visas pašvaldības, norādīja arī Inita Niedzviedze, Valmieras novada pašvaldības Vecākā uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste. Viņa arī pauž viedokli, ka katram novadam ir savas spēcīgās puses no kurām pieredzi var gūt arī citi: “Šāda pieredzes apmaiņa starp pašvaldību darbiniekiem, kuru pārziņā ir novada uzņēmējdarbības atbalsts, ļauj daudz labāk izprast katra novada stiprās puses un virzienu, uz kuru tā fokusējas, jo uzskatu, ka Latvija ir maza valsts, kur pašvaldībām nav nepieciešams konkurēt savā starpā, bet vajag papildināt vienai otru. Piemēram, Cēsīs paplašinās “Raiņa” kvartāls, kur ir ērti uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību izveidotajās nelielajās telpās, savukārt mums, Valmieras novadā, ir izveidotas industriālās teritorijas ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām, kur attīstīt ražošanu.”
Vienas dienas pieredzes apmaiņā Cēsu novada pašvaldībā ieradās uzņēmējdarbības un attīstības speciālisti no Alūksnes, Valkas, Valmieras, Madonas, Smiltenes, Gulbenes un Limbažu novadiem, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji.
Par projektu
Pasākums tika organizēts Eiropas Atveseļošanas fonda projekta 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
