Līdz 2018. gada beigām Vidzemē plānots izstrādāt rīcībplānu bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā, saskaņā ar kuru virkne definēto uzdevumu tiks pārbaudīti arī praksē. Lai plāns būtu praktiski lietojams un to savā ikdienas darbā varētu izmantot ikviens bioekonomikas nozarē strādājošais, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) to izstrādā, procesā mērķtiecīgi iesaistot ne tikai reģiona līmeņa bioekonomikas jomu pārstāvjus, bet arī valsts mēroga ekspertus un speciālistus.
Septembrī jaundibinātā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra pārstāvji aicināja VPR bagātināt bioekonomikas semināra dienaskārtību Jelgavā. Īstenojot projektu “RDI2CluB”, kas nu jau kļuvis par celmlauzi bioekonomikas inovāciju sistēmas veidošanai Vidzemē, gūta vērtīga pieredze, tostarp viesojoties augsti attīstītos bioekonomikas klasteros ārvalstīs, tāpēc arvien biežāk projekta pārstāvji tiek aicināti pievienoties pasākumos un diskusijās, stāstīt par līdz šim gūtajām atziņām.
Izmantojot to, ka uz semināru “Bioekonomika: vadība un attīstības perspektīvas” pulcējās ievērojams skaits bioekonomikas ekspertu un virzītājspēku (gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Zemkopības ministrijas, vairāku pašvaldību un privātā sektora pārstāvji), tie tika aicināti piedalīties arī VPR organizētajā pēcpusdienas diskusijā.
Projekta “RDI2CluB” komandai ir būtiski apjaust rīcībplāna uzmetumā definēto rīcību un uzdevumu atbilstību nozares izaicinājumiem tās pilnvērtīgai attīstībai, un klātesošie tika aicināti piedalīties diskusijā par izaicinājumiem un šī brīža šķēršļiem bioekonomikas nozarē
Valsts atbalsta instrumentiem būtu jāregulē tās nozares un jomas, kurās vēl nav pietiekama attīstība un trūkst dalībnieku, kas, piemēram, šajā gadījumā būtu īpaši novirzīts finansējums tieši bioekonomikas projektu atbalstam, sprieda diskusiju dalībnieki. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd pieejamie finanšu atbalsta instrumenti neatbilst bioekonomikas projektu specifikai – šādos projektos rezultātus visbiežāk tik īsā laika periodā nav iespējams sasniegt. Finansējuma pieejamība ar ilgtermiņa raksturu rosinātu uzņēmējus vairāk domāt par aprites ekonomikai raksturīgiem risinājumiem savas konkurētspējas stiprināšanā.
Atkārtoti tika pausts stingrs uzstādījums, ka Latvijā joprojām produkti, t.sk. biomasa, tiek izmantoti tradicionāli un tiem netiek radīta pievienotā vērtība (piemēram, milti vairs nav uzskatāmi par produktu ar pievienoto vērtību). Turklāt diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā saražotā biomasa joprojām tiek eksportēta un tās pārstrādes potenciāls uz vietas nav izmantots – “ir neloģiski izvest biomasu, vienlaicīgi importējot enerģiju”
Tāpat diskusijas laikā neviļus izskanēja secinājums, kuram nav iespējams nepiekrist un kas rosina darboties un meklēt ilgtspējīgus risinājumus ikvienu – “mēs visi sēžam vienā laivā un to sauc par planētu Zeme”. Klātesošie norādīja, ka ikviens sabiedrības loceklis ir līdzatbildīgs par apkārt notiekošo – gan patērētāji, gan uzņēmēji, gan arī politiķi, paužot atbalstu un nosaucot prioritātes.
Diskusijās tika secināts, ka bioekonomika ir atbilde uz klimata pārmaiņām – tā ir iespēja ne tikai ietekmēt vides jautājumus, bet radīt jaunas inovācijas, pārņemt citu pieredzi un strādāt mērķtiecīgi uz reģionu, ņemot vērā tā specifisko situāciju, piemēram, apkarojot dažādas augu slimības, uzlabojot augsni un vairojot tās produktivitāti.
Lai stiprinātu bioekonomikas lomu un veicinātu tās attīstību, arī šoreiz diskusijās atkārtoti izskanēja nepieciešamība par attiecīgajām tēmām aktīvāk informēt sabiedrību, turklāt ne tikai par aprites ekonomiku un tās plašajām iespējām vai produktu ar pievienoto vērtību priekšrocībām, bet daudz intensīvāk nepieciešams informēt arī uzņēmējus par iespējām, ko piedāvā pētniecības institūcijas, kas risinātu vienlaikus gan uzņēmēja lokālās vajadzības, gan arī globāla mēroga problēmas Šie un vēl virkne citi pārspriedumi un secinājumi no diskusijām tiks iestrādāti rīcībplānā Vidzemes plānošanas reģionam. Par gaidāmo rīcībplānu interesi izrādīja arī klātesošo institūciju un organizāciju pārstāvji, paužot atbalstu tā izstrādei, kā arī gatavību to izmantot savam darbam.
Projekta ietvaros, izstrādājot rīcībplānu un to pēc tam arī jau sākot ieviest, par lielu priekšrocību uzskatāma iespēja īstenot kādu no plānā minētajām rīcībām kopā ar projekta “RDI2CluB” ārvalstu partneriem. Kopīgas pārrobežu rīcības tiks definētas jau pavisam drīz, š.g. novembrī, projekta delegācijai no Latvijas dodoties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju un Zviedriju. Lai pieņemtu lēmumu, kuras no rīcībām varētu būt ar starptautisku raksturu, braucienā dosies ne tikai projekta komanda no VPR, bet arī pa pārstāvim no Agroresursu un ekonomikas institūta, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no trīs Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera uzņēmumiem.
Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv; mob.t. 26674261.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv; mob.t. 29454752.
