Vidzemes plānošanas reģionam projekta HISTCAPE (Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas) ietvaros jāidentificē labās prakses, kuras var pārņemt citi projektā iesaistītie partneri. Kā viena no labajām praksēm izvirzīta studentu iesaistīšana pilsētvides attīstības veicināšanā, kas definējama kā jauna, efektīva pilsētplānošanas metode.
2012. gada vasarā Cēsīs no 28. jūlija līdz 11. augustam norisinājās starptautiskā vasaras skola, piedaloties 40 jaunajiem arhitektiem un pilsētplānotājiem no 20 pasaules valstīm, kuri divu nedēļu laikā vērtēja Cēsu vecpilsētas attīstības iespējas.
Cēsu vecpilsēta Cēsīs ir pilsētas lepnums ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, tai pat laikā samilzusi problēma. Pēdējos gados Cēsis pametuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju, daudzas no vecpilsētas ēkām ir pamestas, tukši palikuši veikalu un kafejnīcu skatlogi. Cēsis nav vienīgā pilsēta, kurā samazinās iedzīvotāju skaits, kā rezultātā pilsēta sarūk. Problēma ir ne tikai iedzīvotāju aizbraukšana, bet arī esošās infrastruktūras neefektīva izmantošana, kas paredzēta daudz lielākam pakalpojumu saņēmēju skaitam, nekā to izmanto šobrīd.
Šī pilsētu sarukšanas tendence rada nepieciešamību meklēt jaunas un progresīvas pieejas kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanā, vienlaicīgi saglabājot sociālo, vēsturisko un ekonomisko vidi, lai vēstures saglabāšana nebūtu šķērslis vecpilsētas attīstībai. Vecpilsētai nevajadzētu būt tikai kā tūrisma apskates objektam, bet gan vietai, kur dzīvo, strādā un iepērkas Cēsu iedzīvotāji, tādējādi šo pilsētas telpu daudzveidojot un padarot interesantu un pieejamu ikvienam pilsētas iedzīvotājam vai viesim.
Studentu iesaistīšana ir jauna pieeja efektīvu un integrētu risinājumu meklēšanā, kas varētu atdzīvināt Cēsu vecpilsētu. Vasaras skolas laikā tika radītas ne tikai jaunas idejas, bet arī dažādi vides objekti, kas cēsniekus aicinātu aizdomāties par situāciju pilsētā, apstāties vietās, kuras ir aizmirstas un neizmantotas.
Vasaras skolas īpašā pieeja ir strādāt ne tikai ar idejām un arhitektoniskām formām, bet arī notikumiem konkrētā vietā un pilsētas telpā. Daļa ideju sevī ietver mērķi radīt kādu notikumu, kas ilgtermiņā kļūtu par pilsētas un pilsētnieku būtisku sastāvdaļu.
Vasaras skolas beigās studenti nāca klajā ar 5 idejām, kuras īstermiņā var ietekmēt pilsētas dzīvotspēju, dodot pirmo impulsu turpmākai vietas attīstībai. Nozīmīga studentu ideju radīšanas un īstenošanas fāze bija vietējo iedzīvotāju uzrunāšana un iesaistīšana, kas ir vissarežģītākais, bet būtiskākais pilsētu plānošanas posms.
„Eventology” grupa
Pilsēta un tās arhitektūra ir veidota ap notikumiem un rituāliem – saulgriežiem, reliģiskiem un mitoloģiskiem notikumiem, kāzām, bērēm, gadatirgiem, folkloras festivāliem, pilsētas svētkiem u.c. Pilsētas ēkas un infrastruktūra radīta ap šiem dažādajiem notikumiem, tādēļ Eventology studentu grupa bija ieinteresēta mūsdienu notikumos un tajā, kā tie ietekmē pilsētas attīstību un kultūru. Kā savu pienesumu komanda radīja vides objektu „Pērkona māja”, kurš ir ne tikai vizuāli pievilcīga konstrukcija vietā, kura no cēsnieka acīm jau kādu laiku bija pazudusi, bet arī objekts, kas sevī ietver konkrētu notikumu. Vienu reizi gadā, lai atzīmētu pēdējo pērkona dienu un atvadītos no vasaras, pilsētas iedzīvotāji un viesi „iedarbina pērkona māju”, kas rada skaļu pērkona dārdu.
„Healing spaces” grupa
Līdzīgi daudzām Latvijas un Vidzemes pilsētām, arī Cēsīs samazinās iedzīvotāju skaits, palielinot pilsētu konkurenci reģionālā mērogā. Šī iedzīvotāju samazināšanās rada draudus pilsētu attīstības iespējām nākotnē, tai pat laikā vēsture rāda, ka šī nav pirmā reize, kad Cēsis piedzīvo ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos, no kuras pilsēta vairākas reizes veiksmīgi atguvusies. Pirms 800 gadiem Cēsis kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru Livonijas ordeņvalstī, 18. gadsimtā piedzīvoja dramatisku iedzīvotāju samazināšanos karu, mēra un ugunsgrēku rezultātā, bet 20. gadsimta sākumā Cēsis uzplauka un kļuva par lielāko pilsētu Vidzemes reģionā.
Lai radošā veidā atspoguļotu šīs vēsturiskās iedzīvotāju skaita izmaiņas Cēsīs un pierādītu, ka katrs kritums rada jaunu augšupeju, studentu grupa radīja ļoti interesantu vides objektu – dziedējošās vietas. Šis objekts tika izvietots Pionieru laukumā, kas līdz šim bija neizmantota pilsētas zaļā zona.
„ Down the rabbit hole” grupa
Šīs grupas studenti iedvesmojās no stāsta par kādu vīru Cēsīs, kurš audzēja trusi un veda to pastaigā uz pionieru laukumu, lai to nobarotu kaušanai. Šī komanda izmantoja stāstu par trušu masveida savairošanos un vecpilsētas pārņemšanu, lai radošā veidā parādītu, kas notiks, kad no Cēsīm izbrauks vēl vairāk iedzīvotāji. Uzstādot trušu iznīcināšanas ierīci Pionieru laukumā, studenti vēlējās parādīt iedzīvotāju skaita nestabilitāti, kā arī konfliktu starp cilvēka darīto vidi un dabu. Tajā pašā laikā šis objekts iezīmē sabiedrības saliedētību konflikta situācijās, kas stiprina saites starp pagātni, tagadni un nākotni.
„Afterparty” grupa
Afterparty grupas galvenā ideja bija saliedēt vietējos iedzīvotājus un iesaistīt diskusijās par Cēsu laukumu attīstību. Viņu mērķis bija izveidot sadarbības platformu, kurā iesaistās politiķi, speciālisti un iedzīvotāji. Organizējot vairākas sabiedrību uzrunājošas kampaņas, garāmgājēji varēja apzināties būtiskas Cēsu pilsētas problēmas un nākotnes tendences, par kurām, iespējams, neiedomājas ikdienā.
Dziļāka izpēte tika veikta par pilsētas konkrētu laukumu – stacijas, rožu, vienības un tirgus, savstarpējām saiknēm un attīstības potenciālu. Lai izvērtētu šī saiknes, studenti pētīja to vēsturi, izmantošanu un cilvēku pārvietošanās tendences tajos. Pēc laukumu funkciju detalizētākas izpētes, studenti piedāvāja savu redzējumu/ vīziju to turpmākai attīstībai, kas tika iesniegta arī Cēsu novada domes attīstības plānošanas nodaļai, tādējādi pierādot, ka studentu idejas var kļūt par pamatu reāliem pilsētas attīstības projektiem.
„Screening Utopia” grupa
Grupas galvenais uzdevums bija veikt izpēti par aktīvajām sociālajām grupām Cēsīs, to darbības potenciālu, vajadzībām un ierobežojumiem. Diskusiju, interviju, novērojumu un anketēšanas rezultātā studenti mēģināja identificēt trūkstošos jeb vājākos posmus starp šīm aktīvajām grupām.
Lai efektīvāk uzrunātu iedzīvotājus, studenti izmantoja radošas metodes, kas rosina pārdomas par dažādām tēmām. Ideālā variantā šīm īstermiņa pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā būtu jāveicina dažādu vecumu un dzimumu sabiedrības pārstāvjiem uzņemties aktīvāku lomu valsts politikas un pilsētvides veidošanā.
Studenti un vasaras skolā iesaistītie eksperti atzīst, ka Cēsīm ir liels attīstības potenciāls, kur pastāv daudz jaunas iespējas uzsākt savu uzņēmējdarbību, atvērt veikalu vai kafejnīcu par salīdzinoši zemām izmaksām un nelielu konkurenci. Lieli atvērti laukumi, iekšpagalmi, skaistās ēkas ir milzīgs Cēsu vecpilsētas potenciāls, kuru var izmantot biznesam, nelielai ražošanai vai vietai, kur cilvēkiem tikties. Vasaras skolas uzdevums ir ne tikai radīt jaunas idejas, bet arī parādīt vietējiem iedzīvotājiem, cik daudz vērtības un iespējas ir vecpilsētai un likt to novērtēt.
Studentu iesaistīšana pilsētvides attīstības veicināšanā un jaunu, efektīvu ideju radīšanā tiks izvirzīta kā viena no Vidzemes plānošanas reģiona labajām praksēm projekta HISTCAPE ietvaros, aicinot arī citas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un projekta partneru reģionus mācīties no šīs pieredzes un, iespēju robežās, izmantot tās savu pilsētu kultūrvēsturisko teritoriju apsaimniekošanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.
Projekta HISTCAPE (Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas) mērķis ir rast risinājumus, kā efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekot un aizsargāt kultūrvēsturiskos objektus un ainavas lauku reģionos, vienlaikus iedzīvotājiem radot labvēlīgus dzīves apstākļus.
Informāciju sagatavoja
Anda Eihenbauma
Telpiskās attīstības plānotāja
Vidzemes plānošanas reģions
anda.eihenbauma@vidzeme.lv
