Reģionu unikālās vērtības, atbalsts inovācijām un tūrisma nodoklis: Slovēnijas pieredze tūrisma galamērķu pārvaldībā

Lai iepazītos ar Slovēnijas labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aprīlī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Ekonomikas ministrijas un Cēsu novada pašvaldības piedalījās projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) pieredzes apmaiņas vizītē Slovēnijā. Vizītes laikā, kopīgi ar projekta partneriem gūta vērtīga pieredze, iepazīstot Slovēnijas pieeju tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē, tūrisma nozares likumdošanā un stratēģiskā galamērķu pārvaldībā, kas veicina uzņēmējdarbības konkurētspēju un palielina eksporta pieaugumu tūrisma nozarē.

Domājot par ārvalstu tūristu piesaisti un eksportspējas kāpināšanu, Slovēnijā tiek īstenota precīza zīmolvedības un tūrisma mārketinga stratēģija, kurā ir definētas četras unikālas valsts teritorijas ar vislielāko ārzemju tūristu piesaistes potenciālu, nepieturoties pie administratīvajām robežām, piemēram, Vidusjūras Slovēnija, Termālā Slovēnija. Šāda pieeja rada dažādu resursu optimizāciju un sekmē galamērķu lielāku atpazīstamību, vienlaikus nosakot nepieciešamību arī plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai. Latvijā pastāv līdzīgs teritoriāls sadalījums, tomēr tas saistīts ar kultūrvēsturisko novadu robežām, nevis katra reģiona īpašo tūrisma piedāvājuma saturu un unikalitāti. Katra reģiona efektīva pārvaldība, pēc Slovēnijas pieredzes visveiksmīgāk īstenojama, veicinot galamērķu pārvaldības organizāciju (DMO) izveidi.

Kā pēc vizītes atzina Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Andra Magone: “Iepazīstot Slovēnijas vietējo tūrisma uzņēmēju piedāvājumus un uzklausot viedokļus par sadarbību ar citiem tūrisma uzņēmējiem un pašvaldībām, radās secinājums, ka galamērķu pārvaldības organizācijas ir viens no efektīvākajiem sadarbības modeļiem Slovēnijā ārvalstu tūristu piesaistei un eksporta attīstībai, kā arī vērtīgs atbalsts vidējai un mazai uzņēmējdarbībai. Latvijā šobrīd tūrisma nozarē par vienīgo DMO klasiskā izpratnē uzskatāms Rīgas tūrisma attīstības birojs, taču perspektīvā par tādiem varētu kļūt Vidzemē esošais klasteris “EnterGauja” un “Saviļņojošā Vidzeme”, kuri jau ir izstrādājuši savas stratēģijas un realizē aktīvu zīmolvedību. Šie galamērķi jāņem vērā, plānojot tūrisma un teritorijas attīstību Vidzemē.”

Īpaši atzīmējama ir Slovēnijā īstenotā atbalsta programma inovatīvu tūrisma produktu un projektu izveidei. Vairāk nekā desmit gadus Slovēnijas Tūrisma padome organizē grantu konkursu radošu un novatorisku ideju atbalsta realizācijai tūrisma jomā. Līdzīgi konkursi uzņēmējdarbības atbalstam tiek īstenoti atsevišķās Vidzemes pašvaldībās, tomēr, domājot par jaunu tūrisma produktu veidošanu un inovāciju atbalstu tūrisma nozarē, būtiski būtu nacionālā līmenī veidot grantu konkursu inovatīviem starpsezonas un mazāk aktīvās tūrisma sezonas pakalpojumiem, kas nozīmīgi kāpina pieprasījumu šajā laikā.

Slovēnijā ir ieviests tūrisma nodoklis un tā ienākumi nonāk katrā konkrētā pašvaldībā, kur tas tiek novirzīts tūrisma attīstībai vai tūrisma infrastruktūras uzlabošanai. Šo ieņēmumu izlietojuma veids noteikts ar likumu, vienlaikus nodefinēts arī maksimālais nodokļa/nodevas apmērs, kādu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā drīkst piemērot. Pašvaldību administrēts tūrisma nodoklis arī Latvijā varētu būt labs instruments tūrisma attīstībai reģionos, tomēr būtu arī rūpīgi izvērtējama tā ietekme uz uzņēmējdarbību un administrēšanas izmaksas.

Kā uzsvēra Ekonomikas ministrijas pārstāve Krista Brača: “Latvijā šobrīd ir ļoti vispārīgs regulējums tūrisma nodevas ieviešanai, nosakot pašvaldībai tiesības šādu nodevu ieviest. Slovēnijas prakse rāda, ka, normatīvajos aktos skaidri definējot tūrisma nodevas ieņēmumu izlietojuma mērķus un caurspīdīgi tos administrējot, šāda nodeva varētu būt nozīmīgs papildu ienākumu avots, kas būtu izmantojams tūrisma attīstībai pašvaldības teritorijā.”

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Slovēnijas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Par projektu

Jautājumiem:
Rūta Ročāne, projektu vadītāja
ruta.rocane@vidzeme.lv
+371 26513351