Septembra vidū Vidzemes plānošanas reģions organizēja tiešsaistes semināru “SATIKSME UN DATI. Ko varam iegūt? Kā to izmantot?”, aktualizējot datu nozīmi transporta nozares attīstībā, kā arī ieskicējot, kā praktiski iespējams datus iegūt, ar kādām metodēm tos apkopot, kā arī – kā tos jēgpilni izmantot. Tiešsaistes seminārs pulcēja aptuveni 50 dalībniekus, kuriem bija iespēja uzklausīt četru zinošu nozares speciālistu pieredzi par datu izmantošanas iespējām. Piedāvājam noskatīties semināra video ierakstus, kā arī caurskatīt lektoru prezentācijas.
Visa pamatā – dati, kas pieejami pārnesamā formātā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Mikus Jēkabsons (Publisko pakalpojumu departaments) uzsvēra, ka dati ir arvien nozīmīgāks resurss. Viņš vēlreiz atgādināja par to, kas ir atvērtie dati un kādos formātos tie ir pieejami. Datus izmanto ļoti plaša profila speciālisti – gan žurnālisti un pētnieki, gan uzņēmēji jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai, gan arī iestādes efektīvākai darbībai, tostarp, lai taupītu finanšu līdzekļus.
Tika sniegts plašāks ieskats par atvērto datu portāla data.gov.lv sniegtajām iespējām, atgādinot, ka datu publicētāji ir valsts iestādes vai organizācijas, kas pilda valsts funkcijas. M. Jēkabsons novērojis, ka gan valsts iestādēs, gan pašvaldībās nereti trūkst izpratnes, kā nošķirt datus (piemēram, pašvaldību budžeta sadalījums pa nozarēm) no informācijas (piemēram, pašvaldību domes sēžu protokoli), un kas īsti ir atvērtie dati (dati mašīnlasāmā formātā, kuriem nodrošināta publiska piekļuve).
Pieņemot lēmumus, nevajadzētu balstīties uz intuīciju
Mihails Savrasovs, Transporta un sakaru institūta Datorzinātņu un telekomunikācijas fakultātes dekāns stāstīja par datu modelēšanas iespējām, atklājot, kā labāk izmantot datus, kādās detalizācijas pakāpēs tos iespējams skatīt. “Modelēšana ir spēcīgs rīks, kas dod iespēju analizēt sarežģītas sistēmas un pieņemt datos balstītus lēmumus,” teica M.Savrasovs un aicināja nepieņemt lēmumus, balstoties uz intuīciju.
Tāpat M.Savrasovs secinājis, ka modelēšana ir tikai instruments, jo visa pamatā ir dati un to detalizācijas pakāpe. Šī tad arī ir vēl viena problēma, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot datu potenciālu.
Turpinot, eksperts norādīja uz paradoksu – lai arī informāciju un komunikāciju tehnoloģijas arvien attīstās un pieejami jauni datu kopumi, joprojām liela daļa no tiem nav pieejami publiski, aizbildinoties ar komercnoslēpumu vai personas datu aizsardzības regulu. Šī ir problemātika, kas prasa risinājumu.
Trūkstošos datus var radīt arī iedzīvotāji
Nika Aleksejeva no biedrības “Datu skola” īsi ieskicēja organizācijas mērķus un pastāstīja par iedzīvotāju līdzdalības potenciālu radot jaunus, nozarei šobrīd iztrūkstošus datus. Lai panāktu iedzīvotāju atsaucību, ir svarīgi spēt pārliecināt, ka līdzdalība nav tikai formāla, ka tai seko atgriezeniskā saite – pozitīvs stimuls, piemēram, atrisināta iedzīvotāja identificētā problēma vai sakārtota identificētā problēmvieta.
N. Aleksejeva detalizētāk pastāstīja par iepriekš īstenota projekta “Velodati” norisi, kura ietvaros ar sabiedrības aktīvu iesaisti tika pētīta veloceliņu noslodze Rīgā. Šobrīd tiek īstenots vēl viens projekts – “Veloslazdi”, kas, iesaistot velobraucējus, ļauj identificēt velo infrastruktūras nepilnības pilsētā. Kopš 2020. gada 1.maija ziņots jau par 950 veloslazdiem. Problēmas tiek apkopotas un iesniegtas Rīgas domes Satiksmes departamentam risināšanai, savukārt brīvprātīgie entuziasti vēlāk apseko vietas, lai konstatētu, vai problēma ir novērsta.
N. Aleksejeva norāda: “Mūsdienās tehniski jebkurš var īstenot šāda veida platformas projektu. Jautājums – kurš dos datus, kas ar datiem notiks pēc tam, vai datu piegādei būs jēga, vai ir skaidri saprotams sagaidāmais rezultāts un vai būs atgriezeniskā saite?”
Apkopotie dati jāliek lietā, risinot problēmas pilsētvidē
Māris Mielavs, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs un Māris Skudra, “Pilsētsaimniecība” Infrastruktūras vadības sistēmu nodaļas vadītājs stāstīja par iespējām, kas ļauj attīstīt mūsdienīgas pilsētas, atklājot, kā satiksmes dati tiek iegūti un izmantoti Jelgavas pilsētvides attīstības plānošanā.
Jelgavas pilsētā tiek izmantoti septiņu veidu datu uzkrāšanas rīki. Dažādās sistēmas ļauj tikt pie precīziem datiem (piemēram, transporta plūsmas apjoms, intensitāte, ātrums, trajektorijas) jebkurā laikā un izvēlētā vietā, veiksmīgi risinot ierobežoto cilvēkresursu kapacitāti un vienlaicīgi ietaupot pašvaldības līdzekļus. Kā viens no piemēriem tiek minēts sensors, kas iebūvēts brauktuvē un, reaģējot uz magnētisko lauku, ko rada automašīna, sniedz informāciju par mašīnu skaitu, ko vēlāk izmanto, modelējot plūsmu apjomu un optimizējot luksofora signālu režīmu, lai uzlabotu krustojumu caurlaidību. Šādas aktivitātes nepieciešams veikt, piemēram, sākoties jaunam mācību gadam, kad ielās rīta un pēcpusdienas stundās parādās ievērojami vairāk transportlīdzekļu.
Transportlīdzekļu skaitīšanas un klasificēšanas iekārtas ļauj ne tikai ievākt datus, bet arī palīdz drošības jautājumu risināšanā, jo nereti palīdz atklāt satiksmes negadījuma iemeslus, identificēt vainīgos un veikt infrastruktūras uzlabojumus, ja tāda konkrētajā situācijā nepieciešami, lai nākotnē izvairītos no atkārtotiem negadījumiem.
Klātesošos īpaši interesēja Jelgavas pilsētā uzstādītās meteoroloģiskās stacijas, kas palīdz prognozēt melnā ledus iespējamību, ļaujot jau savlaicīgi ieplānot ceļa seguma apstrādi.
Video prezentācijas:
Prezentāciju slaidi:
>> M. Jēkabsons “Datu nozīme. Kāpēc mums vajag atvērtos datus? Potenciāls transporta nozarē.” (.pdf, 851 KB)
>> M. Savrasovs “Satikmes modelēšanas iespējas, izmantojot pašvaldību rīcībā esošos datus” (.pdf, 2.89 MB)
>> M. Mielavs, M. Skudra “Mūsdienīga pilsēta. Satiksmes datu ieguve. Jelgavas pilsētas pieredze.” (.pdf, 2.9 MB)
Seminārs tika organizēts Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai.
Vairāk informācijas – http://www.balticloop.eu .
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv, mob. t. 29454752.
