Kā izskatās ilgtspējīga nākotne 2035. gadā no dažādu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju skatpunkta? Projekts “We make transition!” aicināja pārmaiņu aģentus no Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Latvijas, kopīgi izstrādāt iedvesmojošu ilgtspējības vīziju un ieteikumus vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības sadarbības veicināšanai, lai veicinātu vides un sociālo ilgtspēju.
Pārmaiņu aģenti no dažādām valstīm kopā identificēja galvenos izaicinājumus, kurus viņi vēlētos redzēt atrisinātus nākotnē, piemēram:
- Kā padarīt par normu atkārtotu lietu izmantošanu, koplietošanu, remontēšanu/labošanu, atkāpjoties no patēriņā un individuālismā balstītas dzīves?
- Kā ilgtspējīgas izvēles padarīt ikdienā pieejamākas?
- Kā integrēt vairāk roku darba jeb praktisko prasmju attīstību izglītības sistēmā?
- Kā maza mēroga vietējo pārtikas ražotāju uzņēmumus izvirzīt priekšplānā lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem un korporācijām?
Kā izskatās nākotnes vīzija, kurā ilgtspējīgs dzīvesveids ir iespējams, pateicoties sabiedrības, privātā sektora un cilvēku sadarbībai, un ko veicina izmaiņas izglītības sistēmā, regulējumā un pilsētplānošanā?
Cilvēki apzinās, no kurienes nāk pārtika un lietas, un informācija par to, kā viņu individuālās izvēles ietekmē pasauli, ir viegli pieejama un uzticama.
Domāšana, kas orientēta uz koplietošanu un labošanas praksi, ir norma. Apmaksāts darbs ir jēgpilns un brīvprātīgs darbs tiek novērtēts.
Pārtika – tas ir vietēji ražots produkts. Ēšana ir kvalitatīvi pavadīts laiks ar ģimeni un citiem kopienas locekļiem.
Vīzijā par vēlamo ilgtspējīgo nākotni patēriņš ir vērsts uz cilvēku pamatvajadzību apmierināšanu. Cilvēku domāšana ir mainījusies, tie dod priekšroku atkārtotai lietu izmantošanai, nevis koncentrējas uz jaunu produktu iegādi. Kopējais atkritumu daudzums ir samazinājies, jo ir samazinājies patēriņš un nepieciešamība ražot. Koplietošana, mainīšanās un noma kļūst populārāka nekā privātīpašums. Pastāv aprites iepirkšanās centri, kuros var atrast augstas kvalitātes otrreizējos priekšmetus, tajos var saņemt arī labošanas pakalpojumus, iekārtotas tikšanās vietas, atrodas kafejnīcas un telpas darbam un kopradei.
Praktiskā darba prasmes un kopienas veidošana ir cieši integrētas izglītības sistēmā un mūžizglītībā, lai sabiedrībā attīstītu pamatprasmes. Ilgtspējīgi un uzticami pārtikas ražošanas un izplatīšanas veidi balstās uz daudzveidīgākiem, decentralizētiem un elastīgākiem risinājumiem. Risinājumi, piemēram, kopienas lauksaimniecība, pārtikas kolektīvi, kooperatīvi un biedrības, ir populāri.
Vērtība netiek mērīta tikai naudā, bet arī laikā, sadarbībā un koplietošanā. Tiek izmantots laika bankas modelis, kas nozīmē, ka viena stunda, kad dalāties ar savām prasmēm vai kādam palīdzat (piemēram, dārzkopībā vai dodoties ar kādu pastaigā) nopelna jums vienu stundu kredītā, ko varēsiet iztērēt piesaistot citu palīdzību vai atbalstu sev vajadzīgā jautājumā.
Lejupielādējiet Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas dzīves vīziju šeit
Ieteikumi pašvaldībām un lēmumu pieņēmējiem
Papildus kopīgai vīzijas izstrādei, pārmaiņu veicinātāji izstrādāja ieteikumus arī pašvaldībām:
Pirmkārt, nepieciešams finansiāls un cita veida atbalsts, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju idejas un iniciatīvas, kas rosina pārmaiņas. Bieži vien neliels sākuma kapitāls var radīt nozīmīgu sabiedrisko ietekmi. Atbalstam jābūt viegli pieejamam, piemēram, sabiedrības-partnerattiecību, neliela sākuma kapitāla un līdzdalības budžeta veidā, prioritizējot vides un sociālo ilgtspējību. Citi atbalsta veidi ietver bezmaksas vai telpu par simbolisku samaksu nodrošināšanu kopienas veidošanas un koplietošanas aktivitātēm, kā arī juridiskos padomus, nodokļu atvieglojumus un palīdzību ideju īstenošanai.
Otrkārt, nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, lai veicinātu jau esošo ēku efektīvu izmantošanu un sekmētu aprites, koplietošanas un remontēšanas/labošanas ekonomikas attīstību. Publiskajā iepirkumā prioritāte jādod aprites, vietējiem un bioloģiskiem produktiem.
Treškārt, vietējiem lēmumu pieņēmējiem vajadzētu nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu, lai arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varētu iesaistīties, piedāvājot savas zināšanas un ieteikumus, paužot viedokļus. Ir svarīgi komunicēt saprotami visiem. Lēmumiem jābūt balstītiem uz zinātniski pierādītiem datiem un uzticamiem ilgtermiņa ietekmes mērījumiem uz dabu.
