Pielāgojiet sīkdatnes

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visām sīkdatnēm katrā piekrišanas kategorijā.

Sīkdatnes, kas ir klasificētas kā “Nepieciešamas”, tiek saglabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas.... 

Vienmēr aktīvs

Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Reklāmas sīkfaili tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem (PoliRural)

  • sadarbibas virzita nakotnes politika lauku regioniem un iedzivotajiem polirural

Pēdējo 25 gadu laikā lauku reģioni ir piedzīvojuši strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos, cilvēkiem un īpaši jauniešiem migrējot uz pilsētām. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam Eiropas pilsētvidē iedzīvotāju skaits palielināsies par 24,1 miljonu, kļūstot par dzīvesvietu pusei no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šobrīd lauku reģionos dzīvo ceturtdaļa, savukārt, strādā piektā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, taču izmaiņas ir neizbēgamas. Lauku vidi lielākoties izvēlas seniori, kuri dod priekšroku mierīgākam dzīvesveidam, tādā veidā samazinās jauniešu un lauksaimniecībā strādājošo īpatsvars. Eiropas Komisija apkopojusi datus, kas liecina, ka tikai 5,6 % Eiropas fermu saimnieko cilvēki, kas jaunāki par 35 gadiem, savukārt, 31 % fermeru ir vecāki par 65 gadiem. Ņemot vērā esošo situāciju, tiek secināts, ka lauku politika nespēj izsekot pasaulē notiekošajām izmaiņām un lauku teritorijas zaudē arvien vairāk pieredzējušu un zinošu iedzīvotāju ar vērtīgām prasmēm.

Neskaitot migrāciju, zemkopības sektoru būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, kas palielina zemnieku atbildību attiecībā uz dabas resursu saglabāšanu un kvalificētu un prasmīgu darbinieku algošanu, lai pēc iespējas precīzāk sekotu līdzi ķimikāliju lietošanai, ogļskābās gāzes izmešu samazināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Attiecīgo darbību uzraudzība būtiski ietekmē apsaimniekotās teritorijas ekoloģiskos aspektus un apkārtnes ainavas, kas piesaista tūristus un attiecīgi ir arī ienākumu avots. Gadu laikā daudzos Eiropas Savienības lauku reģionos tūrisma nozare ir ļoti attīstījusies, veidojot jaunas darba vietas un papildu ienākumus esošajām saimniecībām.

Projekta mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību. Tajā apvienojušies dažādu jomu eksperti un lauku reģionos dzīvojošie, lai padarītu laukus pievilcīgākus esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem. Lai projekts tiktu veiksmīgi īstenots, tiek izmantota nākotnes prognozēšanas metode (foresight method), kas veicina dalībnieku kolektīvo mācīšanos, tādā veidā nodrošinot lielāku iesaisti un ieinteresētību projekta mērķu sasniegšanā.

Projekta pilotaktivitātes tiks īstenotas 12 reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā.

Jaunākais