COOLSKILLS – kultūras mantojums kā mūsdienu jauniešu prasmju avots (Cool Youth)

Mērķi, kas saistīti ar darba tirgu un jauniešu nodarbinātību, ir Eiropas Savienības programmu, ilgtspējīgas attīstības, ekonomiskās un sociālās izaugsmes galvenie pīlāri. Lai gan ES valstis atbalsta darba tirgus attīstību ar finansiāla atbalsta programmām, tām nākas saskarties ar problēmām, kas saistītas ar jauniešu nodarbinātību. Eurostat dati apliecina, ka šis joprojām ir aktuāls jautājums.

• 2019. gadā Eiropas Savienībā bez darba bija vairāk nekā 3,3 miljoni jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) (PL-9, 9%, Latvija-12,6%, Čehija – 6%)

• 2018. gadā vairāk nekā 5,5 miljoni jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) nebija nodarbināti, kā arī nebija iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET) ES (PL-7%, L-9%, Cz-5%)

• Jaunieši tiek vieglāk atlaisti, ja ekonomikā iestājas krīze – augstais no darba atlaisto jauniešu skaits liecināja par ekonomisko krīzi 2008. gadā, un tas noteikti ir sagaidāms ekonomiskās krīzes dēļ, ko izraisījusi COVID-19 pandēmija.

Saskaņā ar Eurostat analīzi jauniešu bezdarbu izraisa strukturālas problēmas, piemēram, darba tirgus segmentācija, un dažkārt valsts nodarbinātības dienestu zemā kapacitāte sniegt jauniešiem pielāgotus pakalpojumus, neapmierinoši rezultāti izglītībā un apmācībā. Izglītība un apmācība joprojām koncentrējas uz pamatiemaņām, bet pastāv liela nepilnīgo un transversālo prasmju plaisa.

Jauniešu loma pasaules ekonomikas veidošanā ir skaidra: tā ir lielākā jauniešu paaudze vēsturē; un visā pasaulē jaunieši veido gandrīz 50% no pasaules darbaspēka. Ņemot vērā to, ka šis darbaspēks kļūst arvien jaunāks, pieaug vajadzība izpētīt alternatīvas tradicionālajām darba vietu radīšanas stratēģijām.

Līdz šim COOLSKILLS partneru pieredze projektos liecina, ka neformālo prasmju apmācību sistēmas ir vājas. Iepriekš īstenotie projekti ir parādījuši nepilnības jauniešu sociālā kapitāla attīstībā.

Situācijas analīze uzrādīja galvenās 3 problēmas:

1. PERSONISKĀ ATTĪSTĪBA: zems jauniešu (18-30 gadi) neformālo prasmju līmenis, piemēram, radošums, sociālā komunikācija, komandas darbs, vadība, kritiska domāšana/problēmu risināšana, datu analīze, publiskā runa, radoša diskusija, starpdisciplināra domāšana.

2. ESOŠIE INSTRUMENTI: formālajā izglītībā nav efektīvu instrumentu un prakses jauniešiem, veidojot neformālās prasmes, kas ir universālas ikvienam darba devējam un atšķirībā no profesionālās kvalifikācijas, tās nevar ātri apgūt vai mainīt.

3. JAUNATNES MĀCĪBU PROGRAMMAS: pašreizējās mācību programmas, kuru orientācija uz neformālajām prasmēm ir zema; trūkst interaktīvas un starpdisciplināras pieejas.

Kāpēc kultūrai, mākslai un kultūras mantojuma izglītībai var būt izšķiroša nozīme jaunatnes neformālo prasmju veidošanā? Kultūras mantojums ir starpdisciplināri sasniegumi matemātikā, arhitektūrā, mākslā, tehnoloģijās, literatūrā, inženierzinātnēs u.c. Apvienojot zināšanas no dažādām mācību programmu satura jomām, kas saistītas ar mantojumu, mēs varam interaktīvi veidot tādas neformālās prasmes kā datu analīze, secinājumi, kritiska domāšana utt. Balstoties uz sasniegumiem dažādās mantojuma jomās, mēs varam veidot radošu domāšanu, kas ir svarīga inovāciju radīšanai darba tirgū un sociālajā dzīvē.

Galvenā projekta mērķgrupa: jaunatnes darbinieki – projektu koordinatori, treneri, instruktori, par jaunatnes darbu atbildīgo padomju locekļi, galvenie jaunatnes vietējās politikas veidotāji.