Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai

Viens no svarīgākajiem resursiem Latvijas tautsaimniecībā ir kūdra, tomēr resursa ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.

Kūdras nozarē konstatētas vairākas problēmas, kas saistītas ar ekonomisko darbību, normatīvo regulējumu, nozares pārvaldību, ģeoloģiskās informācijas kvalitāti, datu sistemātisku uzkrāšanu. Daļa problēmu saistītas ar kūdras ieguves vietām, kur joprojām notiek aktīva resursa iegūšana.

Tikmēr neatrisināts palicis jautājums, ko darīt ar vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kas atmosfērā izdala ievērojamu apjomu CO2 emisiju.Kūdras purvi dabiskā stāvoklī darbojas kā oglekļa uzkrāšanas vietas jeb oglekļa piesaistītāji, taču brīdī, kad purvi tiek nosusināti, kūdra tiek pakļauta skābekļa iedarbībai un izraisa organisko vielu sadalīšanos un CO2 izdalīšanos atmosfērā.

Latvijā ir simtiem bijušo kūdras ieguves vietu, no kurām daudzas ir pilnībā vai daļēji pamestas un klasificējamas kā degradētas teritorijas. Lai tās atkal varētu izmantot ilgtspējīgiem mērķiem, pieļaujot iespēju lielā daļā teritorijas atsākt ekonomisko darbību, nepieciešams veikt šo teritoriju rekultivāciju vai atjaunošanu. Atdzīvinot šīs teritorijas un atjaunojot dabisko mitruma līdzsvaru, iespējams apturēt vai mazināt CO2 emisiju izdalīšanos, kā arī atjaunot purvu spēju uzkrāt oglekli, kas no vides aspekta ir ļoti būtiski.

Lai procesu uzsāktu, vispirms nepieciešams veikt teritoriju inventarizāciju, izpētīt vēsturisko kūdras ieguves vietu attīstības un izmantošanas iespējas, lai apsvērtu labākos teritorijas apsaimniekošanas veidus.

Projekta ietvaros aktivitātes paredzētas Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu teritorijās, izpēti un inventarizāciju veicot pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vismaz 9000 ha platībā.

Ieinteresētajiem īpašniekiem tiks piedāvāti gan informatīvi un izglītojoši pasākumi, gan arī būs iespēja izstrādāt savā īpašumā esošas vēsturiskās kūdras ieguves vietas rekultivācijas plānus.Rekultivācijas procesi purvos norit ļoti lēnu, un tas var ilgt pat vairākas dekādes, tāpēc svarīgi aktivitātes uzsākt nekavējoties.

Paralēli šīm aktivitātēm paredzēts apkopot informāciju arī par kūdras izmantošanu enerģētikā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos, lai izvērtētu citu alternatīvu atjaunīgās enerģijas resursu izmantošanu.

* Projekta  īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS 3. līmenī. Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados. 

 

Foto: Anita Austvika