Lai nodrošinātu iespēju sniegt nozīmīgus sociālos pakalpojumus ilgākā laika periodā, Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros saņēmis papildu finansējumu teju 850 tūkstošu apmērā, lai palīdzētu pašvaldībām segt to uzņemtās saistības par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Ņemot vērā pašvaldību uzņemtās saistības, kas pārsniedza projekta budžeta iespējas, līdzekļi dažādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu segšanai – grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, kā arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai būtu pietiekami līdz šī gada augustam. Balstoties uz esošajām pašvaldību vajadzībām, Vidzemes plānošanas reģions vērsās Labklājības ministrijā ar lūgumu rast papildu finansējumu, lai pašvaldības varētu nodrošināt uzņemto saistību izpildi no projekta līdzekļiem dažus mēnešus ilgāk – līdz novembrim.
Jau ziņots, ka 2023. gada sākumā, apvienojot ministriju, pašvaldību pārstāvjus un politiķus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, Vidzemes plānošanas reģions aizsāka plaša mēroga diskusiju par deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam šogad. Diskusijas mērķis bija rosināt atbildīgās ministrijas pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes, kā arī paredzēt valsts budžeta līdzekļus sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka līdz ar šī gada decembri pašvaldībām jau ir jārod finansējums deinstitucionalizācijas projektu ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr jautājums par sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādi, kā arī valsts budžeta līdzekļu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidoto pakalpojumu līdzfinansēšanai nav atrisināts, līdz ar to kārtību, kādā mērā un kā šie pakalpojumi turpmāk tiks nodrošināti, noteiks pašvaldību budžeta iespējas.
Kopš deinstitucionalizācijas projektu uzsākšanas reģionos 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” budžets ir palielināties vairāk nekā divkārši. Skaidrojot apgūtā finansējuma nozīmīgo pieaugumu, projekta vadītāja I. Miķelsone uzsver dažādās izmaiņas, kas lielā mērā balstītas cilvēku vajadzībās. “Sākotnēji bija plānots projektā iesaistīt 356 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, bet šobrīd esam apzinājuši 717 bērnu vajadzības pēc pakalpojumiem un sniedzam pakalpojumus vairāk kā 500 bērniem. Tāpat – bija plānots izvērtēt 208 pieaugušo ar garīga rakstu traucējumiem vajadzības, bet esam noskaidrojuši vairāk kā 600 cilvēku vajadzības pēc pakalpojumiem un sniedzam atbalstu vairāk kā 360 cilvēkiem. Būtiskas izmaiņas ir notikušas arī saņemamo pakalpojumu klāstā un apjomā, ko esam rosinājuši kopīgi ar pārējiem plānošanas reģioniem.”
Ir palielinājies saņemamo pakalpojumu apjoms un klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Sākotnēji bija plānots, ka bērni varēs saņemt psihologa, logopēda, rehabilitologa, fizioterapijas, reitterapijas, hidroterapijas pakalpojumus. Veicot izmaiņas normatīvajos aktos, vēlāk tika noteikts, ka bērni var saņemt ne vairāk kā četrus pakalpojumus un ne vairāk kā 10 katra pakalpojuma sniegšanas reizes. Tomēr, uzklausot cilvēku vajadzības, šie ierobežojumi tika atcelti.
Papildus, projekta sākumā bija plānots, ka katrs pieaugušais varēs saņemt pakalpojumus divus gadus, bet arī šis ierobežojums ir atcelts, tādējādi projekta ietvaros radot iespēju ilgāku laiku sniegt atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Deinstitucionalizācijas ietvaros radītie pakalpojumi ir nozīmīgi cilvēku ar invaliditāti un viņu tuvinieku dzīves kvalitātei. Vidzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija par deinstitucionalizācijas procesa radītajām izmaiņām tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus, parāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Tāpat nozīmīgas izmaiņas tas ievieš viņu ģimenes locekļu dzīvē. Lai aprūpētu tuvinieku ar invaliditāti, bieži viņu ģimenes locekļi ir ierobežoti iespējā, piemēram, strādāt. Deinstitucionalizācijas process sniedz ievērojamu atbalstu, lai tuvinieki varētu atgriezties darba dzīvē un būt sociāli aktīvi.
