Septembra sākumā, viesu namā ‘’Ezernieki’’, Līgatnes pagastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā norisinājās projekta seminārs Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānošanas speciālistiem par projekta „Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana” (BECOSI’ rezultātiem un to izmantošanas teritorijas attīstības plānošanā. Seminārs pulcēja vairāk nekā trīsdesmit speciālistus un interesentus no pašvaldībām, valsts institūcijām un plānošanas uzņēmumiem. Savukārt septembra beigās Norčēpingā, Zviedrijā, tika apmeklēti nozīmīgi projekta noslēguma pasākumi – 23. septembrī projekta pēdējā vadības grupas sanāksme, 24. septembrī projekta partneru diskusija par projekta ilgtspēju un sadarbības turpmākajām iespējām piesārņoto vietu izpētē un plānošanā. Visbeidzot, 25. septembrī notika projekta noslēguma konference.
5. un 6. septembrī viesu namā “Ezernieki”, Līgatnes pagastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā norisinājās projekta seminārs Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānošanas speciālistiem „„Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana (BECOSI)” rezultāti un to izmantošana teritorijas attīstības plānošanā””. Seminārs pulcēja vairāk nekā trīsdesmit speciālistus un interesentus no pašvaldībām, valsts institūcijām un plānošanas uzņēmumiem. Semināra ievadā par pašvaldības darba specifiku Gaujas Nacionālā parka teritorijā informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs un novada domes arhitekte Dace Gradovska. Seminārā projekta koordinatori no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Intars Cakars un no Vidzemes plānošanas reģiona Jānis Antons informēja par projekta izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem, kurus iespējams izmantot teritorijas plānošanā. Par projektā izstrādāto piesārņotas teritorijas un tās apkārtnes teritorijas plānu – attīstības koncepciju, kā arī rokasgrāmatu piesārņotu teritoriju plānošanai informēja SIA ‘’Reģionālie projekti’’ direktore Līna Dimitrijeva. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts Lauris Siņics semināra dalībniekus informēja par projekta ietvaros izstrādāto potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu ĢIS slāni Latvijai, ar kuru interesenti var iepazīties interneta vietnē www.meteo.lv sadaļā “Vide”.
Par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzraudzību, tsk., tajos izvirzīto vides prasību ievērošanu speciālistus informēja reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un Rīgas domes Rīgas domes Stratēģiskās uzraudzības departamenta vadītāja p.i. Anda Ellēna-Alēna. Pieredzē par novada attīstības programmas uzraudzību dalījās Gulbenes novada plānotāja Marta Mikolaja, uzsverot, ka novada attīstības programma izstrādāta, ņemot vērā VARAM izstrādātu metodoloģiju.
VARAM Plānojumu uzraudzības nodaļas vecākā referente Ilma Valdmane skaidroja Vispārējo teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kuras ir ļoti būtiskas arī vides aizsardzībā un piesārņojuma samazināšanā.
Kā viens no piesārņojumu pavadošiem faktoriem ir minama ainavas degradācija. Tāpēc Dace Granta no VARAM informēja par Ainavu politikas pamatnostādnēm 2013.-2019. gadam. Reģiona speciāliste Anda Eihenbauma informēja par to, ka Interreg IVC projekta HISTCAPE ietvaros tiek izstrādātas rekomendācijas ainavu plānošanai un apsaimniekošanai, kā arī vadīja diskusiju par pašvaldību iespējām ainavas attīstībā un degradēto, piesārņoto ainavu sakošanās.
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Kristīne Vilciņa un Jānis Krūmiņš informēja par dabas aizsardzības prasībām, kas jāievēro teritorijas attīstības plānošanā.
No 23. līdz 26. septembrim Norčēpingā, Zviedrijā norisinājās nozīmīgi projekta noslēguma pasākumi – 23. septembrī projekta pēdējā vadības grupas sanāksme, 24. septembrī projekta partneru diskusija par projekta ilgtspēju un sadarbības turpmākajām iespējām piesārņoto vietu izpētē un plānošanā un Uzraudzības komitejas sēde, 25. septembrī notika projekta noslēguma konference, kurā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja projekta Uzraudzības komitejas loceklis Askolds Liedskalniņš un projekta koordinators Jānis Antons. Konferencē viena no visinteresantākajām sadaļām bija projekta pilotteritoriju Zviedrijā, Somijā un Latvijā prezentācijas. Zviedrijā kā pilotteritorija ir izvēlēta vēsturiskas rūpnīcas teritorija Motalas pilsētā, Somijā plaša industriāla teritorija Hāmenlinnas pilsētas apkaimē, bet Latvijā – Centrālās katlumājas teritorija Cēsīs, Rūpniecības ielā 13. Visas trīs pilotteritotijas iepriekš ir identificētas kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas, tajās tika veikta piesārņojuma priekšizpēte un izstrādāti teritorijas plāni. Par Latvijas pilotteritoriju konferencē ziņojumu sniedza reģiona projektu speciālists Jānis Antons un Latvijas Vides ģeoloģijas centra projekta koordinators Intars Cakars. Konferences dalībnieku interesi izraisīja arī Ķīnas Tautas Republikas provinces Dzjansu pārstāvju prezentācija par darbu pie piesārņoto vietu sanācijas. Straujā rūpniecības attīstība, lielais iedzīvotāju skaits (~80 miljoni) un blīvums ~780 iedz/km2 (Latvijā 31 iedz/km2) provincē spiež domāt arī par resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
VPR projekta vadītājs Jānis Antons iepazīstina viesus ar projekta laikā paveikto Vidzemē
26. septembrī noslēguma konferences dalībnieki apmeklēja liela mēroga sanācijas projekta teritoriju Valdemarsvik pašvaldībā netālu no Norčēpingas, kur līdz 20 gs sešdesmito gadu vidum darbojās nozīmīga ādu pārstrādes rūpnīca, kuras tehnoloģijās plaši izmantoja hroma savienojumus. Diemžēl šis metāls lielos daudzumos ir nonācis fjorda dūņās un būtiski ietekmē ekosistēmu. Tāpēc tika nolemts veikt būtiskus sanācijas darbus, izsmeļot piesārņotās dūņas. Pēc izsmelšanas dūņas tiek uzglabātas poligonā, kuram izstrādāts perspektīvais attīstības plāns – pēc darbu pabeigšanas šeit būs atpūtas teritorija.
Papildu informācija:
Jānis Antons
Projekta “Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ vadītājs
Vidzemes plānošanas reģions
Cēsu iela 19-54, Valmiera, LV-4201
Mob.: +371 26591196
E-pasts: janis.antons@vidzeme.lv
www.vidzeme.lv
