Valdība otrdien, 12.jūlijā, vienojās par pusgadu jeb līdz 2017.gada 30.jūnijam pagarināt laiku, kurā plānošanas reģioniem jāizstrādā deinstitucionalizācijas plāni, informē Labklājības ministrija (LM).
Jau šobrīd plānošanas reģionos uzsākta individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā paredzēts izsludināt iepirkumu par izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādi arī bērniem ārpusģimenes aprūpē un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs. Tas nepieciešams, lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros plānošanas reģioni varētu izstrādāt deinstitucionalizācijas plānus.
Noteikumu grozījumos precizēti nosacījumi attiecībā uz speciālistiem, kuriem jābūt obligāti iesaistītiem mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanā un atbalsta plānu izstrādē:
- ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs – sociālais darbinieks, psihologs (vēlams, klīniskais psihologs), fizioterapeits vai ergoterapeits;
- pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – psihiatrs un ergoterapeits, bet tikai gadījumā, ja tas nepieciešams atbalsta plāna izstrādei.
Pilngadīgo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi atbilstoši Eiropas vadlīnijās ieteiktajai Atbalsta intensitātes skalai veic pašvaldību sociālie darbinieki. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti speciālisti (psihiatrs un ergoterapeits). Atbalsta intensitātes skala ir Zinātniska metode darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ieteikta Eiropas kopējās vadlīnijās pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi. Pieejama tīmekļvietnē –http://deinstitutionalisationguide.eu/.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka, plānojot atbalstu pilngadīgam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, atbalsta plānā jāiekļauj informācija par sagatavošanu dzīvei sabiedrībā. Ja cilvēkam identificētās vajadzības var nodrošināt pašvaldība, kurā viņš izvēlējies dzīvot, sagatavošanu uzsāk uzreiz pēc atbalsta plāna izstrādes. Savukārt, ja pašvaldībā uzreiz nav šādu iespēju, atbalsta plānā norāda tādu termiņu, lai pašvaldībā būtu iespēja sagatavot un nodrošināt sabiedrībā balstītos pakalpojumus. Pilngadīgo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu dzīvei sabiedrībā īsteno gan valsts ilgstošas aprūpes institūcijās (gan valsts sociālās aprūpes centros, gan organizācijās, kas uz līguma pamata nodrošina valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus), gan pašvaldībās, kurā cilvēks ir izvēlējies dzīvot.
Iepriekšminēto paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 313 “Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti un bērniem” pasākuma „Deinstitucionalizācija” īstenošanas noteikumi””.
Atgādinām, ka līdz 2023.gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas (DI) procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.
DI mērķis ir, lai pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāktu ilgstošās aprūpes institūcijās, un varētu uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, savukārt ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būtu nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiktu nodrošināti aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi pašvaldībās.
DI projektu īstenošana tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Valsts uzdevums ir nodrošināt, lai DI sasniegtie rezultāti turpinātos arī pēc tam, kad struktūrfondu finansējums būs izmantots.
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
