Pētījuma „Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas iespējas” mērķis ir veikt situācijas analīzi par viedās specializācijas iespējām un izstrādāt priekšlikumus viedās specializācijas jomām Vidzemes plānošanas reģionā.
Pētījums „VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS IESPĒJAS” (5,75 MB) pieejams šeit
Pētījuma pielikumi (980 KB) pieejami šeit
Pētījuma „Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas iespējas” mērķis ir veikt situācijas analīzi par viedās specializācijas iespējām un izstrādāt priekšlikumus viedās specializācijas jomām Vidzemes plānošanas reģionā (VPR). Pētījumā tika īstenoti šādi uzdevumi:
- Veikta VPR pieejamo viedās specializācijas resursu analīze un sniegts to konkurētspējas priekšnoteikumu novērtējums;
- Izstrādāti priekšlikumi VPR viedās specializācijas jomām;
- Izstrādāti priekšlikumi VPR ekonomikas un inovāciju vides indikatoriem un to mērīšanai un uzraudzībai NUTS 3 līmenī.
Lai īstenotu pētījumā izvirzītos uzdevumus, tika izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījuma metodes: dokumentu analīze, fokusa grupas metode, ekspertu aptauju metode, datu un informācijas grupēšana, statistiskā datu apstrāde, vidējo un relatīvo lielumu aprēķināšana, rādītāju noteikšana un grafiskā attēlošana un induktīvi – deduktīvās datu analīzes metodes.
Pētījuma ziņojums sastāv no 3 nodaļām.
1.nodaļā ir sniegts īss situācijas apraksts un pārskats par izvērtējumā izmantotajām metodēm. VPR tiek raksturots kā lauku reģions bez lielpilsētas, kur vairāk kā 50% iedzīvotāju dzīvo teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Reģiona resursu (cilvēku, finanšu u.c.) vērtība samazinās. Būtisks trūkums VPR attīstībai ir primāro nozaru (lauksaimniecībā, mežsaimniecība, zivsaimniecība, dabas resursu ieguve) dominēšana, kurās līdz ar produktivitātes pieaugumu samazinās nepieciešamība pēc darbaspēka.
2. nodaļā ir atspoguļoti izpētes rezultāti, kas ietver tādu reģiona produktivitāti ietekmējošo jomu analīzi kā cilvēkkapitāls, sociālais un institūciju kapitāls, zināšanu, radošais un inovāciju kapitāls, infrastruktūras kapitāls, reģiona uzņēmējdarbības un ražošanas kapitāls, kultūras kapitāls un vides kapitāls. Šajā nodaļā ir sniegts arī uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības sektoru sadarbības izvērtējums.
3.nodaļā ir iekļauti priekšlikumi VPR viedās specializācijas jomām, t.sk. rīcības plāns VPR viedās specializācijas īstenošanai un VPR ekonomikas un inovāciju vides indikatori un priekšlikumi to mērīšanai un uzraudzībai NUTS 3 līmenī.
Lai vispusīgi novērtētu viedās specializācijas iespējas, tika izpētītas esošās globālās attīstības tendences, Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, lauku reģionu attīstības perspektīvas globalizētajā pasaulē, kā arī akcentēta „zināšanu trīsstūra” loma.
Balstoties uz lauku reģionu nākotnes tendenču analīzi un reģiona esošās situācijas izvērtējumu, kā arī pieņēmumu, ka nākotnē Vidzemes attīstība tiks balstīta uz „Optimālo scenāriju”, tika izvirzīti Vidzemes reģiona viedās specializācijas stratēģiskie mērķi. Savukārt precizētas viedās specializācijas jomas katram mērķim ir noteiktas, balstoties uz ekspertu vērtējumu.
| Stratēģiskie mērķi | Viedās specializācijas jomas |
| 1. Veicināt augstākas pievienotās vērtības produktu (t.sk. nišas produktu) ražošanu reģiona tradicionālajās nozarēs | Augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi
Veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms |
| 2. Dažādot reģiona ekonomiku, attīstot uzņēmējdarbību ar esošo specializāciju saistītās jomās | Rehabilitācija un veselības aprūpes pakalpojumi
Biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai Viedie materiāli |
| 3. Jaunu uzņēmējdarbības jomu attīstība zināšanu ekonomikas nozarēs | Informācijas tehnoloģijas
Radošās industrijas Attālināti profesionālie pakalpojumi |
Ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, apzinot izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības sektora pārstāvju viedokļus un apskatot labās prakses piemērus kā Latvijā, tā ārvalstīs, ir izstrādāts rīcības plāns, kas ietver galvenos rīcības virzienus katrai viedās specializācijas jomai, kā arī horizontālās prioritātes.
Katrai viedās specializācijas jomai tika noteikti perspektīvie nišas produkti:
- Augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi – koka māju ražošana, spēļu laukumi bērniem, masīvkoka mēbeles un koka plātņu saliekamās mēbeles;
- Veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana – bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde, funkcionālā pārtika, mājražotāju un mazo ražotāju produkcija, pārtikas ražošana privātajām preču zīmēm;
- Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms – dabas, ainavas un vēsturiskais tūrisms, upju, mākslas un kultūras pasākumu, muižu un baznīcu, gardēžu, pieredzes, medību, militārā mantojuma tūrisms;
- Rehabilitācija un veselības aprūpes pakalpojumi – uz rehabilitācijas centra Līgatne bāzes attīstīts mūsdienīgs rehabilitācijas un veselības veicināšanas centrs, vecāku cilvēku aprūpes pakalpojumi, tai skaitā pansionāti ārvalstu pilsoņiem, jogas, meditācijas un veselības uzlabošanas nometnes, e-veselības risinājumu izstrāde;
- Biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, biogāzes ražošana, atkritumu apsaimniekošana un konsultāciju sniegšana, ātraudzīgo enerģētisko kultūru audzēšana;
- Viedie materiāli – tehnisko un teksturēto stikla šķiedras audumu, augstu SIO 2 satura stikla šķiedras audumu, kā arī stikla šķiedras filcu un stikla šķiedras diegu ražošana;
- Informācijas tehnoloģijas – pielāgotu individuālo programmu izstrāde, datu pārstrāde un uzturēšana, mobilo lietotņu un spēļu izstrāde, IT infrastruktūras izstrāde valsts un pašvaldību institūcijām vietējā tirgū, datorprogrammēšana un konsultācijas;
- Radošās industrijas – amatniecība un dizains, kino, teātris, mūzika, reklāma, kā arī izklaides un atpūtas joma, Mākslas festivāls “Cēsis”, audiovizuālā sektora un IT uzņēmumi, kuri piedāvā dažādus komunikāciju un mediju risinājumus;
- Attālināti profesionālie pakalpojumi – biznesa procesu ārpakalpojumi, telemārketinga pakalpojumi, atbalsta funkciju nodrošināšana.
Viedās specializācijas kontekstā nozīmīga ir reģiona inovāciju kapitāla analīze. Tāpēc tiek piedāvāts VPR ekonomikas un inovāciju vides novērtēšanai pielietot inovāciju potenciāla modeli, kas ietver 5 analīzes virzienus NUTS 3 jeb Vidzemes plānošanas reģiona līmenī: zinātniskā pētniecība, produktivitāte, tehnoloģijas, investīcijas un darbaspēks. Kopumā tiek piedāvāti 10 uzraudzības rādītāji VPR ekonomikas un inovāciju vides tendenču uzraudzībai un novērtēšanai.
Pētījums tika veikts projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros, kas tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.
Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.
Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina@vidzeme.lv; www.vidzeme.lv
