24 % – rekordzemu remigrācijas līmeni pagājušajā gadā uzrāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču remigrantu īpatsvara kritums vēl nenozīmē, ka remigrantu pērn patiešām bija mazāk nekā iepriekš, tieši otrādi – absolūtos skaitļos redzams, ka ir pieaudzis to iebraucēju skaits, kas ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas vieta – Latvija. Tādu 2022. gadā bija 9,3 tūkstoši, un tas ir lielākais skaits kopš 2013. gada.
Pērnā gada remigrācijas īpatsvaram salīdzinoši niecīgam uz kopējās imigrācijas fona liek izskatīties bēgļu tūkstoši, kas ieradās no Ukrainas (23,5 tūkstoši). Centrālajā statistikas pārvaldē portālam ”Latviesi.com” norāda – aplūkojot imigrāciju bez Ukrainas bēgļiem, pagājušajā gadā remigranti ir 61 % no imigrantiem. Kā vērtēt šos datus, remigrantiem sniegto valsts atbalstu, atgriežoties Latvijā, un vai iespējams kāpināt remigrācijas apmēru, vaicājām biedrības “Ap pasaules pieredzi Latvijā” vadītājam Mikam Muižarājam.
Remigrantu īpatsvars ar Ukrainas bēgļiem. Avots: CSP.
Remigrantu īpatsvars bez Ukrainas bēgļiem. Avots: CSP.
Mazākas algu atšķirības, pandēmijas beigas un attālināts darbs
Mazākas algu atšķirības, attālināts darbs ārzemēs un arī Covid-19 pandēmijas beigas – tā faktu, ka pagājušajā gadā atgriezušies 9309 cilvēki, skaidro M. Muižarājs. Viņaprāt, ņemot vērā kopējo Latvijas darbaspēka apjoma pastāvīgu kritumu līdz šim, ir novērojams arī pieaugošs vidējais atalgojums valstī, kas palīdz pamazām izlīdzināt algu atšķirības starp Latviju un diasporas mītnes zemēm. “Kopējais remigrantu skaita un vidējās algas rādītājs ir pieaudzis jau vairākus iepriekšējos gadus. Protams, šīs atšķirības joprojām ir būtiskas un nepieciešams daudz lielāks darbs, sniedzot plašāku atbalstu uzņēmumu produktivitātes celšanai, kas ļaus algām un kopējam remigrantu skaitam turpināt pieaugt. Vienlaicīgi kāpums attālināta darba iespējās ļauj augstāk kvalificētam darba spēkam turpināt strādāt no Latvijas, saņemot konkurētspējīgo atalgojumu ārvalstīs. Vēl izmaiņas varētu būt skaidrojamas ar Covid-19 ierobežojumu mazināšanos un iespēju brīvāk ceļot,” “Latviesi.com” norāda M. Muižarājs. Piebilstot, ka līdztekus materiāliem apsvērumiem, diaspora Latvijā atgriežas arī emocionālu apsvērumu dēļ, kurus nereti ir ļoti sarežģīti prognozēt vai ietekmēt.
“61 % no kopējā īpatsvara būtu rekords pēdējos pāris gados, taču vienlaikus jāsaka, ka tas sniedz plašāku ieskatu arī tajā, kāda ir kopējā valsts imigrācijas politika. Šī brīža koalīcijas pārbīžu procesā, pēc visa spriežot, ir aktualizējies jautājums par darbaspēka kritisko trūkumu un tā iespaidu uz visu valstij būtisko sistēmu funkcionēšanu ilgtermiņā. Ja pie šādiem apstākļiem tiktu pārskatīti imigrāciju regulējošie likumi, šie dati (un arī esošais regulējums) noteikti liecinātu par to, ka pastāv būtiski šķēršļi ārvalstnieku imigrācijai Latvijā,” vērtē biedrības “Ap pasaules pieredzi Latvijā” vadītājs.
Valsts atbalsts remigrantiem – sadrumstalots un grūti izmērāms
M. Muižarājs pēdējos sešus gadus ir cieši sekojis remigrācijas politikas veidošanai un atbalsta pasākumiem. Viņa ieskatā – soļi pareizajā virzienā ir sperti, piemēram, izveidojot remigrācijas koordinatorus, vai caur dažādām pašvaldību īstenotajām aktivitātēm, taču kopumā ir grūti izmērīt, cik ļoti valsts veiktie centieni veicina remigrāciju, un cik ļoti to nosaka individuāli cilvēku apsvērumi vai plašāki ekonomiskie procesi. Individuāli programmu ietekmes izvērtējumu šobrīd ir ļoti maz, uzskata M. Muižarājs.
Foto: Evija Trifanova / LETA
“Runājot par valsts īstenotajam aktivitātēm, jāsecina, ka tās diemžēl ir nepietiekamas un sadrumstalotas. Joprojām pastāv virkne šķēršļu, kas attur atgriešanos Latvijā, kas, cita starpā, ir saistīti ar iespējām atrast mājokli, pieeju pirmsskolas izglītībai, neskaidrības ar nodokļu sistēmu un pabalstiem, kā arī ar virkni citu izaicinājumu. Būtu nepieciešams virzīties uz vienotu klientu apkalpošanas centru, kur nokārtot visus ar pārcelšanos saistītos juridiskos aspektus, kas ir izveidoti gan Lietuvā, gan Igaunijā. Ir vairākas pozitīvas iniciatīvas, kuras arī nav tikušas īstenotas. Piemēram, valsts vairākus gadus jau ir apsvērusi iespēju izveidot remigrantu uzņēmejdarbības atbalsta programmu, kurā personām, kuras atgriežas Latvijā un izmantojot savus kontaktus ārvalstīs, izveido šeit uzņēmumus, ir iespējams saņemt atbalsta finansējumu biznesa uzsākšanai. Šī programma, kura noteikti varētu sevi atmaksāt, vairākus gadus netiek īstenota,” norāda M. Muižarājs.
Remigrācijas griesti nav sasniegti
Ņemot vērā pieredzi darbā ar remigrantiem, vaicājam M. Muižarājam, vai, viņaprāt, ir iespējams kāpināt remigrāciju un kā to paveikt? Viņš uzsver – dati konsekventi liecina, ka aptuveni trešdaļa no diasporas apsver iespēju savas dzīves laikā atgriezties Latvijā. “Šī brīža aplēses liecina, ka diasporā dzīvo aptuveni 448 000 personu visā pasaulē. Īstenojot sistemātisku valsts atbalsta pasākumu kopumu, pēc šiem datiem spriežot, būtu iespējams atgriezt aptuveni 150 000 darbaspējīgā vecumā esošus Latvijas valstspiederīgos,” lēš biedrības vadītājs.
*Centrālajā Statistikas pārvaldē portālam “Latviesi.com” norāda, ka šobrīd notiek darbs ar datiem par 2022. gada remigrantu nodarbinātību un izglītības līmeni. Šie dati būs pieejami vēlāk. Plašākus datus par remigrāciju iepriekšējos gados var aplūkot šeit, izvēloties sadaļu “remigranti”.
Autors: Laura Vonda, Latviesi.com
Raksts pārpublicēts ar Latviesi.com redakcijas atļauju.
.
