24. un 25. maijā projekta „Vidzemes reģiona pašvaldību kapacitātes stiprināšana inovāciju ekonomikas attīstības projektu jomā” ietvaros Vidzemes reģiona pašvaldību darbinieki kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem devās uz Ogri un Līvāniem. Brauciena galvenais mērķis bija gūt atbildi uz jautājumu – Kā pašvaldība var palīdzēt inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanā savā reģionā? Un kā izrādās – iespēju ir daudz. Šāda bija galvenā atziņa atgriežoties no notikumiem un iespaidiem bagātā pieredzes apmaiņas brauciena. Kā atzīst vairums brauciena dalībnieku, lielākais atklājums un iedvesmas avots ir satiktie cilvēki, viņu degsme acīs, lielais darba spars un vēlme cīnīties par sevi un savu ideju, meklējot iespējas, reizēm arī apvedceļus mērķa sasniegšanai.
Jau astoņos no rīta pieredzes apmaiņas dalībnieki sēdās autobusā un sāka savu ceļu uz Ogri, kur brauciena dalībniekiem bija iespēja paviesoties Ogres Biznesa un inovāciju centrā (OBIC), SIA „OSC” (OScar rallija automašīnu serviss), Fazer maiznīcā, kooperatīvajā sabiedrībā „Mūsmāju dārzeņi” un Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrā, otrajā dienā – Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā, Līvānu stikla muzejā, Latgales Mākslas un Amatniecības Centrā, kā arī Līvānu novada centrālajā bibliotēkā.
Diena Ogrē iesākās ar Ogres Biznesa un inovāciju centra (OBIC) apmeklējumu un Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča uzrunu. Bartkeviča kungs iedvesmoja klātesošos ar savas personības harizmu un dzīves uztveri – problēmu nav, ir tikai par maz iespējamo risinājumus. No priekšsēdētāja teiktā apstiprinājās jau visiem zināmais teiciens – ja aizveras durvis, jālien pa logu – un turpmāk Ogrē redzētais tam kalpo par pierādījumu.
Ogres biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons pastāstīja, ka OBIC mērķi tuvākajā nākotnē ir izveidot Ogres investoru karti, veicināt 4-6 jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanos, kuri reģistrēti Ogres novada teritorijā, radīt 20-30 jaunas darba vietas Ogres novadā, kā arī iegūt apmācību iestādes statusu un paplašināt semināru klāstu. Projektu vadītāja Jana Briede plašāk pastāstīja par OBIC projektu – Skills Centre jeb Prasmju centrs, kas izveidots ar mērķi teorētiski un praktiski risināt aktuālas problēmas, veicināt uzņēmumu attīstību un paaugstināt to efektivitātes rādītājus. Projektu atbalsta Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programma un Prasmju centra uzdevums ir radīt konkurētspējas pamatu Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuri spētu attīstīt tālāk un nodot zināšanas īpašās jomās, kas saistītas ar inovācijām un produktu attīstību. Projekta rezultātā ir izveidota aprīkota apmācību klase, iztulkota un adaptēta iPlanner programmatūra biznesa plānu izveidošanai un analīzei, kā arī apmācīti 25 Inovāciju asistenti, kas ar savām zināšanām un prasmēm palīdz uzņēmumu attīstībā. Arī Vidzemē ir biznesa inkubatori, kas nodarbojas ar jaunu un inovatīvu uzņēmumu atbalstu, tādēļ Ogres labā pieredze un darba instrumenti var palīdzēt ar Vidzemniekiem attīstīties šajā jomā.
Biznesa un inovāciju centra apmeklējumam sekoja tikšanās ar autosportistu un inženieri Andri Dambi, kas ir vairāku Dakāras rallijreidu dalībnieks un pirmās elektropiedziņas rallija mašīnas (OSCar eO), kas finišēja Dakāras rallijā, radītājs. Dambja kungs ir izveidojis servisu, kas nu ir guvis pasaules līmeņa atpazīstamību tieši ar panākumiem rallija mašīnu būvniecībā un, protams, pirmo rallija auto ar elektrisko piedziņu. Ar savu aizrautīgo stāstījumu un personības vienkāršību autosportists spēja uzrunāt klātesošos, un stāstot par rallija auto un elektromobiļu nākotni Latvijā ieinteresēja ikvienu. Tā kā elektromobiļu jautājums pašlaik tiek apspriests gandrīz ikvienā pašvaldībā, arī Vidzemē, dalībnieki uzkavējās un uzdeva sev interesējošus jautājumus, uz kuriem Dambja kunga atbildēja ar patiesu interesi un vēlmi palīdzēt. Arī no šī apmeklējuma pieredzes apmaiņas dalībnieki vedīs mājās jaunas atziņas, zināšanas un ne mazsvarīgi arī pozitīvas emocijas.
Tālāk ceļš veda uz maiznīcu „Fazer Latvija”, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar uzņēmuma darbību, mērķiem un darba principiem, kā arī vesti ekskursijā pa maizes ražotni. Kā prioritāti maiznīca ir izvirzījusi savu klientu, kvalitātes izcilību un komandas garu. Maiznīca arī labprāt iesaistās un palīdz gan maznodrošinātajiem, gan atbalsta labdarības un bērnu attīstības projektus, kā arī sniedz atbalstu ar vides labiekārtošanu saistītajiem projektiem. Pēc viesošanās maiznīcā kļuva skaidrs, ka arī liels un veiksmīgs uzņēmums var domāt par sava novada un reģiona attīstīšanu, ne tikai sava uzņēmuma peļņas iespējām.
Pēc tam pašvaldību un VPR pārstāvji apciemoja kooperatīvo sabiedrību „Mūsmāju dārzeņi”, kur tos sagaidīja kooperatīva valdes priekšsēdētāja un saimniecības „Galiņi” saimniece Edīte Strazdiņa. „Galiņu” saimniece pārsteidza ar savu neizmērojamo darba sparu, jo uzzinot apjomus, kādi apgrozās kooperatīvā un apjaušot ar kādām grūtībām un šķēršļiem ik dienas jāsastopas, vadot šāda mēroga saimniecību, klātesošie varēja tikai izteikt apbrīnu. Pēc vizītes „Mūsmāju dārzeņi” lielajos paviljonos, dārzeņu siltumnīcās un sarunas ar to vadītāju, ikvienam kļuva skaidrs, ka ar lielu darbu un tikpat lielu apņēmību jebkas ir iespējams. Pašlaik kooperatīvā ir desmit biedri, kuros tiek realizēti vairāk kā 18 000 tonnu dārzeņu un kartupeļu. Kooperatīvs ir pierādījums tam kā kopīgiem spēkiem var kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu, kas ieņem stabilu vietu Latvijas tirgū un lēnām iekaro savu vietu arī ārvalstīs.
Visbeidzot pēdējā pieturvieta bija Ķeipenes dzelzceļa stacija, kas nu jau vairs kalpo tikai kā ekspozīcija izcilajam kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam. Šī ir vienīgā pasaulē publiski apskatāmā ekspozīcija, kura veltīta kino dižgaram – režisoram Sergejam Eizenšteinam. Turpat apskatāma Starptautiskā kinoforuma „Arsenāls” ietvaros uzbūvētā bāka – navigācijas tornis ar aeronavigācijas uguni. Uz bākas uzstādītas 64 pastkastītes pasaules kino celmlaužiem. Ķeipenes stacijas saimniece un kino jomas entuziaste Velta Riekstiņa ar patiesu aizrautību stāstīja par ekspozīcijas rašanos, tas apliecina, ka cilvēku entuziasms bieži vien ir vietas attīstības pamatā.
Pirmā diena noslēdzās jau krietni pievakarē ar atziņu, iespējams nedaudz banālu, taču patiesu – ja dari lietas, ko mīli un šai mīlestībai pieliec smagu darbu, tad izdošanās ir praktiski garantēta. Kaut gan noguruši, tomēr iespaidiem un nu jau arī jaunām zināšanām, idejām un ierosmēm bagātie brauciena dalībnieki ar nepacietību gaidīja, kas viņus sagaidīs Līvānos.
Līvāni pieredzes apmaiņas dalībniekus uzņēma Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā, kurā iepazīstināja ar savu darbību. Šeit plānošanas un attīstības daļas vadītāja Gunta Ozoliņa iepazīstināja ar Līvānu veiksmes piemēriem. Līvāni tik tiešām ir uzskatāmi par Latgales veiksmes stāstu, par to liecina realizētie projekti, kas pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami uzlabojuši gan dzīves apstākļus Līvānu iedzīvotājiem, gan arī attīstījuši uzņēmējdarbības vidi jaunajiem uzņēmējiem. Gunta Ozoliņa pastāstīja arī par ciešo sadarbību ar Latgales plānošanas reģionu, apmainoties ar informāciju, kopīgi aizstāvot Latgales pozīcijas atbildīgajās iestādēs, kā arī kopīgi realizējot pārrobežu projektus un Latgales attīstības plānu. Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra vadītāja Zane Gaiduka iepazīstināja klātesošos ar pasākumiem tieši uzņēmējdarbības attīstīšanā. Līvāni var lepoties ar Uzņēmēju padomi, kuras uzdevums ir izvērtēt, sniegt padomus un rast risinājumus ar uzņēmējdarbību saistītajām situācijām. Interesi izraisīja Līvānu darbs ar jauniešiem uzņēmējdarbības jomā, piedāvājot darbību biznesa pulciņā pamatskolas un vidusskolas skolēniem, biznesa ideju konkursu vidusskolēniem, prakses iespējas dažādos Līvānu novada uzņēmumos, tādējādi palielinot jauniešu darba iespējas vasarā. Izveidots studiju fonds, kurā vietējie uzņēmēji sponsorē studijas jauniešiem ar izcilām sekmēm, tādējādi veicinot saikni ar Līvāniem un palielinot iespējamību, ka jaunieši pēc studijām atgriezīsies un uzsāks savu darbību Līvānos. Pēc prezentācijas Vidzemes reģiona pārstāvji varēja iepazīties ar dažu biznesa inkubatorā esošo uzņēmumu ikdienu un saražoto produkciju.
Tālāk ceļš veda uz Līvānu stikla muzeju, kuru apmeklējot lielāko daļu pārņēma nostaļģija un skumjas par rūpnīcas zaudējumu. Muzeja darbiniece iepazīstināja ar stikla rūpnīcas vēsturi, ar stikla pūšanas tehniku un izrādīja saglabātos Līvānu stikla meistaru izstrādājumus, kas tapuši laikā posmā no rūpnīcas darbības sākuma 1887. gadā. Muzejam sekoja Latgales Mākslas un Amatniecības Centra un Aktīvā tūrisma centra apmeklējums, kur var iepazīt Latgales amatniecības vēsturi, tās attīstību līdz mūsdienām. Latgales mākslas un amatniecības centrs aktīvi iesaistās dažādos projektos un aktivitātēs. Viena no galvenajām centra prioritātēm ir Latgales amatniecības attīstības veicināšana un popularizēšana, tādēļ pastāvīgi tiek organizēti pasākumi un aktivitātes amatniekiem, kā arī Latgales apceļotājiem. Viena no šādām aktivitātēm ir izveidotā amatnieku darbnīcu karte, kurā interesenti var iepazīties un apmeklēt amatnieku darbnīcas visā Latgalē.
Diena noslēdzās ar Līvānu novada centrālās bibliotēkas apmeklējumu, kura, kā atzina tās direktore Inta Vērdiņa, ir veidota pēc Valmieras integrētās bibliotēkas parauga. Bibliotēka ir plaša, ar lielu grāmatu klāstu un interneta pieejamību jebkuram interesentam. Bibliotēkā tiek veidota lasītāju datu bāze un tā ir savienota ar visām reģiona bibliotēkām, tādējādi nodrošinot grāmatu pieejamību visā novadā..
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki atzīst, ka gūtas jaunas idejas, ierosmes izmaiņām un jauninājumiem savā darbā. Viena no galvenajām atziņām, kas gūta – ja reizēm šķiet, ka pašvaldību rokas ir par īsu un likumi neapstrīdami, atliek tikai pavērties apkārt. Jo kā izrādās ir cilvēki, kas dara lietas par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem un viņiem izdodas, kas dod cerību, ka ikvienam iecerētais ir pa spēkam.
Brauciens tika rīkots projekta “Vidzemes reģiona pašvaldību kapacitātes stiprināšana inovāciju ekonomikas attīstības projektu jomā” ietvaros. 100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Informāciju sagatavoja:
Marta Cekule
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes plānošanas reģions
Mob. 26609252
E-pasts: marta.cekule@vidzeme.lv
Vidzeme – ceļš ved augšup!
