Vidzemes pašvaldības darbseminārā Cēsīs apskata vairāk kā 30 risinājumus, kas var palīdzēt noteiktās teritorijās mazināt klimata pārmaiņu radītos draudus. Plūdu riski pilsētvidē un ārpus tās, kā arī sausuma periodi un siltuma salu veidošanās blīvi apdzīvotās vietās, bija tie potenciālie draudi, kurus izvērtēja pašvaldības kopā ar darbsemināra ekspertiem un pieaicinātajiem lektoriem.
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta CEESEU-DIGIT ietvaros 17. janvāra seminārā īpaša uzmanība tika vērsta uz lietus ūdeņu apsaimniekošanu. Tradicionālās lietus ūdens novadīšanas sistēmas vairs nedarbojas, tāpēc ir jādomā par ilgtspējīgām ūdens novadīšanas tehnikām, tās apvienojot gan ar centralizētām sistēmām, gan decentralizētām sistēmām un zaļajiem risinājumiem, semināra dalībniekiem stāstīja Rīgas Tehniskās Universitātes pētnieks Jurijs Kondratenko. Piemēram, ūdens noteces samazināšanai konkrētajā teritorijā var palīdzēt lietus dārza izveide. Lietus dārzs nozīmē ar stādījumiem apaudzēts teritorijas labiekārtojums, kas veidots lietus ūdens uztveršanai. “Lietus dārzi samazina lietus ūdens noteci to aizturot, nodrošinot infiltrāciju un arī pakāpenisku iztvaikošanu. Turklāt cietās daļiņas tiek atdalītas, ūdenim filtrējoties caur grunts un augu slāni. Piesārņojošās vielas kā minerāli un smagie metāli tiek mazinātas ar bioloģiskās attīrīšanas palīdzību,” uzsvēra J. Kondratenko. Tāpat arī pētnieks stāstīja par lietus ūdens savākšanu no jumtiem un citām ūdens necaurlaidīgām virsmām, un tā uzglabāšanu, piemēram, izmantošanai sausuma periodos.
Darbsemināra laikā tika apskatīti lielākoties citās valstīs ieviestie risinājumi lietus ūdeņu apsaimniekošanai. Tā, piemēram, Dānijas pilsētā Roskilde ir izveidots skeitparks, kas pilnībā integrēts esošajā ūdens kanālu sistēmā un stiepjas cauri virknei pakalnu, un nogādā lietus ūdeni līdz blakus esošajam ezeram. Savukārt Latvijā atpazīstamākie risinājumi ir Rūjienā sausā upe pie kultūras nama, Ogrē – iedzīvotāju konkursa ietvaros veidotie lietus dārzi, kā arī Rīgā pie tirdzniecības centra “Spice” izveidotā bioapvalka, kas veidota kā dažādu augu dobe, bet zem tās uzkrājas lietus ūdens.
Plānojot savus zaļos risinājumus, J.Kondratenko iesaka pašvaldībām apskatīt citu valstu pieredzi, kas vairāk kā 6000 dažādos risinājumos apkopota vietnē www.climatescan.nl. Turklāt jāņem vērā, ka risinājums nedarbosies, ja to pareizi neapsaimniekos.
Savukārt AALBORGAS Unversitātes studente un RTU praktikante Kristīne Eglīte pašvaldību speciālistus iepazīstināja ar savu diplomdarbu “Ārtelpas termālā komforta modelēšana pilsētas dzīvotspējai”. Pētnieciskā darba fokusā ir karstuma viļņi pilsētās. Darbā tiek apskatīta termosimulācijas iespējas paredzēt karstuma viļņus un izvērtēt, kā dažādas vecuma un dzimuma iedzīvotāju grupas spēs pielāgoties šādiem laikapstākļiem ilgstošā periodā.
Semināra otrajā daļā noritēja praktiskā darba grupa, kurā pašvaldību speciālisti apskatīja vairāku Vidzemes pilsētu kartes un centās identificēt tās teritorijas, kuras ir jutīgas pret klimata pārmaiņām. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona eksperti Lauru Dzelzkalēju un CEESEU-DIGIT sagatavotajiem materiāliem tika apskatīti vairāk nekā 30 dažādi citu valstu piemēri, lielākoties no Rumānijas un Ungārijas, kas var palīdzēt veiksmīgāk novērst plūdu riskus un siltuma salu veidošanos. Par piemērotākiem risinājumiem siltuma salu mazināšanai Latvijā pašvaldību speciālisti atzina ārsienu žalūzijas velo novietnēm, īpaši noēnotas autostāvvietas un tajās izveidotas apzaļumotas salas, blīvi apbūvētu vietu noēnošana ar kokiem vai zaļo barjeru izbūve starp rūpniecības zonu un dzīvojamo zonu. Kā arī sausās strūklakas, kas manāmas vairākās Latvijas pilsētās jau šobrīd un ļauj iedzīvotājiem veldzēties karstā laikā, kad no zemes izšaujas ūdens strūklas. Savukārt lietus plūdu mazināšanai pilsētās par veiksmīgiem risinājumiem tika vērtēti caurlaidīgs bruģis, lietus dārzi, kā arī mitrāju atjaunošana kopā ar ūdens krātuvju atjaunošanu.
Katrā darbseminārā tiek iepazīta arī pašvaldība, kura uzņēmusi ciemos pārējos Vidzemes energopārvaldniekus un citus pašvaldību speciālistus. Šoreiz dalībnieki devās uz Kosmosa Izziņas centru Cēsīs. Centrs ir būvēts tā, lai nodrošinātu ēkas pašpietiekamību – uz jumta uzstādīti saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, siltumu ziemā un vasarā dzesēšanu nodrošina siltumsūknis, karstā ūdens sagatavošanai izmantoti granulu katli. Tāpat ēkā ieviesti ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, lietus ūdens kolektora sūknis, kas paredzēts lietus ūdens savākšanai no ēkas jumta tā otrreizējai izmantošanai kā tehniskais ūdens sanmezglos. Informācija par enerģijas patēriņu un gaisa kvalitāti telpās apkopota vienotā, viedā datu monitoringa sistēmā. Lai veicinātu izpratni par to, kā rodas enerģija, centra apmeklētajiem ir iespēja pašiem pārbaudīt, cik daudz enerģiju var saražot, staigājot pa soļu ģeneratora ražojošo grīdu un paralēli ekrānā sekot līdzi saražotās enerģijas daudzumam.
Par CEESEU-DIGIT projektu
CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Nākamais darbseminārs plānots 20. martā (vieta vēl tiks precizēta) un tajā tiks vērsta uzmanība uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu un taisnīgu enerģijas pāreju. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet ŠEIT.
