Ceturtdien, 8. decembrī, Valmieras muzeja izstāžu zālē norisinājās novadu tūrisma informācijas centru darbinieku un svētvietu ekspertu diskusija par Vidzemes seno dabas svētvietu potenciālu tūrisma attīstībā. Diskusijas laikā radās vairākas vērtīgas idejas, kuras eksperti ieteica izmantot svētvietu potenciāla attīstību tūrismā.
Pateicoties projekta iniciatīvai, Vidzemē, Rīgā, Zemgalē un Kurzemē kopā jau izzinātas vairāk kā 350 senās dabas svētvietas. Šobrīd aktīvi norisinās darbs pie tūrisma pilot-maršrutu izveides, kuros katrā iekļaus vismaz piecas svētvietas reģionā. Tikšanās dalībnieki kopīgi pārrunāja projektā „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” jau sasniegtos rezultātus, kas saistīti ar seno svētvietu izpēti, kā arī plānoto tūrisma maršrutu izveidošanu. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta vadītāja Olita Landsmane uzsver, ka šāda veida diskusijas tiks organizētas arī turpmāk, lai kopīgiem spēkiem noskaidrotu tos dabas svētvietu objektus, kas pelnījuši vietu tūrisma maršrutā, tiktu aizsargāti un popularizēti Latvijā.
VPR eksperte, kā arī Vidzemes Augstskolas docētāja Ilze Grīnfelde atzīst, ka ievērojamas vietas Latvijā ir ļoti daudzas, tomēr būtiski ir atšķirt, kas no tām ir svētvietas. Projekta ietvaros tās (aptuveni 115 Vidzemes reģionā) apzinātas pēc noteiktiem kritērijiem, definējot svētvietu vēsturisko nozīmi, atrašanās vietu un objekta veidu (akmeņi, avoti, koki, sensitīvi objekti u.tml.) Galvenie pastāvošie riski svētvietu apzināšanā bijuši: objektu pieejamība, vietējo iedzīvotāju nepilnīga informācijas sniegšana par svētvietu, kā arī objektu ne/spēja piesaistīt apmeklētājus, tādējādi, I.Grīnfelde uzsver: „Ar tūrisma maršrutu ieviešanu ir iespēja atjaunot Vidzemes reģiona dabas izveidoto skaistumu.”
VPR projekta eksperts un Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmas “Tūristu gids” direktors Andris Klepers par veiksmīgu modeli dabas svētvietu potenciālu tūrisma attīstībā min izpratnes veidošanu, svētvietu nozīmi un to īpašo atrašanās vietu. A.Klepers uzsver, ka: „Viena no idejām būtu veidot kopumu, kas apvienotu maršrutu no svētvietām: kalna, avota, koka, ezera un akmens, kā reliģiskās pieredzes un rituālu sistēmu. Tā būtu viena no iespējām aptvert dažādību un svētvietu kopējo ainu, kas sniegtu stimulu raudzīties plašāk un radīt interesi.”
Diskusijas rezultātā tika sniegti ieteikumi tūrisma maršruta veidošanai, konkrēti Vidzemes augstienē, kas ir viena no koncentrācijas vietām, kur atrodami visvairāk dabas svētvietu objekti. Kā viens no ieteikumiem bija saglabāt objektu senos nosaukumus, tādējādi radot autentiskuma nozīmi. Kopīgi tika secināts, ka tūrisma maršruta izveide ir ļoti nepieciešama – tā sakops, atjaunos un izcels svētvietas, kas vēsturiski ir novecojušas, sen aizmirstas un dažkārt to vērtība zināma vien retajam.
