14. martā Valmiermuižā Vidzemes plānošanas reģions Interreg Europe projekta “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) ietvaros rīkoja reģionālo sanāksmi, kas bija veltīta ilgtspējīgas būvniecības principiem un to sasaiste ar Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) vērtībām. Sanāksmē pulcējās nozares eksperti – arhitekti, būvniecības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji no Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Smiltenes un Valmieras novadiem.
Prezentāciju laikā tika izzināti ilgtspējīgas būvniecības risinājumi. Eiropas Komisijas eksperte, arhitekte Ida Kiss no Ungārijas, izcēla, kā JEB principi – ilgtspēja, estētika un iekļaušana – tiek integrēti būvniecībā un ar to saistītajos procesos. Viņa sniedza ieskatu par inovatīvām pieejām, kas palīdz samazināt būvniecības ietekmi uz vidi, uzlabot pilsētvides kvalitāti un veicināt sabiedrības iesaisti ilgtspējīgu risinājumu radīšanā.
Klātesošo interesi izraisīja “Jaunās Būvniecības skolas” vadītājas Gunitas Ķiesneres prezentācija, kuras laikā viņa informēja par skolas konceptu un darbību. Tā ir Vidzemes Augstskolas struktūrvienība, kurā savienojas ilgtspējīgas būvniecības izglītība, pētniecība, uzņēmējdarbība un pārvaldība. Gunita uzsvēra, ka skola ar savu misiju apzināti pārkāpj tradicionālās nozares robežas, lai būvniecības izglītību padarītu pieejamāku un saistošāku visiem, gan jauniešiem, gan pieredzējušiem profesionāļiem. “Šeit zināšanas nav tikai teorija, tās ir praktiskas iemaņas un dziļa izpratne par to, kā videi draudzīgus un inovatīvus risinājumus ieviest ikdienas darbā. Ilgtspēja šeit ir daļa no asinsrites, dabiski un neatdalāmi integrēta visā mācību procesā, jo būvniecībai ir krasi jāmainās, lai tā spētu pielāgoties nākotnes izaicinājumiem un radīt pozitīvas pārmaiņas nozarē,” stāsta Gunita.
Diskusiju raisīja vairāki būtiski jautājumi, kas skar ilgtspējīgas būvniecības nākotni un tās ietekmi uz vidi un sabiedrību. Tika apspriesta būvniecības radīto atkritumu problemātika un iespējas to samazināt. Tāpat aktualizēts jautājums par modulāro ēku attīstību – vai tās ir efektīvs risinājums ilgtspējīgai būvniecībai, vai tomēr pastāv risks zaudēt arhitektūras un pilsētvides unikālās vērtības? Tika akcentēts, ka, lai gan šādas ēkas ir ekonomiski izdevīgas un ātri uzbūvējamas, tās ne vienmēr tiek veidotas, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus, un var neatbilst ilgtermiņa kvalitātes un izturības prasībām.
Pasākuma laikā sanāksmes dalībniekiem bija iespēja apskatīt arī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Rietumvidzemes reģiona klientu centru, kas nesen ieguvis “Grand Prix” Latvijas Būvniecības gada balvā 2024. Šī ēka ir uzskatāms ilgtspējīgas būvniecības piemērs, kur integrēti mūsdienīgi energoefektivitātes risinājumi: uz jumta uzstādīti saules paneļi, kas ražo elektroenerģiju, bet apkure tiek nodrošināta, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Ekskursijas laikā dalībnieki izzināja ēkas būvniecības procesu, arhitektonisko risinājumu un materiālu izvēli, kas padara to par videi draudzīgu un energoefektīvu projektu Vidzemē.
Noslēgumā norisinājās ideju darbnīca, kurā tika analizēti un meklēti veiksmīgi īstenoti piemēri JEB principu pielietojumam būvniecībā. Starp tiem minēta Ogres Centrālā bibliotēka, “Avoti” biroja ēka Lizumā, kā arī LVM klientu centrs Valmiermuižā un citi. Praktiskā darbnīca, prezentācijas un diskusijas apliecināja, ka ilgtspējīga būvniecība nav tikai tehnisks process – tā ir domāšanas veida maiņa, kas ietver sadarbību, atbildīgu resursu izmantošanu un pilsētvides kvalitātes celšanu.
