Turpinot īstenot starptautisko projektu “KISMET”, novembra izskaņā Straupes Zirgu pastā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizēts pasākums, lai stiprinātu reģiona pārtikas sistēmas un veicinātu sadarbību starp pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem, pašvaldībām, pētniecības institūtiem un izglītības iestādēm. Pasākumā nozares pārstāvji diskutēja par to, kā pārtikas sistēmas dalībnieki var savstarpēji sadarboties, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un bagātinātu piedāvājumu gan produktu, gan pakalpojumu jomā. Tika secināts, ka tieši sadarbībā slēpjas lielākais spēks, kas spēj veicināt ne tikai uzņēmumu attīstību, bet arī stiprināt kopienas un uzlabot vietējās pārtikas patēriņu. Kā dalībnieki atzina – bieži pietrūkst drosmes uzrunāt citus uzņēmējus vai veidot partnerības.
Pārtikas un dzērienu ražošana ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas stratēģijas jomām, un šo uzņēmumu attīstībai un stiprināšanai ir liela nozīme reģiona ekonomiskajā attīstībā. Šobrīd KISMET projekta ietvaros aktīvi norisinās darbs pie Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas pārtikas stratēģijas 2025-2035 izstrādes, un šādi pasākumi palīdz labāk izprast gan ilgtspējīgas pārtikas iniciatīvas, gan nozares izaicinājumus.
Sociālo un biznesa projektu izstrādātāja un vadītāja Marika Rudzīte-Griķe dalībniekiem deva vērtīgas zināšanas par resursu menedžmentu. Kā viens no izaicinājumiem tika uzsvērta nepieciešamība vairāk apzināt un efektīvāk izmantot iekšējos resursus, kā arī prasmīgi pārvaldīt savu enerģiju, lai darbs kļūtu produktīvāks un ilgtspējīgāks. Liela uzmanība tika pievērsta sadarbības nozīmei. “Panākumu pamatā ir enerģijas efektīva izmantošana un produktīvs darbs iespējams tikai tad, ja tiek novērsti gan iekšējie konflikti, gan ārējie traucēkļi. Turklāt, lai nodrošinātu skaidrību, uzstādītajiem mērķiem jāatbild uz pieciem būtiskiem jautājumiem: Ko? Kur? Kam? Kad? Kāpēc?” tā Rudzīte-Griķe.
Valmieras tehnikuma pārstāvji iepazīstināja ar sadarbības iespējām un mājražotājiem pieejamu septiņu laboratoriju piedāvātajiem pakalpojumiem. “Mājražotājiem nodrošinām dārzeņu pirmapstrādi, ieskaitot šķirošanu, mazgāšanu, bojāto dārzeņu atdalīšanu, kā arī smalcināšanu, sulas spiešanu un pasterizāciju. Pakalpojumi ir piemēroti nelieliem apjomiem – aptuveni 200 līdz 300 litru,” skaidroja tehnikuma pārstāve Daina Eglīte-Antone.
Šādus pakalpojumus iespējams izmantot gaļas, zivju, augļu un dārzeņu, kā arī piena pārstrādes mikrobioloģijas laboratorijās, veicinot mājražošanas attīstību un kvalitāti.
Pasākuma dalībnieki diskutēja par bioreģiona pārtikas sistēmas vīziju, kurā iedzīvotāji tiek mudināti izvēlēties vietējos bioloģiskos produktus, ievērot sezonalitāti un saglabāt tradīcijas ēšanas paradumos. Īpaša uzmanība tika pievērsta bioloģiskās pārtikas nozīmei publiskajā ēdināšanā – īpaši skolās un pirmsskolas iestādēs –, kā arī gastronomiskā tūrisma un īso pārtikas ķēžu attīstībai.
Piemēram, dalībnieki secināja, ka viens no izaicinājumiem bioloģiskās ēdināšanas nodrošināšanai skolās ir precīzu datu trūkums par produktu patēriņu, īpaši par katru preču grupu individuāli. Tas ļautu apzināt katras preču grupas patēriņu un savlaicīgi vērsties pie zemniekiem, lai piedāvājumu pielāgotu pieprasījumam. “Mums ir ļoti daudz īso pārtikas ķēžu, mazo zemnieku. Kad sākam sadarboties ar ēdinātāju un piegādāt pārtiku skolām, tās jau ir augstākas prasības nekā, piemēram, dalība kādā tirdziņā,” norādīja Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore, biedrības Greenfest valdes locekle Lāsma Ozola.
Pasākuma laikā no dalībniekiem izskanēja aicinājums organizēt pasākumus, kas veicinātu kooperatīvu veidošanos. Vietējie lauksaimnieki, pārtikas ražotāji vēlas sadarboties, saprot sadarbības lomu un iespējas, taču iztrūkst praktisku zināšanu, kā šo procesu virzīt. Attīstot nākamos projektus un aktivitātes, tiks ņemtas vērā šādas izteiktās vajadzības un pēc iespējas tās arī tiks risinātas caur projektu aktivitātēm.
Pasākums tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projekta KISMET “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas atbalstoša vide” ietvaros.
