LM meklēs iespējas no 2018. gada ieviest principu „nauda seko klientam”

lm mekles iespejas no 2018 gada ieviest principu nauda seko klientam

Labklājības ministrija (LM) meklēs iespējas, lai īstenotu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumus ceļu principa „nauda seko klientam” ieviešanā no 2018. gada.

LM uzsver, ka ir būtiski no valsts budžeta sniegt papildu finansiālo atbalstu pašvaldībām, lai tās varētu nodrošināt, ka sabiedrībā balstītos pakalpojumus saņemtu tie cilvēki, kuri līdz šim tos ir saņēmuši valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). LM uzskatam, ka sabiedrībā balstīto pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir aktuāla un atbalstāma, bet to uzturēšanai pašvaldībām ir nepieciešams papildus finansiālais atbalsts, piekrīt arī deputāti, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un nevalstiskās organizācijas.

Lai ieviestu principu „nauda seko klientam”, no valsts budžeta nepieciešamais papildu finansējuma apjoms ir 3,4 milj.eiro gadā. Šie līdzekļi ļautu turpināt bijušajiem VSAC klientiem saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus pašvaldībās.

Ņemot vērā likumdošanā noteiktos valsts budžeta plānošanas principus trīs gadu periodam, Saeimas komisija rosināja LM sadarbībā ar Finanšu ministriju, plānojot 2017., 2018. un 2019. gada budžetu, atkārtoti izvērtēt iespējas iekļaut valsts budžeta prioritāšu sarakstā principa „nauda seko klientam” īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ja šāda prioritāte tiks noteikta, tad attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta pavadošo tiesību aktu pakotnē iekļaus Saeimas komisijas 2. februāra sēdē neatbalstīto priekšlikumu, kuru izskatīs steidzamības kārtā.

Atgādinām, ka 2016. gada 2. februārī notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas kārtējā sēde, kurā izskatīja iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai tos sagatavotu izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā. Kopumā grozījumiem likumā iesniegti 140 priekšlikumi (sociālie pakalpojumi, sociālā palīdzība, sociālais darbs, valsts un pašvaldību pienākumus minētajās jomās, utt.), daļa no tiem saistīti ar deinstitucionalizācijas (DI) uzsākšanu un īstenošanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sēdē noraidīja LM iesniegto priekšlikumu par valsts budžeta atbalsta noteikšanu pašvaldībām.

Informējam, ka laika posmā līdz 2023. gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.

Tādējādi pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībās.

DI aktīvā fāze tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Attiecīgi valsts uzdevums ir nodrošināt, lai DI sasniegtie rezultāti turpinātos, brīdī, kad struktūrfondu finansējums būs beidzies.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, marika.kupce@lm.gov.lv